Ko saka "Latvijas Avīzes" lasītāji: Vai vajadzīgas veco vēlētāju balsis?

Par pārtikas cenām, par Valsts kontroles darbu, par nokļūšanu uz vēlēšanu iecirkni, par LTV darbu un citiem jautājumiem viedokļus šonedēļ izteica "Latvijas Avīzes" lasītāji, zvanot uz redakciju.

Arnolds Auziņš Saulkrastos: "Parakstīts memorands par pārtikas cenu kāpuma ierobežošanu lielveikalos. Iegāju tuvīnajā veikalā, jautāju pārdevējai, kad varēšu sagaidīt zemākas cenas produktiem. Viņa pasmaidīja un ieteica interesēties pie tiem, kas tādas pasakas sacerējuši. Nevaru arī dot priekšroku Latvijas ražojumu iegādei, jo veikalā ir produkcija no Ēģiptes, Nīderlandes, Polijas un tālākām valstīm, bet mūsu zemē ražotās preces lielākoties nav. Neviens nevar paskaidrot, vai paši nesaražojam uz lauka vai kūtīs tik daudz pārtikas, cik vajag, vai veikalnieki tirgo to, kas lētāk."

Andris Rudzītis Rīgā: "Valsts kontrole atklājusi nebūšanas, kas krājušās "Air Baltic" uzņēmumā gadu gadiem. Tā lasām vēl par citām pārbaudēm, bet vai rezultāta iegūšanas labad kontrolieri nevarētu parosīties mazliet ātrāk un strādāt raitāk? Citādi vienmēr sanāk, ka viņi uziet līdzekļu izsaimniekošanas un citas nekārtības, kas pieļautas pirms pāris gadiem vai vēl senākos laikos. Kā gadījumā ar naudas izšķērdēšanu elektrouzlādes staciju izbūvē, kas tika veikta Zemkopības ministrijā. Aū, kad tas bija? Kad zemkopības ministrs bija Kaspars Gerhards, kurš sen prom no amata, pie disciplināratbildības nevienu ierēdni nevar saukt, un ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs pa to laiku saņēmis paaugstinājumu, iecelts direktorēt Valsts kancelejā."

Jānis Krūmiņš Siguldas novada Allažos: "Mūsu zemnieksaimniecībā "Griezes" bija iesēts 41 hektārs pupu. Pārlidotājas zosis lauku izretināja, bija jāpārsēj 25 hektāri, un saimniecībai nodarīti lieli zaudējumi. Mednieki nespēja līdzēt, jo nevarēja izņemt šaušanas atļauju. Zemniekam nav laika sēdēt mežniecībā un plēsties ar birokrātiju par atļauju šaut sējumu postītājus. Man liekas, birokrātija jāmazina. Kam ir kas apsēts, tam jādod iespēja saņemt atļauju."

Velga Pakalna Valmierā: "Pēc ekspremjera Krišjāņa Kariņa ilggadējas valdīšanas atklājās, ka valstī pieļautas daudzas kļūdas, kuras jālabo. To varēja darīt gudra, zinoša, ekonomiski izglītota, veiksmīgi praktizējoša uzņēmēja Ulda Pīlēna vadībā. Diemžēl Kariņš un "Jaunā Vienotība" par pēcteci amatkrēslā virzīja saimniecību nepārzinošu premjera biroja vadītāju Eviku Siliņu. 

Kas paveikts pusotra gada laikā? Nekas, ieskaitot pašpasludināto uzblīdušās birokrātijas apkarošanu. Vienīgi algas amatpersonām paceltas nebijušos augstumos. Par kādiem nopelniem?"

