1945. gada 19. novembrī. Pirms 80 gadiem padomju okupētajā Latvijā pirmo reizi bija jāsvin jauni svētki – 1944. gadā PSRS ieviestā Vissavienības Artilērijas diena.

Reklāma

Padomju prese par šo "padomju tautas svētku dienu" tad skaidroja: "Šogad slavenajai Artilērijas dienai ir sevišķa nozīme, jo padomju tauta ir guvusi pilnīgu un galīgu uzvaru pār vācu iebrucējiem un japāņu imperiālistiem. Šīs uzvaras izcīnīšanā goda pilna vieta pieder padomju artilērijai. Padomju artilērijas nozīmi augsti novērtējis biedrs Staļins." 19. novembrī no PSRS armijas Latviešu strēlnieku korpusa artilērijas vienībām izvirzītajiem "labākajiem artilēristiem – aģitatoriem", kā arī vienkārši komunistu aktīvistiem republikas pilsētās bija jālasa referāti par tematu "Latviešu vienību artilēristi Lielajā Tēvijas karā". "Šādas lekcijas lasa arī mūsu ciemos," atzīmēja avīzēs, bet katrai kompartijas pirmorganizācijai par godu šai dienai bija jāsarūpē "sienas avīze un kaujas lapiņas".

PSRS aizsardzības tautas komisārs bija devis pavēli 18. novembra, svētdienas vakarā par godu gaidāmajiem svētkiem republiku galvaspilsētās un vēl virknē citu PSRS pilsētu izšaut 20 artilērijas zalvju salūtu. Maskavā par to, protams, neviens nebija aizdomājies, taču Latvijas gadījumā situācija izveidojās īpatnēja, jo latvieši vēl labi atcerējās, ko atzīmē 18. novembrī. 

Sanāca, ka padomju vara teju salutē Latvijas neatkarības svētkos. 

Rīgā uguņošana notika Daugavas krastmalā starp pulksten 20 un 21 un ilga 20 minūtes. Interesants ir atreferējums par šīm svinībām 1945. gada 20. novembra "Padomju Jaunatnē": "Augsti uzvijās raķetes, izkrāsodamas drūmās rudens debesis tūkstošiem dažādu krāsu ugunīm, apgaismodamas lielisko monumentālo Brīvības pieminekli, Vecrīgas smailos torņus, Daugavas krastus un laukumus. Spilgti prožektoru stari krustojās mākoņos. Laukumi, bulvāri, krastmala ļaužu pilni." Propagandas koķetēšana ar Brīvības pieminekli turpinājās arī dažos nākamajos gados, taču 1946. gadā Artilērijas dienu atzīmēja jau 24. novembrī, kaut oficiālais datums joprojām skaitījās 19. novembris. Vēlāk arī salūtus vairs nešāva. Šķiet, 1945. gads bija vienīgā reize, kad padomju artilērijai iznāca "atzīmēt" Latvijas valsts svētkus.

REDZIDZIRDILATVIJU.LV

 

"Jaunākās Ziņas", 1925. gada 19. novembrī

Sprādzienā sagrauta pirotehniskā darbnīca Rīgā. Vakar ap pulksten 10 Rīgā, neuzmanīgi apejoties ar sprāgstošām vielām, izcēlās liels sprādziens K. Linarda pirotehniskā darbnīcā Čiekurkalnā. Vienstāva mūra māja, kurā ierīkota pirotehniskā darbnīca, sprādzienā galīgi sagrauta, kā arī bīstamus ievainojumus dabūjis īpašnieks K. Linards. Viņu ātrās ārstu palīdzības automobilī nogādāja 1. pilsētas slimnīcā. Sprādziena brīdī darbnīcā atradies K. L. ar savu dēlu. Izpildot pasūtījumu, K. L. iesaiņojis lielākus krājumus šaujamo korķu, kad piepeši notikusi eksplozija. Viens pēc otra atskanējuši vairāk sprādzieni. Tanī pašā brīdī iegāzies darbnīcas jumts, aprokot gruvešos īpašnieku K. L. Turpretim dēlam izdevies izskriet no darbnīcas, un viņš dabūjis tikai vieglus apdegumus galvā. Neskatoties uz dabūtiem ievainojumiem, K. L. izdevies saviem spēkiem izrāpties no gruvešiem. K. L. bīstami apdegusi seja un abas rokas. Drīz pēc tam sagrautā mājā izcēlās ugunsgrēks, jo sprādzienā bija aizdegušās iesaiņošanai nolemtās kastes. Kad notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji, pēdējie ugunsgrēku ātri likvidēja. Bet, lai pasargātos no varbūtējiem sprādzieniem, ugunsdzēsēji darbnīcas ēku pilnīgi sagrāva, atstājot nenojauktu tikai vienu sienu. Gruvešus nojaucot, ugunsdzēsēji atrada drupās četras metāla bundžas. Vienā no tām atradās balts pulveris, pēc darbnīcas īpašnieka izteicieniem – dinamīts, kuru viņš izlietojis spridzināmo vielu izgatavošanai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu