13.2 °C
"Mēs esam pilnīgi pārliecināti, un mums tam ir arī izlūkošanas rakstura ziņas, ka Ukraina Krievijai ir tikai solis ceļā uz Rietumiem," nedēļas sākumā, brīdinot rietumvalstis nemānīt sevi, intervijā analītiskajai ziņu platformai "Table Media" norādīja Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls.
No Kāla puses kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā tas nav pirmais šāda rakstura brīdinājums. Turklāt tas izskanējis teju vienlaikus ar NATO ģenerālsekretāra Marka Rites aicinājumu alianses valstīm būt gatavām Krievijas uzbrukumam pēc trīs līdz pieciem gadiem.
5. punkta pārbaude
NATO vadītājs par to izteicās programmatiskā runā pirmdien no diskusiju kluba "Chatham Hause" tribīnes Londonā: "Vēlmju domāšana mūs nepasargās. Mēs nevaram no briesmām tā vienkārši paslēpties sapņu pasaulē." Ņemot vērā straujo Krievijas militarizēšanos, aliansei nepieciešams "kvantu lēciens kolektīvajā aizsardzībā", kas nozīmē celt militāros izdevumus līdz 5% no IKP, pieckārtīgi palielināt pretgaisa aizsardzības spējas, vēl tūkstošiem jaunas bruņutehnikas un miljoniem artilērijas šāviņu munīcijas noliktavās, paudis Rite. Patlaban Krievija saražo četras reizes vairāk artilērijas munīcijas nekā NATO. Neskatoties uz to, ka summārais IKP tai ir 25 reizes mazāks nekā alianses valstīm, "Krievijas kara mašīna tikai paātrinās".
"Maskavā ir ļaudis, kuri vairs netic, ka NATO līguma 5. punkts darbojas. Un viņi to labprāt vēlētos pārbaudīt,"
raidierakstā "Table Media" izteicās BND šefs Bruno Kāls, kurš šādas intervijas sniedz ļoti reti. Pēc Kāla domām, nekādu tanku armiju iebrukuma nebūs, tāpat kā bombardēšanu, jo, lai pārbaudītu 5. punkta darbību un redzētu, cik tālu gatava iet NATO, Krievijai pietiktu pēc 2014. gada Krimas parauga "nosūtīt mazos zaļos cilvēciņus uz Igauniju, lai tie tur aizsargātu apspiesto krievu minoritāti". To, ka Krievija varētu instrumentalizēt Baltijas valstis alianses reakcijas pārbaudei, iepriekš intervijā Vācijas laikrakstam "Tagesspiegel" pieļāva arī atvaļinātais Bundesvēra ģenerālis Jirgens Joahims fon Zandrarts.
Kāls ir pārliecināts, ka Krievija vēlas izplatīt savu ietekmes zonu tālāk uz Rietumiem un "katapultēt NATO līdz 90. gadu beigu stāvoklim". Lai to izdarītu, Maskava grib "izspert" ASV no Eiropas un mērķa sasniegšanai "tai labi visi līdzekļi". Tāpēc pret šiem plāniem jāvēršas jau no paša sākuma un tādi soļi kā Krievijas ambīciju ierobežošana būtu vismazāk asiņainais veids, kā novērst iespējamo karu. Vācijas izlūkdienesta vadītāja vērtējumā līdzšinējos miera centienos Vladimirs Putins nav demonstrējis ne mazākās pazīmes, ka grasītos izbeigt karu Ukrainā vai atteikties no agresīvās politikas: "Sarunas notiek Putina diktāta noskaņā. Pēdējais dokuments, ko viņi nodeva [Krievijas–Ukrainas sarunās] Stambulā tam ir labākais pierādījums. Viņš īstenībā pieprasa kapitulāciju un neko citu." Arī Rietumu un Krievijas sarunas tāpēc šobrīd nedotu nekādu rezultātu.
Krievi atbalsta karu
Nav nekādu indikāciju, ka Putina kara politikai un mērķiem iebilstu Krievijas tauta:
"Mums ir iespaids, ka visa krievu tauta ir gatava sekot Putinam, ka šis karš ir nepieciešams un ka agresors ir ļaunā NATO.
Un ka tas ir Krievijas goda un cieņas jautājums iesaistīties karā, lai, tā sacīt, likvidētu šo netaisnīgo režīmu Ukrainā." Tādu iespaidu Kremlim izdevies radīt, pateicoties pilnīgai kontrolei pār propagandas aparātu, kas ļauj manipulēt ar sabiedrisko domu valstī "no rietumiem līdz austrumiem". Un, lai arī Krievijas politiskās varas aprindās ir daži spēki, kas apšauba tos vai citus soļus Ukrainas karā, nekādas opozīcijas, kura kaut kādā veidā varētu "nostāties ceļā Putinam", nav. Par kādu nogurumu no kara var runāt tikai karadarbības ietekmētajos reģionos un starp tiem, kas atrodas frontē, taču Putina režīmam nav grūtību rekrutēt jaunus karavīrus kritušo vai dezertējušo vietā, jo "vienam cilvēkam vai pat vienai atsevišķai vienībai krievu kara vešanas tradīcijā nav lielas vērtības", vācu publikai paskaidro Kāls.
Labā ziņa ir tā, ka Donalda Trampa ierašanās Baltajā namā nav mainījusi ASV izlūkdienestu attieksmi pret problēmu: "Ņemot vērā izteikumus, ko varēja dzirdēt, tas ne vienmēr bija pašsaprotami." Tas, ka martā ASV uz brīdi pārstāja dalīties ar Ukrainu izlūkinformācijā, drīzāk bijusi uzskatāma demonstrācija, kas notiek, ja tā "vienas nakts laikā pazūd". Tomēr tagad "viss ir atgriezies pie zināmas normalitātes un mums nav nekādu pazīmju, ka kaut kas mainīsies". Arī NATO 5. punktu Vašingtonā uztverot ļoti nopietni. Vienīgā ASV vēlme esot, lai partneri palielina savu ieguldījumu aizsardzībā, un "tur viņiem ir taisnība".
Kāls ir pārliecināts, ka Ukraina, neskatoties uz kvantitatīvo Krievijas pārsvaru, spēj pretoties iebrucējam kaujas laukā, taču tas arī atkarīgs no Rietumu militārā atbalsta kvalitātes un apjoma. Kas attiecas uz Vācijas spārnoto raķešu "Taurus" piegādēm Kijivai, tad BND vadītājs intervijā turpināja sekot vācu politiķu pozīcijai nerunāt par šīm lietām publiski. Par to esot jālemj Vācijas valdībai, kas saņēmusi nepieciešamo BND analīzi.
Aptauja
Vai Vladimirs Putins varētu izmantot kodolieročus?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