Gunārs Lauks Rīgā: "Esmu kašķīgs pensionārs, un man radies iespaids, ka mediji sāk ar mūsu tautiņu spēlēt paslēpes. Atmiņa man vēl laba, biju gaidījis, ka par sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv" publicēto komiksu, kurā ukraiņu karavīri uzzīmēti kā cūkas, mazākais, atvainosies kā portāla vadība, tā māksliniece, bet nekas tamlīdzīgs nenotika! Tā esot kļūda, zināmā mērā pārskatīšanās – sekoja attaisnošanās. Bet par šo kļūdu vajadzēja autori un atbildīgās personas, kas pieļāva publikāciju, likt pāris mēnešus pie otas, lai visās malās aizkrāsotu uzķellētos uzrakstus trijiem burtiem, ko Latvijā rada un atstāj krievu kultūra. Un ar kā svētību notiek Latvijas TV uzsāktais karš pret Ogres mēru Egīlu Helmani? Nav zināms, vai tam ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētāja Jāņa Sikšņa atbalsts. Siksnis saņem atlīdzību, kas pārsniedz prezidenta algu, – varbūt viņam pazemināt atalgojumu par 50 procentiem par nekritisku izturēšanos pret pienākumu pildīšanu? Cik ilgi tādu Siksni turēs SEPLP priekšniekos? Ak vai, kā visiem ētiķiem un estētiem sacēlušās gaisā spalviņas par kritušā okupantu karavīra formas izrādīšanu Ogres muzeja izstādē, bet to, ka vēl nesen lasīja naudiņu kapzeķītēm, jo krievu kareivīšiem salst kājas, – TV žurnālisti apgāja! Piebildīšu, ka sabiedriskos medijus finansē par budžeta līdzekļiem!"

Redakcijas piebilde. Vispirms jāpaskaidro, ka nav patiess apgalvojums, ka SEPLP vadītājs saņem lielāku algu nekā Valsts prezidents. SEPLP priekšsēdētāja Jāņa Sikšņa atalgojums 2025. gadā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu ir 5542 eiro mēnesī. Kā liecina Valsts amatpersonu deklarācija, piemēram, 2023. gadā J. Siksnis kopā saņēmis 68 553 eiro (vidēji 5713 eiro mēnesī). Latvijas Valsts prezidenta mēnešalga 2025. gadā ir 8659 eiro. Jāpiebilst, ka prezidentiem pienākas arī reprezentācijas izdevumi 20% apmērā no mēnešalgas. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 2024. gadā atlīdzībā saņēmis 103 262,74 eiro (vidēji 8605 eiro).

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Savukārt runājot par portālā "lsm.lv" 2024. gada 24. februārī publicēto "cūku komiksu", kas izraisīja lielu sabiedrības sašutumu, jāatgādina, ka sākumā "lsm.lv" redakcija uz pārmetumiem atbildēja, mēģinot skaidrot ilgstoši publicētā komiksa būtību un attaisnojot autores rokrakstu, bet vēlāk tomēr redakcija atvainojās un komiksu no portāla izņēma. LTV galvenā redaktore Sigita Roķe 2024. gada 27. februārī rakstīja, ka Latvijas Televīzijas redkolēģijas ieskatā "lsm.lv" veikusi "kļūdainu redakcionālo izvēli". "Lsm.lv" galvenā redaktore Marta Cerava 2024. gada 24. februārī rakstīja, ka, publicējot Gundegas Evelones "Cūku komiksu", "netika pilnvērtīgi izvērtētas šī tēla plašākas nozīmes un interpretācijas iespējas", piebilstot: "Es atvainojos visiem, kurus aizskārām." Vēlāk intervijās gan viņa neizteica domu, ka tādu komiksu nevajadzēja publicēt vispār, bet spriedusi par "pārdomātāku publicēšanas laika izvēli, lai tas būtu cieņpilni pret dažādajām auditorijām, un darbu pie tā, lai vizuālais vēstījums būtu nepārprotamāks."

Viesturs Kudliška Jēkabpilī: "Gribu parunāt par vēlēšanām un iesākt ar sakāmvārdu – paēdušais neēdušo nesaprot. Kad ko daru, fonā ieslēdzu Latvijas Radio un klausos, kā "Krustpunktiem" uztraukti zvana seniori. Hallo, kā nobalsosim, kā tiksim līdz vēlēšanu iecirknim, nav auto, nav, kas aizved. Vienmēr vecāka gadagājuma cilvēkiem atbild – lai nogādājot papīru vēlēšanu komisijai. Bet, ja jau būtu kustēties spēja, tad nogādātu, bet runa ir, ka nav! Nu, lai palīdzot kaimiņš vai rads. Esot jāvar internetā aizsūtīt pieprasījumu pēc balsošanas mājās. 

Bet vai tiešām augstos krēslos sēdošie politiķi un vēlēšanu organizētāji nesaprot, ka daudzi vecīši nedz prot apieties ar datoru, nedz tiem vispār ir interneta pieslēgums! 

