Kam Eiropai būtu jātērē nauda?

Neatkarīgi no tā, vai runa ir par valsts vai Eiropas budžetu, vienmēr izskan pārmetumi par līdzekļu šķērdēšanu un iedzīvotāju vajadzību ignorēšanu. Tādēļ Eiropas Komisija (EK) no 16. līdz 18. maijam aicināja iedzīvotājus no visām ES dalībvalstīm sniegt priekšlikumus nākamā ES daudzgadu budžeta izstrādē.

Jaunais ES budžeta periods sāksies 2028. gadā un ilgs līdz 2034. gadam. Tomēr jau pašlaik norit darbs pie budžeta plānošanas. Plānots, ka tā kopapjoms pārsniegs vienu triljonu eiro, aptuveni 1% no ES dalībvalstu iekšzemes kopprodukta. Protams, jau pašlaik aktuāli ir jautājumi: vai jaunajā budžetā būs ņemtas vērā Latvijas vajadzības? Vai prioritāte būs drošības stiprināšana? Un kur visam atradīs naudu?

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir vairākkārt uzsvērusi, ka pilsoņu paneļdiskusijas ir veids, kā dot cilvēkiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā. Konferencē par Eiropas nākotni 2022. gadā viņa atzina, ka šim formātam ir jākļūst par daļu no Eiropas politikas veidošanas procesa. Maija vidū Briselē uz kopīgu tikšanos bija ieradušies 149 iedzīvotāji no dažādām Eiropas valstīm, lai dalītos savā redzējumā par to, kam vajadzētu piešķirt finansējumu nākamajā ES ilgtermiņa budžetā.

Cilvēkus uzrunāja uz ielas

Krista ir vienīgā latviete, kas piedalījās paneļdiskusijās. "Kad devos šurp, nezināju, ko sagaidīt vai kādas tēmas apspriedīsim. Vienīgais, ko zināju, bija tas, ka būs par budžetu. Man bija skaidrs tikai tas: noteikti jāuzsver, cik svarīgi ir ieguldīt izglītībā. Interesanti, ka tieši šī tēma kļuva par vienu no centrālajām mūsu grupas diskusijās."

Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku viedokļu daudzveidību, iedzīvotājus dalībai paneļdiskusijās EK izvēlējās pēc nejaušības principa. Kristu uzrunāja uz ielas: "Skrējām ar bērnu uz treniņu un bijām jau pagalmā, kad pēkšņi dzirdēju, ka kāds aiz muguras mani sauc un lūdz, lai pasaku durvju kodu. Šī sieviete jautāja, vai man tiešām nebūtu viena minūtīte viņu uzklausīt. Ja es būtu redzējusi jau iemestu lapiņu pastkastītē, noteikti nebūtu atsaukusies. Bet mani uzrunāja pie mājas – man nebija, kur aizmukt," ar smaidu stāsta Krista.

"Šī sieviete man teica, lai nebaidos, tas nav joks, viss ir apmaksāts. Tas gan šķita aizdomīgi, tāpēc izpētīju šo kampaņu internetā un tad arī pieteicos. Nevienam neko neteicu, jo nezināju, vai izdosies. Iedzīvotājus dalībai pēc tam izlozē. Nākamais e-pasts arī lika uzraut uzacis, jo tas bija automātiski tulkots un pilns ar gramatikas kļūdām, likās, ka kaut kas nav kārtībā. Vīrs vēl pajokoja: "Ko darīsim, ja tevi nolaupīs?" Bet vēlāk jau sapratu, ka viss ir pa īstam un nav ko baidīties."

Lietuvietis Dominiks ir students Viļņas Universitātē. Kad viņš saņēmis vēstuli par iespēju piedalīties Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās, sākotnēji tam pat nav pievērsis uzmanību. "Sākumā pat īpaši neaizdomājos par šo," viņš saka. Taču Dominika draudzene jau bija dzirdējusi par šīm diskusijām un ieteica pieteikties. "Man nebija ne jausmas, kas tas ir. Pieteicos aiz ziņkārības un pēc vairākām nedēļām saņēmu ziņu, ka jādodas uz Briseli."

Pilsoņu paneļdiskusijas pirmā sesija notika martā. Tās laikā dalībnieki tikās nelielās darba grupās, kur brīvā gaisotnē varēja paust sev svarīgākos jautājumus. 

