Light rain 16.3 °C
S. 06.06
Ardis, Ingrīda
SEKO MUMS
Reklāma
Kārotais loms rokā!
Kārotais loms rokā!
Foto: Aigars Garais / parcopi.lv

Kur meklēt līdakas? Te jārīkojas atkarībā no sezonas un tās īpatnībām. Gandrīz visās sezonās līdakas var meklēt zālēs, pa kādai tās tur būs gandrīz vienmēr, tāpat tām patīk uzturēties uz dziļuma kantēm.

Reklāma

Ja makšķerē no laivas ar eholotes palīdzību, līdaku var meklēt pēc balto zivju bariem. Kur atrodas daudz balto zivju, tur gandrīz noteikti būs līdakas.

Rudenī līdakas vēl izteiktāk uzturas pie balto zivju bariem un pie bedrēm. Līdakas mēdz uzturēties arī jau izaugušajās niedrēs, taču tikt tām klāt ir praktiski neiespējami arī ar pretzāļu mānekļiem. Tāpēc var izmantot taktiku, kad tiek "apspiningotas" pašas niedru malas. Pavasarī vislabākās būs piekrastes vietas, kur sāk augt jaunās niedres un jaunās lēpju lapas.

Kanibāles ar "personību"

Jārēķinās, ka līdaka redz labāk, nekā daudzi domā. Tai ir ļoti laba binokulārā redze priekšējā sektorā – tā spēj precīzi noteikt attālumu līdz medījumam. Acis novietotas augstu uz galvas, tāpēc līdaka labi kontrolē apkārtni un to, kas notiek virs tās.

Eksperimenti rāda, ka līdakas spēj atšķirt krāsas. Tās nav "melnbaltas pasaules" iemītnieces. Īpaši nozīmīga ir kontrastu uztvere. No tā var veidot praktisku secinājumu – daudzos gadījumos mānekļa kontrasts un siluets var būt svarīgāks nekā konkrētais tonis. Turklāt līdaka redzēšanai izmanto ne tikai acis: ar sānu līniju – maņu sistēma, kas uztver ūdens vibrācijas un spiediena izmaiņas, – līdaka var sajust ievainotas zivs kustības pat duļķainā ūdenī vai sliktā redzamībā. Tas izskaidro, kāpēc dažkārt ļoti labi strādā vibrējoši mānekļi vai lieli silikoni.

Lielās līdakas bieži ir enerģijas taupītājas. Lielai līdakai nav jābarojas bieži. Trofeju līdaka dažreiz izvēlas vienu lielu maltīti vairāku mazu vietā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc lielie mānekļi reizēm pārspēj mazos.

Līdakas mēdz būt kanibāles. Diezgan bieži tās apēd mazākas sugas māsas. Dažās ūdenstilpēs tas var būt būtisks barības avots.

Tām ir sava veida "personība". Novērojumi un pētījumi rāda, ka tikai daļa līdaku ir aktīvas mednieces; citām savukārt raksturīga ilgstoša uzturēšanās konkrētā teritorijā; dažas līdakas daudz vairāk reaģē uz kustību nekā krāsu. Tas var izskaidrot situācijas, kad viena zivs uzbrūk pieciem mānekļiem pēc kārtas, bet cita ignorē visu.

Cieto mānekļu izlase sekliem ūdeņiem.

Sezonālās īpatnības

Vasarā, pieaugot ūdens temperatūrai, līdaku aktivitāte bieži kļūst nevienmērīga. Karstās dienās lielās līdakas mēdz pārvietoties dziļāk un izmanto ēnu. Nereti tās stāv pie zālēm, kantēm un zemūdens struktūrām. Aktīvāki periodi bieži ir agrs rīts, vakars, apmācies laiks. Siltā ūdenī līdaka cenšas tērēt mazāk enerģijas.

Reklāma
Reklāma

Rudenī, ko daudzi uzskata par trofeju sezonu, ūdenim atdziestot, līdakas bieži kļūst aktīvākas.

Barības zivju bari sāk grupēties un plēsēji sāk tiem sekot. Tieši rudenī bieži labi strādā lielāki silikoni, lieli šūpiņi, masīvāki vobleri.

Ziemā līdaka pilnībā "neaizmieg". Aukstā ūdenī gan tās vielmaiņa kļūst lēnāka un zivs mazāk pārvietojas. Tā retāk medī un bieži ilgāk stāv uz vietas. Taču stabilos laikapstākļos ziemās līdaka var būt arī ļoti aktīva. Bieži tā izvēlas vietas pie dziļuma maiņām, bedrēm un balto zivju baru tuvumā.

