5. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. "Automobiļu vadītājam jāprot sarunāties latviešu valodā"

1925. gada 5. jūnijā. Pirms 100 gadiem izsludināja Saeimas pieņemto un Valsts prezidenta Jāņa Čakstes parakstīto "Likumu par satiksmes uzturēšanu uz ielām, šosejām un zemes ceļiem ar automobiļiem un citiem mehāniskiem satiksmes līdzekļiem", kas kā situācijai atbilstošāks aizvietoja Latvijas valsts pirmo, 1921. gadā pieņemto automobiļu braukšanas noteikumu kopojumu – "Rīkojumu par braukšanu ar automobiļiem valsts robežās".

Likums cita starpā atzīmēja, ka "Automobili atļauts vadīt personām, ne jaunākām par 18 gadiem, kuras izturējušas pie Iekšlietu ministrijas sevišķi nozīmētā komisijā pārbaudīšanu automobiļu vadīšanā un kurām izdota par to attiecīga apliecība. Automobiļu vadītājam jāprot sarunāties latviešu valodā. Kā izņēmums pielaižams vienīgi ārvalstu diplomātisko pārstāvju automobiļu vadītāji." Kā arī: "Automobiļu vadītājam, dienestu izpildot, jātur pie sevis vadītāja apliecība un braukšanas atļauja." Likumu 1924. gada gaitā bija izstrādājusi Satiksmes ministrija, savukārt Iekšlietu ministrija, pamatojoties likumā, izdeva attiecīgas autobraukšanas instrukcijas. Tā kā vēl pāris gadu vēlāk, 1927. gadā, šo dokumentu un instrukcijas izmantoja par pamatu, lai policijas vajadzībām izdotu noteikumus automobiļu un vadītāju pārbaudīšanai, var teikt, ka likums arī lika pamatus struktūrai, ko šodien pazīstam kā Valsts ceļu policiju.

Sākotnēji satiksmes kārtību uzraudzīja tie paši policijas kārtībnieki, kas sabiedriskās drošības vārdā dežurēja pie ielu krustojumiem. Taču aizvien pieaugošā transporta plūsma, daudzie negadījumi un augošais tajos cietušo skaits lika domāt par īpašu struktūru. 1927. gadā prese pieprasīja, 

lai atbildīgākajās vietās liktu "tādus kārtībniekus, kam labi pazīstami satiksmes regulēšanas nosacījumi" un "lai dežurējošie kārtībnieki vairāk piegrieztu vērību ielu satiksmes regulēšanai". 

Tas attiecās ne tikai uz Rīgu, kur 1927. gada aprīlī Brīvības un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra, kā arī Krišjāņa Barona ielas sākumā pie Aspazijas bulvāra bija parādījušies pirmie apmācīto satiksmes regulētāju stacionārie posteņi, bet arī Liepāju un citām lielākām pilsētām. Jāatzīmē, ka satiksmes policistiem tika izvirzītas augstākas prasības nekā "parastajiem" – viņiem bija jābūt ar teicamu redzi un dzirdi, mierīgiem raksturā, apķērīgākiem un liela auguma.

"Jaunākās Ziņas", 1925. gada 5. jūnijā

Kurp iesim svētdienā? Šo jautājumu palīdz atrisināt Latvju sieviešu nacionālā līga un plaši atvērs nacionālā virsnieku kluba dārza vārtus. Katru tur laipni saņems, sevišķi mazo tautu prieka rotaļās. Pāri pelēkai ikdienai dzirkstīs gaišs izpriecas brīdis. Pavasars, ziedi un rīkotāju gādāti pārsteigumi valdzinās ik uz soļa. Katru no mazās publikas pie ieejas apdāvinās un iepīs daiļas polonēzes vijā. Rotaļas un dejas pārmaiņus. Sportistus dažādās sacīkstēs pušķos uzvarētāju goda zīmes. Kuriem laimes māte pamirkšķinās ar labo aci, tiem pilnie numuri kā rokā – pie loterijas galdiem. Burvju iemauktiņu un cepurīšu saņēmējus bagātā fantāzija vadīs brīnišķos ceļojumos. Kas vēlēsies, varēs sevi ļauties pasaciņai un izstaigāt tāļas zemes. Pulksten 8 vakarā tiks dota priekšroka lielo dancim. Saule solījusi spožu līdzdalību. Bet gādāts arī par slēgtām telpām. Viesmīlīgi aicina: Ziedonis un Latvju sieviešu nacionālā līga.