"Mājas Viesa" redaktores sleja: Neapcirst svētkiem saknes

Jau nākamnedēļ uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā sabrauks vairāk nekā 37 tūkstoši skolēnu, teju pusotrs tūkstotis kolektīvu vadītāju un pāris tūkstoši pavadošo personu.

Priecīgs, bet arī satraucošs brīdis, jo šie svētki ir kā pārbaudes akmens, kā mūsu tautas kopīgās nākotnes ģenerālmēģinājums – cik stipri un skaisti tie būs, tik droši mēs visi kopā varēsim justies gan par latviskā kodola spēku mūsu bērnos, gan par to, vai būs, kas dzied, dejo un spēlē nākamajos lielajos Dziesmu un deju svētkos.

Un te domas kļūst pamatoti bažīgas. Gatavojot materiālus par šo skolēnu svētku dalībniekiem, bija kārtējoreiz jānobrīnās, ka mūsdienu Latvijas skolās obligātas ir mūzikas stundas, bet dalība korī tiem, kam nu dieviņš balsi un dzirdi devis, – nē. Man dziedāšana skolas korī, kas bija obligāta, ir viena no dzīves skaistākajām pieredzēm – kaut arī kora rīti bija agri, skolotājs – stingrs, mēģinājumu – daudz. 

Manuprāt, kordziedāšanai skolās vajadzētu atgriezties jābūtības kategorijā – tā tūkstoš veidos palīdz nobriest dvēselei, un to jau pa īstam novērtē tikai pēc gadiem.

Negribu ar smago artilēriju mesties virsū kultūras ministrei Agnesei Lācei (“Progresīvie”), kuras izteikumi LTV raidījumā “Rīta Panorāma” par iespējamiem taupības pasākumiem kultūras nozarē izraisījuši karstas emocijas – diemžēl neviena joma bez jostas savilkšanas kara laikā neiztiks. Bet ir jautājums, ko un kā griež, un kā to pamato un paskaidro sabiedrībai... 

Piemēram, Agneses Lāces miglainais izteikums, ka ietaupījumu varētu rast ar "ilgtspējīga, līdzsvarota finansēšanas modeļa ieviešanu" profesionālās ievirzes izglītībā mūzikas un mākslas skolām, rada pamatotas bažas, ka 

zem lielajām šķērēm atkal gribēs pabāzt to izglītības sistēmas daļu, kurai tiešā veidā varam būt pateicīgi arī par Dziesmu svētku tradīcijas stiprajām saknēm un nepārtrauktību.

Un kā tas saskan ar ministres vārdiem, ka viena no jomām, kurā budžeta līdzekļus nedrīkst samazināt, ir Dziesmu un deju svētku norise? 

No kurienes tad tie lielie svētki izaug? Vai tad ne no katras mazas, ar mīlestību audzinātas un skolotas bērna dvēselītes?

Žurnālā "Mājas Viesis"- viedokļi, intervijas un raksti par aktuālo. Apskati par kultūras notikumiem, izklaides jaunumiem un personībām. Izcili cilvēki, saistoši dzīvesstāsti, receptes, ceļojumi un vērtīgas uzziņas. Katrā žurnālā – krustvārdu mīkla. Žurnāls iznāk reizi 2 nedēļās.

Abonē žurnālu šeit.