Pavasarī pēc nārsta līdakas pakāpeniski atgūst enerģijas rezerves. Tās bieži uzturas seklumos, līčos un vietās, kas ātrāk iesilst.

Arī pretzāļu mānekļi līdaku copē nav panaceja.

Kādus mānekļus izvēlēties?

Vienas universālas metodes nav, tomēr ļoti populāri un medīgi līdaku ķeršanai ir silikona un gumijas mānekļi. Tie ir dažādās variācijās, krāsās un izmēros un lietojami gan seklumā, gan dziļumā, gan uz kantēm.

Derēs arī rotiņi un šūpiņi, kas ir spiningošanas klasika. Rotiņš ir ļoti viegli lietojams māneklis (met un velc), un tas labi noder, kad līdaka ir gana aktīva. Rotiņi der samērā seklām vietām un tur, kur nav daudz zāles. Ar šūpiņiem vairs daudzi neķer, uzskata tos par opīšu mānekļiem, bet velti. Tie joprojām labi strādā, ar tiem var variēt dziļumu. Līdaku copei piemērotāki ir "karotes" tipa šūpiņi, kam ir izteikta svārstīga kustība, grimstot ūdenī. Bet der arī slaidie, kas vairāk domāti ķeršanai straumē. Šī mānekļu kategorija ļoti labi strādā Burtnieka ezerā.

Pretzāļu mānekļi, kā var nojaust, izmantojami ķeršanai zālainās vietās. Ir gana daudz rūpnieciski ražotu pretzāļu varianta mānekļu. Piemēram, tā dēvētie spinerbaiti, pretzāļu šūpiņi un dažādi mānekļi, kam āķi nosedz tāda kā ūsiņa. Tomēr gandrīz vienmēr vislabākā izvēle būs mīksts silikona vai gumijas māneklis, kurā noslēpts tā dēvētais ofseta āķis.

Cietie mānekļi jeb vobleri ir ļoti liela mānekļu kategorija, daudziem makšķerniekiem tā ir vistuvākā. Svimbaiti, džerki, tvičojamie vobleri, poperi, virsmas vobleri, krenki: cietie mānekļi ir dažāda izmēra, formu un ar atšķirīgām iegrimēm. Atkarībā no izvēlētās vietas un dziļuma gandrīz vienmēr var piemeklēt kādu vobleru, ar kuru tur var darboties. Ir vienmērīgi tinamie vobleri, ir tādi, kas sevi labi parāda tikai ar uzrāvieniem.

Pierādīts, ka pareizi atbrīvota līdaka mierīgi dzīvo tālāk savu dzīvi, līdz ar to priecē, ka pēdējā laikā arvien vairāk copmaņu izvēlas saudzīgāku attieksmi pret līdaku.

Dažādi silikona mānekļu apāķošanas veidi.

Interesanti fakti par līdakām

  • Līdaka ir viena no tipiskākajām plēsīgajām saldūdens zivīm Eiropā un Latvijā.
  • Līdaka ir slēpņa medniece – daudz biežāk uzbrūk no slēpņa, nevis ilgstoši dzenas pakaļ medījumam.
  • Vidējais līdakas dzīves ilgums ir 8–15 gadi, bet lielas mātītes var nodzīvot 20–30 gadus.
  • Mātītes izaug ievērojami lielākas par tēviņiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc trofeju zivis gandrīz vienmēr ir mātītes.
  • Latvijas ūdeņos 50–80 cm līdaka ir ierasta parādība, bet virs metra jau ir trofejas kategorija.
  • Līdaka potenciāli var sasniegt ap 130–150 cm garumu un vairāk nekā 20 kg svaru, lai gan tādi eksemplāri ir ļoti reti.
  • Līdakas augšanas temps ir atkarīgs no ūdenstilpes (daudz barības – aug ātrāk; siltāki ūdeņi – ātrāka augšana agrīnajos gados).
  • Uzbrukuma brīdī līdaka īsā sprintā var sasniegt apmēram 35–50 km/h lielu ātrumu, kas tiek sasniegts ļoti īsā distancē. Aptuveni 80–90% uzbrukumu notiek dažu metru robežās no slēpņa.
  • Jaunās līdakas sākumā ēd zooplanktonu un kukaiņu kāpurus, tikai vēlāk pāriet uz zivju medīšanu.
  • Līdaka var norīt pārsteidzoši lielu medījumu – reizēm līdz pat 30–50% no sava ķermeņa garuma.
  • Ķeršanas lieguma periods: 1. marts – 30. aprīlis (ieskaitot). Minimālais paturamais garums: 50 cm
  • Maksimālais daudzums lomā: piecas līdakas dienā, no kurām viena var būt garāka par 75 cm.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma