Vēlēšanas — notikums un katra pilsoņa iespēja

Pašvaldību vēlēšanas ir iespēja, ko ikviens pilsonis var izmantot, lai ietekmētu dzīvi savā pašvaldībā, ja vien viņam par to ir interese un izvēle ir rūpīgi pārdomāta.

+13 foto

Pašvaldību vēlēšanas

Pašvaldību vēlēšanas vairākos iecirkņos.

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā.

1 / 2

Foto: Timurs Subhankulovs

Nereti tā ir nejauša vai izdarīta pēc mazākā ļaunuma principa, citreiz ar mērķi nomainīt tos, kas ir pie varas. 

Vēlēšanu diena ir sestdien, 7. jūnijā, bet patiesībā tās jau ir sākušās – no 1 377 183 balsstiesīgajiem pilsoņiem pirmajās četrās iepriekšējās balsošanas dienās bija novēlējuši 140 529 jeb 10,2% vēlētāju, informē Centrālā vēlēšanu komisija. Arī šodien var nobalsot iepriekšējā balsošanā – iecirkņi būs atvērti no plkst. 12 līdz 15. Vēlēšanu dienā, sestdien, 7. jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz 20.

Pēc ilgāka pārtraukuma pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā notiek vienlaikus. Iepriekš Rīgas domi pilsoņi izraudzījās deviņus mēnešus agrāk – ārkārtas vēlēšanās 2020. gada 29. augustā, bet Rēzeknes un Varakļānu novada domes vēlēja vēlāk – 2021. gada 11. septembrī, kas bija saistīts ar Saeimas lēmumu pēdējā brīdī vēl veikt izmaiņas jaunajā novadu kartē. Varakļānu novads tagad ir iekļauts Madonas novadā, nu Latvijā ir ne vairs 43, bet gan 42 pašvaldības.

Pirms četriem gadiem notika pirmās vēlēšanas lielajos novados. Ar to saistīja arī zemo vēlētāju aktivitāti, jo no centra tālāko teritoriju iedzīvotāji vairs neizjuta piederību savai pašvaldībai un nepazina cilvēkus, kas bija sarakstos. Iepriekšējās vēlēšanas notika arī kovida pandēmijas ēnā, kad partiju klātienes tikšanās ar vēlētājiem bija ierobežotas, kas arī varēja atsaukties uz zemo līdzdalību tajās. Toreiz CVK pirmo reizi izmantoja elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru, taču, par spīti visiem apgrūtinājumiem, nav palicis prātā, ka 2021. gadā vēlēšanu norise būtu piedzīvojusi tehniskus sarežģījumus, kādus jau divās iepriekšējās balsošanas dienās tagad pieredzēja pašvaldību vēlēšanu komisijas. Vēlēšanu sistēmas darbību šogad pirmo reizi nodrošina Valsts digitālās attīstības aģentūra. Vēlēšanu iznākumā svarīgs ir balsotāju skaits. To var ietekmēt arī tehniskas problēmas, ja komisijas ar tām saskaras laikā, kad iecirknī ir lielāks vēlētāju pieplūdums, kādu var paredzēt sestdien.

Ogres novadā vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām šogad notiek arī vietējās iedzīvotāju padomes vēlēšanas. Ieraksti feisbukā liecina, ka pašvaldība gan nav to īpaši izziņojusi, jo daļa balsotāju par to uzzinājuši nejauši, ierodoties vēlēšanu iecirknī.

Vislielākā uzmanība šogad ir pievērsta Rīgai, kur arī ir vislielākā konkurence, jo iekļūt galvaspilsētas domē vēlas 16 politiskie spēki. 

Līdzīgi iekārota ir arī Jēkabpils novada dome, kuras vēlēšanās ir iesniegti 13 saraksti. Taču kā vienā, tā otrā pašvaldībā partiju skaits ir vēl lielāks, jo šogad uzkrītoši daudz ir vairāku politisko spēku kopīgi veidotie saraksti.

Vienlaikus parādījušās arī tādas partijas, par kuru darbību iepriekš tikpat kā nekas nebija dzirdēts. Prasība startēt tikai no partiju sarakstiem daļai lika meklēt kādu politisko spēku, kas atļauj izmantot tā nosaukumu. Politiskā piederība pašvaldībās lielai daļai vēlētāju nav tik nozīmīga, izvēli vairāk ietekmē populāras vai personīgi pazīstamas personības sarakstā.

Vairāki pašvaldību vadītāji ir ar vairāk nekā 20 gadu un pat 30 gadu pieredzi vadošā amatā vietvarās. No viņiem tikai Rēzeknes novada vadītājs Monvīds Švarcs vairs nekandidē vēlēšanās, bet vēl vairāki viņa amata brāļi vairs nav sarakstā ar pirmo numuru, kas ir jāuztver kā zīme, ka viņi vairs nepretendēs uz domes priekšsēdētāja amatu. Īpaši nozīmīgas šīs vēlēšanas būs Rēzeknē, kuru tagad vada Saeimas ieceltā pagaidu administrācija. Grūti iedomāties, kāda varētu izvērsties nākamās Rēzeknes domes darbība, ja spēku samērs tajā būs līdzīgs tam, kāds bija domē, kuru Saeima atlaida. Satversmes tiesa atzina, ka domes atlaišana bija pamatota.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien, atbildot uz jautājumu par dalību vēlēšanās, žurnālistiem apstiprināja, ka piedalīsies vēlēšanās Jūrmalā, kur ir deklarēts. "Taču nevienu cilvēku neuzrunā pamācības, ko darīt vai nedarīt. Katrs pieņems lēmumu – vai piedalīties vēlēšanās un par ko balsot – atbilstoši tam piedāvājumam, ko vēlētājs redz savā pilsētā vai novadā. Es piedalīšos vēlēšanās, jo tad es arī varu prasīt atbildību no Jūrmalas domes deputātiem. Ja es nepiedalos, tad nebūtu īsti godīgi vērsties pie domes un teikt, kāpēc viņi to dara vai nedara. Tā ir mana iespēja – balsojot prasīt konkrētu rezultātu," teica E. Rinkēvičs.