Ja veco vēlētāju balsis nav vajadzīgas, nav ko čīkstēt par zemu apmeklētības procentu vēlēšanās. Agrāk, atceros, pietika ar zvanu. Uz pieteikto vietu atbrauca vēlēšanu brigāde, ļāva nobalsot. Par citu tēmu runājot – pensionāres sašutušas, it kā "Tautumeitas" Eirovīzijā par daudz plikumus izrādījušas. Reiz 90. gados dziesmu konkursā uzvarēja grupa "Bet Bet" ar dziesmu, kur dziedāja "sieviete ir skaista plika". Man patika."

Ivars Ošs Rīgā: "Man jautājums – cik ilgi prezidents vilks garumā ar valdības atlaišanu, kad notiek atklāta ekonomikas graušana! To vajag izdarīt, kā saka itāļi, "uno momento"! Un vēl par mošeju celtniecību. Kad savulaik Romā vēlējās būvēt musulmaņu kulta celtnes, Musolīni esot atteicis – labi, bet tad mēs ceļam katedrāli Mekā. Tad arī viss noklusis."

Brigita Andermane Jaunjelgavā: "Esmu lielā nesaprašanā, kā var atļauties neapmeklēt Saeimas sēdes bez attaisnojoša iemesla. Kāds par to ir sods? Kā ziņoja, rekordists šai ziņā ir "LPV" frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, bet ne viņš vienīgais. Manuprāt, nepietiek ar atvilkumu no algas. Ja pirmoreiz neatnāk uz sēdi, jābrīdina, bet, atkārtojot pārkāpumu, deputāts jāizslēdz. Lai nāk vietā čaklāks. Plenārsēžu neattaisnota neapmeklēšana satrauc mani kā vēlētāju, un ko no notiekošā valsts galvenajā pārvaldes orgānā mācās skolēni? Ka stundu bastotājs viegli tiek cauri sveikā?"

Redakcijas piebilde. Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz Saeimas apkopoto informāciju, pagājušajā gadā partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers neattaisnoti kavējis trīs no kopumā 47 pērn notikušajām Saeimas sēdēm. Vēl deviņas reizes viņš sēdi pagājušajā gadā kavējis attaisnoti. Neattaisnoti kādu no Saeimas sēdēm pagājušajā gadā pa vienai reizei kavēja arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Aleksandrs Kiršteins un Viktorija Pleškāne, kā arī Nacionālās apvienības deputāts Edmunds Teirumnieks. Šā gada ziemas sesijā, kas ilga no 7. janvāra līdz 17. aprīlim, neattaisnots kavējums nav bijis nevienam deputātam. Attaisnoti visvairāk – 15 no 16 – sēdēm ziemas sesijā kavējis Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Saeimas kārtības rullis paredz, ka tad, ja deputāts neapmeklē Saeimas sēdi un viņam nav attaisnojoša iemesla, par katru šādu kavējumu tiek piemērots sods 20% apmērā no mēnešalgas.

Mirdza Tīma Ķekavā: "Esmu skolotāja pensionāre, kuru uztrauc purvs, kādā grimst mūsu Izglītības un zinātnes ministrija. Mana mazmeita, 2. klases skolniece, atnesa mājās liecību, kurā mūzikas disciplīnās – solfedžo, klavierspēlē, dziedāšanā, mūzikas literatūrā – ir saliktas atzīmes desmit ballu sistēmā. Skaidri un saprotami. Tālāk seko vispārizglītojošo priekšmetu vērtējums, un tam nu cauri grūti izburties. Tajā pēc ministrijas rekomendācijas ir iegūto prasmju apraksts dažos teikumos, no kuriem saprotami izlobīt var tikai matemātikā apgūto mācību vielu – māk reizrēķinu līdz 5 un dalīšanu ar 20. Tā notiek ar 1–3. klašu audzēkņiem visās mācību iestādēs katru gadu. Ar to neapmierināti daudzi skolotāji. Mazmeitas liecība ir trīs A4 izmēra lapās, bet bez atzīmēm, lasot tikai izklāstu, nevar noteikt īsto zināšanu līmeni. Daži vecāki to nemaz nelasa. Ar atzīmēm nedrīkstot bērnu uztraukt, bet mācības ir nopietns process jau no pirmās klases, kas jāvērtē."