Diskusiju gaitā šīs tēmas tika konkretizētas un sakārtotas pa kategorijām. Starp tām kā būtiskākās izkristalizējās tādas jomas kā aizsardzība un gatavība krīzes situācijām, lauksaimniecības politika, izglītība un klimata jautājumi. Krista stāsta, ka bija jāvērtē arī citu darba grupu iesniegtie priekšlikumi, piemēram, par migrācijas problēmu risinājumu. "Šī tēma ir aktuālāka Vidusjūras reģiona valstīm un mani personīgi tik ļoti neskar. Es biju vienīgā no Ziemeļeiropas, pārējie dalībnieki bija no Itālijas, Spānijas un Grieķijas. Bet patiesībā mūsu domas par Eiropas nākotni un plānojamo budžetu bija ļoti līdzīgas," viņa uzsver.

Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas dalībnieki.

Foto: Publicitātes

Ko pieprasa pilsoņi?

Paneļdiskusijās tika pārstāvētas visas 27 Eiropas dalībvalstis. "Latvijas Avīze" jautāja arī pārstāvjiem no kaimiņvalstīm, kādas ir viņu prioritātes budžetam. Gertu ir biznesa studente Tallinas Universitātē un tekstilizstrādājumu uzņēmuma vadītāja. Viņa devusies uz paneļdiskusijām, lai uzsvērtu nepieciešamību pēc pieejamākas un kvalitatīvākas veselības aprūpes. Šāda bijusi viņas prioritāte, jo arī pati sirgst ar retu ģenētisku slimību.

No citiem dalībniekiem izskanēja priekšlikumi par vienotu ES vēstniecību izveidi visās valstīs, lai aizstātu atsevišķu dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība pēc apmaksātām prakses vietām visā Eiropā. Pilsoņi norādīja, ka jaunieši bieži tiek izmantoti maz apmaksātās vai neapmaksātās darba vietās, kas kļuvis par galveno veidu, kā uzsākt darba gaitas.

Savukārt Kristai interesantākā ideja likās skolās ieviest mācību par Eiropu. Kāds cits ieteica veidot televīzijas programmu par Eiropas vēsturi, kultūras mantojumu un valodām. Piemēram, TV programmu, kurā varētu apgūt dažādas Eiropas valodas vismaz pamata līmenī. "Tā kā man pašai ļoti patīk valodas, šī ideja šķita īpaši saistoša," stāsta Krista.

Braucot uz Briseli, Dominiks bija apņēmies uzsvērt aizsardzības tēmu: "Kāds no Rietumeiropas varbūt pat neaizdomājas par drošības jautājumiem, jo viņš dzīvo tālāk no konflikta zonas. Bet mums tas ir ļoti aktuāli. Savā grupā par to daudz runājām, un zinu, ka izdevās mainīt arī dažu dalībnieku viedokli, kuri iepriekš aizsardzību neuzskatīja par prioritāti. Rosināju domāt, kā ES varētu labāk koordinēt finansējumu aizsardzības jomā. Šobrīd par to lielā mērā atbild NATO, bet ir jāsaprot, ka bez ASV un NATO atbalsta daudzos jautājumos esam diezgan bezspēcīgi. Tāpēc ir svarīgi stiprināt Eiropas sadarbību un drošību."

Arī Kevins no Igaunijas norādīja aizsardzības nozīmi un nepieciešamību piešķirt finansējumu šai jomai. Viņš ir divpadsmitās klases skolēns un nākamgad plāno doties dienēt armijā. Kevins uzskata, ka svarīgi būtu saskaņot militārā aprīkojuma un munīciju iepirkumus visā Eiropā, jo tas būtu efektīvāk un izdevīgāk, nekā katrai valstij to darīt individuāli. Turklāt Eiropai būtu jāiegulda savās aizsardzības industrijās, nevis jāpaļaujas uz ASV vai Ķīnas ražotājiem. Tas, pēc viņa domām, stiprinātu Eiropas drošību un mazinātu atkarību no citu valstu militārajiem resursiem.

Viņš arī uzsvēra nepieciešamību veicināt Eiropas konkurētspēju: 

"Eiropa ir noslīdējusi aiz Ķīnas un ASV. Mums nav pieejama lēta enerģija, bet Eiropas preces un pakalpojumi ir ļoti dārgi – daudzi tos nevar atļauties."

