10. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Vēstule, kas ietekmēja Latvijas vēsturi

1915. gada 10. jūnijā. Pirms 110 gadiem Krievijas Valsts domes domnieks, latviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks Jānis Goldmanis (28. maijā pēc vecā stila) parakstīja lūgumrakstu Krievijas impērijas bruņoto spēku virspavēlniekam lielkņazam Nikolajam Nikolajevičam Romanovam ļaut cara armijas sastāvā veidot atsevišķas latviešu vienības.

Vēstuli viņš drīz pats iesniedza virspavēlniekam tā mītnē Baranovičos un, tā kā atbilde bija pozitīva, šis dokuments aizsāka latviešu strēlnieku bataljonu veidošanas procesu, kas tālākā attīstībā atstāja izšķirošu iespaidu uz Latvijas vēsturi, valsts izveidošanu ieskaitot. J. Goldmanis gan nebija vienīgais, kurš darbojās pie latviešu strēlnieku vienību ieceres un ar citu personu starpniecību tādus pašus lūgumrakstus saņēma par Baltijas virzienu atbildīgās Krievijas Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aleksejevs un Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Mihails Beļajevs. Vēl pirms tam par pašu brīvprātīgo "latviešu družīnu" ideju slepenā sanāksmē Rīgā (oficiāli tādas sapulces kara apstākļos nedrīkstēja notikt) bija vienojušies tā laika ievērojamākie latviešu pilsonības pārstāvji Krievijas Valsts domes deputāts Jānis Zālītis, advokāti Arveds Bergs, Gustavs Ķempelis, Voldemārs Zamuels un citi. Iemesli iniciatīvai bija dažādi, bet galvenokārt tā bija vēlme nepieļaut, lai uzbrūkošā vācu armija ātri okupētu visu Latvijas teritoriju, kas, redzot krievu karavīru motivācijas trūkumu, nemaz nešķita tik neiespējami, un, otrkārt, celt latviešu statusu impērijā ar cerību uz autonomiju nākotnē.

Vēstulē bija runa par "latviešu neliekuļoto vēlēšanos piedalīties Krievijas aizstāvēšanā pret nekaunīgo ienaidnieku". 

Var diskutēt, vai J. Golmanis patiešām bijis tik padevīgs cara pavalstnieks, kā tas izriet no viņa tā laika runām un rakstiem, taču skaidrs, ka viņš zināja, kā jārunā un kādi reveransi jāizdara šovinistiskās krievu administrācijas un ierēdniecības priekšā, lai panāktu savu. Jebkurā gadījumā J. Goldmani uzskatīja par ietekmīgāko latvieti Sanktpēterburgā, tobrīd jau Petrogradā. Viņa loma šajā lietā bija izšķiroša, un viņš ar saviem latviešu tautas lojalitātes apliecinājumiem Krievijas cara valstij bija ieguvis pozitīvu slavu gan galvaspilsētā, gan vispār krievu aprindās. No laikabiedru atmiņām izriet, ka bija nepieciešams arī krietns aizkulišu darbs, banketus ieskaitot, līdz 1915. gada 19. jūlijā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Aleksejevs parakstīja pavēli par latviešu brīvprātīgo vienību formēšanu ar latviešu virsniekiem, saviem karogiem un krūšu nozīmēm, bet sākumā vēl krievu komandvalodu.

"Latvis", 1925. gada 10. jūnijā

Padomija iesniegusi mūsu valdībai garu sarakstu ar 54 zirgu un 2 govju pazīmēm, kas pēdējos gados pārbēguši uz Latviju. Padomija prasa tos uzmeklēt un nogādāt atpakaļ uz paradīzi. Izrādās, ka ne tikai saprātīgie zirgi, bet pat muļķa govis jau apķērušās, kur dzīve drošāka. Bet mūsu Rīgas Jūrmalas pilsētas sarkanais domnieks Jēgermanis ar savu "biedreni" aizbēdzis uz padomiju. Lai kāds nu vēl saka, ka govij mazāk prāta kā mūsmāju "biedriem".