Reklāma

#izrādes #izrādes #izstādes #koncerti #mākslinieki

Kultūrzīmju izvēle: 47. nedēļa kultūrā — izrādes, izstādes, koncerti, aktualitātes

Anita Bormane / Latvijas Avīze

2025. gada 19. novembris, 11:00

Klausies ziņu audio formātā

2025. gada 19. novembris, 11:00

JRT izrāde "Ābeļziedi upē" veidota, klausoties Zaķusalas kādreizējo iedzīvotāju atmiņās un skatoties senajās fotogrāfijās.

Foto: Publicitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Reklāma

JRT – stāsts par "latviešu Atlantīdu"

Otrdien, 25. novembrī, Jaunā Rīgas teātra (JRT) Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Alvja Hermaņa veidotā izrāde "Ābeļziedi upē", kas ir Aivara Freimaņa filmas "Ābols upē" (1974) turpinājums teātra valodā. Filmas varonis Janka atgriežas stāstā par Zaķusalu, un Ivars Kalniņš – uz JRT skatuves.

"Stāsts par "latviešu Atlantīdu" mums ir metafora daudzos līmeņos. Gan par cilvēka dzīves amplitūdu – jo mūsu Janka pēc 50 gadiem atgriežas jaunības "noziegumu" vietā –, gan par mazo Latvijas modeli, kur kādreiz kūsāja neticami pilna dzīve. Bet tā tika upurēta, lai tās vietā uzslietu divus torņus, kas tagad simbolizē oficiālo versiju par to, kas notiek vidējā latvieša smadzenēs. Varbūt tieši šeit ir īstā maģiskā vieta, kur sākt būvēt ideālo nākotnes Latviju – to, kurā dzīvos drosmīgi cilvēki, kuru fantāzija un labie nodomi spēs pārsteigt pat viņus pašus?" jautā A. Hermanis.

Spēlfilmā "Ābols upē" režisors Aivars Freimanis un operators Dāvis Sīmanis savienoja dokumentālās un aktierfilmas veidošanas paņēmienus. Filma stāsta par Zaķusalu – veco laiku dzīves modeļa saliņu strauji augošās urbānās Rīgas vidū. Tomēr apkārt bangojošā industrializācija nenovēršami ielauzās arī šeit. Kad Zaķusalā tiek nolemts būvēt televīzijas kompleksu, visi salas iemītnieki tiek pārvietoti uz Rīgas dzīvokļiem un Zaķusalas dzīve tika nošķūrēta ar buldozeriem.

Izrāde "Ābeļziedi upē" ir veidota, klausoties Zaķusalas kādreizējo iedzīvotāju atmiņās, skatoties senajās fotogrāfijās, atsaucot atmiņā leģendas un teikas. Un turpina Aivara Freimaņa filmas "Ābols upē" poētiski lakonisko stāstījuma veidu, tikai jau citā laikā – šodien, Jankas lomas atveidotājam aktierim Ivaram Kalniņam Zaķusalā satiekot Meitenes lomas atveidotāju aktrisi Agati Kristu.

Izrādes autori – Margarita Zieda un Alvis Hermanis. Režija un scenogrāfija – Alvis Hermanis. Gaismu mākslinieks – Lauris Johansons, fotogrāfs – Jānis Deinats, video dizains – Mārtiņš Grauds.

Laganovskis un Vītols Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā

Tur līdz 11. janvārim apskatāmas divas jaunas personālizstādes – Leonarda Laganovska "Tīrs griezums" (Lielajā zālē) un Riharda Vītola "Ekotopija" (Mazajā zālē).

"Es pārvaldu dažādas tehnikas, tāpēc "produkts", ko ražoju, ir ļoti dažāds... Katra ideja prasa savu pieeju – es varu uzbūvēt māju, es varu ražot papīru, varu no metāla kaut ko uztaisīt... ar naglu varu attaisīt durvis un konservu bundžu... es varu izdzīvot... es varu visu..." stāsta Latvijas mākslas konceptuālisma klasiķis Leonards Laganovskis.

Savukārt Rihards Vītols teic: "Daba man ir vieta, kur izvēdināt galvu. Un es nezinu, vai mani darbi ir saistīti ar dabu tādēļ, ka jūtos tur labi, vai arī tādēļ, ka pilsētā pavadu mazāk laika un līdz ar to nespēju to asociēt ar sevi." Rihards Vītols ir mākslinieks, kas studējis un strādā ārpus Latvijas. Doktora grādu digitālajā mākslā un eksperimentālajos medijos (Vašingtonas Universitāte, ASV) viņš ieguvis, pētot antropocēna ietekmi uz vidi un radot darbus, kas reflektē par dabas, vides un tehnoloģiju mijiedarbību. Abu izstāžu kurators – Artūrs Virtmanis.