Viena no pilsoņu grupām uzsvēra, ka neatkarīga un atjaunojama enerģētika ir būtisks ilgtermiņa mērķis, kam nevajadzētu aprobežoties tikai ar nākamā budžeta periodu. Lai to sasniegtu, ir jāveicina atjaunojamās enerģijas izmantošana, jāatbalsta izpēte un attīstība šajā jomā. Būtiski ir izmantot katras valsts potenciālu, jo katrai ir savas priekšrocības atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Piemēram, apgabalos, kuros ilgstoši spīd saule, svarīgi ieguldīt saules enerģijā, bet citos – vēja turbīnās, ūdensspēkā vai ģeotermālajos ūdeņos.

Atbalsta nepieciešamība Ukrainai gan ne visiem paneļdiskusijas dalībniekiem bija pašsaprotama. Piemēram, kāds Vācijas pilsonis diskusiju laikā pauda neizpratni, kāpēc tik lieli finanšu resursi jānovirza Ukrainas aizsardzībai, ņemot vērā, ka Ukraina nav ES dalībvalsts. Viņa ieskatā, šie līdzekļi būtu lietderīgāk izmantojami pašas alianses dalībvalstu vajadzībām.

Atbildot uz jautājumu, vai Rietumeiropas iedzīvotāju vienaldzība pret aizsardzības jautājumiem un finansējuma palielināšanu nav izaicinājums Austrumeiropai, kas saskaras ar tiešākiem draudiem, Polijas Ekonomikas institūta direktora vietnieks Pāvels Slivovskis (EK paneļdiskusijās bija aicinājusi piedalīties arī ekspertus no dažādām Eiropas valstīm, kuri vērtēja darba grupu izstrādātos priekšlikumus un sniedza padomus) atzina: "Cilvēkam, kas dzīvo, piemēram, Īrijā – neitrālā valstī, salā tālu prom no Krievijas robežas –, Krievija nešķiet kā tūlītējs apdraudējums. Tāpēc kā austrumeiropieši varam uzsvērt, ka drošība ir labums visai Eiropai. Ceram, patiesībā – esam pārliecināti, ka tas, kas notika ar Ukrainu, nenotiks ar Poliju vai Latviju, jo mūs aizsargā dalība NATO un ES. Taču drošs un stabils kontinents ir kopīga vērtība visiem."

P. Slivovskis arī uzsvēra ekonomiskās sekas, ko rada nestabilitāte reģionā: "Daudzi ekonomiskie pētījumi rāda: ja reģionā notiek konflikts, ekonomiskā situācija pasliktinās arī blakusvalstīs, jo investori nevēlas ieguldīt vietās, kas atrodas nestabilā situācijā. Centrāleiropa un Austrumeiropa ir daļa no vienota tirgus, tāpēc drošība visā Eiropas ekonomiskajā telpā ir svarīga visiem. Mums ir jāstiprina izpratne, ka drošība nenozīmē tikai fizisko robežu aizsardzību, bet arī Eiropas ekonomisko stabilitāti."

Vai Eiropa sadzirdēs?

Pilsoņu paneļus organizē Eiropas Komisija, kas iedzīvotāju ieteikumus iesniedz Eiropadomei, bet galīgais vārds pieder Eiropas Parlamentam. Tieši tas lemj, vai un kā šos ierosinājumus īstenos. Tiklīdz ieteikumi nonāk parlamentā, EK vairs neuzņemas atbildību par to tālāko virzību. Tieši tādēļ no pilsoņiem nācās dzirdēt skepsi par to, vai viņu ieteikumus tiešām ņems vērā. Piemēram, Gertu, kas ir viena no pasākuma lietderības apšaubītājām, izsakās šādi: "Ceru, ka pierādīsies pretējais."

Latviete Krista, kas piedalījusies Eiropas pilsoņu paneļdiskusijā: "Manā diskusiju grupā biju vienīgā no Ziemeļeiropas, pārējie dalībnieki bija no Itālijas, Spānijas un Grieķijas. Bet patiesībā mūsu domas par Eiropas nākotni un plānojamo budžetu bija ļoti līdzīgas."

Foto: No personiskā arhīva

Savukārt Krista tā neuzskata: "Mūsu grupa strādāja ļoti produktīvi. Izveidojām nopietnu dokumentu ar svarīgiem ieteikumiem. Tāpēc domāju, ka tam visam ir jēga un šie ieteikumi tiks virzīti tālāk. Manuprāt, jau tā pati apziņa, ka tavs viedoklis Eiropai ir svarīgs, dod piederības sajūtu. Tev ir iespēja izteikties, justies sadzirdētam. Vairākkārt tika uzsvērts, ka var runāt arī par negatīvo, visi viedokļi ir būtiski."

