Pirmo basketbola čempionu likteņi

Uz Rīgā notiekošā Eiropas čempionāta basketbolā viļņa Latvijas Okupācijas muzeja vestibilā atklāta izstāde "Latvijas basketbola izlase – pirmie Eiropas čempioni. Viņu uzvara – mūsu lepnums. Viņu likteņi – mūsu vēsture."

Tas ir veltījums 1935. gada Latvijas basketbola izlasei – sapņu komandai, kas minētajā gadā kļuva par vēsturē pirmajiem Eiropas čempioniem, izcīnot zelta medaļu pirmajā "FIBA EuroBasket" turnīrā 2.–4. maijā Ženēvā Šveicē. Toreiz finālā Latvija uzvarēja Spāniju ar rezultātu 24:18 un guva līdz šim augstāko panākumu Latvijas basketbola vēsturē. Diemžēl piecus gadus vēlāk vairākumam uzvaras kaldinātāju dzīve izvērtās traģiski – tāpat kā visai Latvijai un tās tautai.

Izstāde ir neliela, drīzāk simboliska, jo, kā atzina Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība un izstādes satura veidotājs Artūrs Romeiko, izrādījies, ka informācijas par 1935. gada Latvijas sporta varoņu mūža tālāko gājumu nav daudz. Nav bijis viegli sameklēt fotogrāfijas un ziņas. Piemēram, padomju represētajam izlases kapteinim Rūdolfam Jurciņam literatūrā ir sastopami trīs atšķirīgi nāves datumi un īsto pilnīgi precīzi noskaidrot nav iespējams, jo Latvijā nav R. Jurciņa čekas krimināllietas.

Gatavojot pēc agrākā diplomāta Ginta Jēgermaņa ierosinājuma tapušo ekspozīciju, izmantoti materiāli no Okupācijas muzeja, Latvijas Sporta muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, sporta kluba "SPARS" arhīva un Latvijas Kara muzeja. Izstāde muzejā apskatāma līdz Rīgā notiekošā Eiropas basketbola čempionāta beigām – 14. septembrim.

1935. gada "sapņu komandas" dalībnieki un viņu dzīves izskaņa

• Rūdolfs Jurciņš (1909–1948), izlases kapteinis – arestēts 1945. gada oktobrī, gāja bojā padomju soda nometnē Molotovas apgabalā.
• Jānis Lidmanis (1910–1986) – 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara darbojās trimdas sporta organizācijās Rietumvācijā, tad jaunajā dzīvesvietā Austrālijā.
• Eduards Andersons (1914–1985) – padomju okupācijā 1940. gadā darbojās pretošanās kustībā "Jaunlatvieši", tad dienēja nacistiskās Vācijas armijā; 1950. gadā arestēts par "pretpadomju darbību" un nonāca gulaga nometnē Komi APSR, kur 1953. gadā organizēja basketbola spēli starp latviešu un lietuviešu ieslodzītajiem. Pēc atbrīvošanas 1956. gadā dzīvoja Latvijā.
• Mārtiņš Grundmanis (1910–1946) – 1944. gada augustā tika iesaukts Latviešu leģionā, dezertēja, tika notverts un nonāca nacistu soda nometnē Štuthofā. Pēc atbrīvošanas 1945. gada maijā viņu ieskaitīja PSRS armijas rezervē, taču drīz pēc tam kā agrāko leģionāru nosūtīja filtrācijai. Pēc neoficiālas informācijas, izdarīja pašnāvību karagūstekņu nometnē Sarkandaugavā.
• Aleksejs Anufrijevs (1912–1945) – 1944. gadā mobilizēts PSRS armijā, kritis 1945. gada pavasara kaujās Kurzemē.
• Herberts Gubiņš (1914–1980) – vāciskās izcelsmes dēļ 1941. gadā repatriējās uz Vāciju; tika iesaukts Vācijas armijā un kara beigās Kurzemē krita padomju gūstā. 1950. gadā atbrīvots, divus gadus vēlāk no Vācijas pārcēlās uz Kanādu, kur trenēja latviešu trimdas jauniešu basketbola komandu.
• Džems Raudziņš (1910–1979) – nacistu okupācijas laikā vadīja pašpārvaldes Veselības departamenta pakļautībā izveidoto Tautas dzīvā spēka veicināšanas daļu, taču paralēli darbojās pretestības kustībā; tika arestēts un turēts Centrālcietumā, pēc tam Salaspils nometnē. Pēc atbrīvošanas ar viltotiem dokumentiem 1944. gadā kā bēglis izceļoja uz Vāciju, kur 1946. gadā kļuva par Latvijas Pretestības kustības dalībnieku apvienības (LPKDA) pirmo priekšsēdi. 1949. gadā izceļoja uz Austrāliju.
• Visvaldis Melderis (1915–1944) – 1943. gadā iesaukts Latviešu leģionā, krita 1944. gada jūlija kaujās pie Veļikajas upes Pleskavas apgabalā.
• Edgars Rūja (1912–1942), rezervists – 1940. gada jūlijā iesaistījās nacionālajā pretošanās kustībā, 1941. gada 14. maijā arestēts. Nošauts 1942. gadā Soļiļeckas cietumā.
• Andrejs Krisons (1909–1945), rezervists – Otrā pasaules kara beigās mobilizēts Latviešu leģiona 15. divīzijā un piedalījies karadarbībā Kurzemē, kur tika ievainots. 1945. gada 19. augustā no ievainojuma sekām nomira Heides hospitālī Vācijā britu okupācijas zonā.
• Voldemārs Baumanis (1905–1992), izlases galvenais treneris – Latvijas armijas leitnants, padomju okupācijas laikā ieskaitīts PSRS armijas 24. teritoriālajā korpusā, taču pēc vācu iebrukuma 1941. gadā no tā aizgāja. 1943. gadā iesaukts Latviešu leģiona 15. divīzijā. 1945. gada maijā, pretēji vācu pavēlēm, izveda ap 4000 leģionāru no padomju zonas pretī amerikāņu gūstam. Pēc kara pārcēlās uz ASV, darbojās "Daugavas vanagos".
• Rihards Dekšenieks (1899–1981), fiziskās sagatavotības treneris – padomju un vācu okupācijas laikā turpināja darboties kā vieglatlētikas un basketbola treneris, pēc tam bēgļu gaitās Vācijā. 1945.–1948. gadā latviešu bēgļu sporta dzīves vadītājs Eslingenes nometnē. 1948. gadā pārcēlās uz ASV.