Pētera Kārkliņa sirreālisms Cēsīs

Sestdien, 22. novembrī, plkst. 16 Pasaules Latviešu mākslas centrā Cēsīs atklās izstādi "Pilošā zemapziņa: Pētera Kārkliņa sirreālisms". P. Kārkliņš ir piedalījies izstādēs vairākās vadošajās galerijās Amerikā, un par viņa darbiem ir rakstījuši daudzi mūsu laika vadošie filozofi, tomēr šī būs pirmā reize, kad viņa darbi tiks eksponēti Latvijā. Mākslinieka mazajos, hermētiskajos zīmējumos tiek fiksēti satraucoši procesi, kas norisinās tieši zem cilvēka dzīves virskārtas. Viņa organisko formu sarežģītība atbilst mākslinieka pedantiskajai piezīmju sistēmai – uz katras lapas aizmugures viņš rūpīgi atzīmē darba tapšanas laiku un apstākļus. Šie viscerālie tēli šķiet ne vien šķidri, plūstoši, bet reizēm arī baisi; kopā ar skopajām, lakoniskajām piezīmēm par datumiem un vietām tie veido intensīvu, koncentrētu pārdomu kopumu par laika ritējumu un mirstības procesiem. Pēteris Kārkliņš dzimis 1945. gadā Austrumvācijā. 1951. gadā viņa ģimene emigrēja uz Čikāgu, kur viņš studēja gravējumu un tēlniecību. Ieeja bez maksas.

Maģijas pulciņš – DDT

Sestdien, 22. novembrī, "Dirty Deal Teatro" skatuves dzīvi sāks iestudējums "Raganas", ko teātris raksturo kā maģijas pulciņu iesācējiem. Galvenā varone Alma ir savas dzīves zemā punktā. Nesen viņu pametis draugs, un abām viņas māsīcām jau apnicis par to runāt. Turklāt liekas, ka Almas jaunajā dzīvoklī spokojas, bet pārvākties nav iespējams, jo tad nāktos pazaudēt depozītu. Viena māsīca iesaka Almai pamēģināt psihoterapiju – droši vien prātīga doma, bet izklausās pārāk ilgi, dārgi un nomācoši. Otra piedāvā izsaukt dziednieci no TV šova. Alma tādām lietām īsti netic, tomēr piekrīt. Tā aizsākas viņas klejojumi pa mūsdienu raganības pasauli, kas ved gan uz sieviešu dieviešu sanāksmēm, gan strīdiem ar taro kārtīm, gan buršanos caur sava dzimtas koka samezglojumiem. Bet kaut kur visam pa vidu paveras vārti, kas ļauj Almai ielūkoties citos laikmetos un satikt savas līdzinieces, kuras arī – katra citu iemeslu dzīta – sper pirmos soļus maģijā. Izrāde balstīta Dainas Tabūnas romānā "Raganas" (2023), kas nominēts Eiropas Savienības Literatūras balvai un Latvijas Literatūras gada balvai. Režisore – Marta Elīna Martinsone.

Diānas Zandbergas "Gaismas dārzi"

21. novembrī plkst. 18 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē skanēs pianistes, asociētās profesores Diānas Zandbergas solokoncerts "Gaismas dārzi", kurā klavieru skanējumu papildinās pianistes deja. Koncerta lielais notikums būs divi pirmatskaņojumi – latviešu skaņumākslas vecmeistara Paula Dambja filozofiski dziļais, noslēpumainais un tembrāli daudzkrāsainais jaundarbs "Gaismas dārzi", kā arī komponistes Indras Rišes "Gaismas vilinājums".

Agras Ritiņas jubilejas skate

Latgales vēstniecības "Gors" Mākslas galerijā jau no 11. novembra līdz 11. janvārim apskatāma Agras Ritiņas jubilejas gleznu izstāde "Klusuma refleksija", kurā māksliniece nāk ar krāsās un noskaņās piesātinātu ainavu plejādi, kas ir veltījums viņas galvenajai iedvesmotājai – dabai. Agras Ritiņas mākslas valoda ir meditatīvi uztverama, izsekojot katra krāsu laukuma uzbūvei, toņu saspēlei un grafiskajiem elementiem. Agra Ritiņa (1975) ir dzimusi Ludzā, šobrīd dzīvo Rēzeknē un strādā Rēzeknes Mākslas un dizaina skolā par gleznošanas un zīmēšanas pasniedzēju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.