"Šajā kampaņā ir ieguldīti ievērojami finansiālie līdzekļi. Nešķiet ticami, ka tik liels resurss tiktu izmantots tikai tāpēc, lai ievāktu informāciju. Protams, gala lēmumus pieņem atbildīgās amatpersonas, bet ceru, ka arī pilsoņu viedokli uzklausīs. Bieži gadās dzirdēt, ka iedzīvotāji jūtas atstāti novārtā un lēmumu pieņēmēji neņem vērā to, kas cilvēkiem patiesi nepieciešams, jo viņi nedzīvo "parasto cilvēku dzīvi"," uzskata Dominiks, piebilstot: "Man bija pārsteidzoši dzirdēt, kā cilvēki no citiem Eiropas reģioniem runā par problēmām, par kurām es nekad nebiju aizdomājies vai ar kurām nebiju saskāries."

Tam piekrīt EK budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisārs Pjotrs Serafins, kurš "Latvijas Avīzei" norāda, ka visi dzīvojam savos informācijas burbuļos, kas ir izolēti un piepildīti ar viedokļiem, kuri sakrīt ar mūsu pašu pārliecību. Tāpēc šis iedzīvotāju panelis ir vērtīga iespēja cilvēkiem no dažādām Eiropas valstīm satikties, diskutēt un meklēt kopīgu skatījumu par to, kādam jābūt Eiropas budžetam. 

"Jāatceras, ka ES budžets nav domāts Eiropas Komisijai vai iestādēm – tas ir iedzīvotājiem."

Eksperts P. Slivovskis uzskata, ka daudzas no iedzīvotāju sagatavotajām rekomendācijām EK vai valstu valdības tāpat būtu pieminējušas budžeta sarunu laikā. Tomēr iedzīvotāju iesaiste ir kā apliecinājums tam, ka lēmumi nav tikai politiķu un ekspertu rokās, bet atspoguļo arī sabiedrības redzējumu. "Šis budžets ir Eiropas kopīgā nauda. To lielā mērā veido iedzīvotāju nodokļi, kas nāk no cilvēku darbavietām, uzņēmumiem, vietējām kopienām. Tas, kā tiek tērēta šī nauda, ir ne tikai politisks, bet arī sabiedrisks lēmums. Ir svarīgi dot cilvēkiem iespēju paust savu viedokli par to, kā mēs sadalām kopējo Eiropas budžetu. Tas piešķir leģitimitāti tam, ko dara ES. Jau 20 gadus esam ES sastāvā, bet Austrumeiropas reģionā, piemēram, Polijā, bieži saka "Polija un ES" – it kā Eiropa teiktu Polijai, ko darīt. Ir jāsāk domāt, ka arī mēs esam daļa no Eiropas un arī mums ir teikšana."

Latvijas prioritātes ES budžetam

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis 15. janvārī paziņoja, ka Latvija jau laikus noteikusi savas prioritātes nākamajam ES budžeta periodam. Komisijas deputāti apstiprināja Latvijas sākotnējo pozīciju par ES daudzgadu budžetu pēc 2027. gada. Latvijas intereses ir drošība un aizsardzība, tostarp nepieciešams atbalsts Austrumu robežas infrastruktūras, militāro spēju un industrijas, kā arī pierobežas reģionu sociālekonomiskajai stiprināšanai. "Ļoti svarīgi noteikt šīs prioritātes pēc iespējas agrāk, lai pēc tam tās stratēģiski aizstāvētu ikvienā diskusijā par budžeta jautājumiem," uzsver E. Cepurītis.

20. maijā Briselē ārlietu ministre Baiba Braže tikās ar EK budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisāru Pjotru Serafinu, lai pārrunātu Latvijas prioritātes un gaidāmos regulu priekšlikumus par nākamo ES daudzgadu budžetu. Tagad tiek ziņots, ka iezīmējušies četri Latvijas prioritārie virzieni: drošība un aizsardzība, Kohēzijas politika, Kopējā lauksaimniecības politika un atbalsts "Rail Baltica" projekta īstenošanai. Tāpat Latvija iecerējusi iestāties par ES budžeta kopapjoma palielināšanu un sola neatbalstīt iespējamu Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmu apvienošanu vienā finansējuma sadales mehānismā.

Regulu priekšlikumus par nākamo periodu Eiropas Komisija provizoriski publicēs 2025. gada vasarā.