Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests darba intervijās pēdējā laikā pievērš īpašu uzmanību kandidātu lojalitātei valstij. Atlases procesā kandidātiem tiek uzdots arī jautājums par attieksmi pret karu Ukrainā, un izvairīgas vai neskaidras atbildes var kļūt par iemeslu atteikumam. 360TV Ziņām dienestā skaidro, ka šāda prakse saistīta ar valsts pārvaldē noteiktajām vērtībām un drošības prasībām.
Dienesta pārstāvji norāda, ka ugunsdzēsēji un glābēji ikdienā strādā ar paaugstinātas bīstamības un kritiskās infrastruktūras objektiem, tādēļ amatpersonu ideoloģiskajai saskaņotībai ar valsts interesēm esot būtiska nozīme. Uzsvērts, ka pirms intervijas kandidāti iziet vairākas atlases kārtas, un politisko uzskatu izvērtēšana ir tikai noslēdzošais posms.
Līdzīga pieeja tiek izmantota arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kur skaidroja, ka pastiprinātas iekšējās drošības procedūras ieviestas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Dienestā norāda, ka pirms darba intervijām tiek analizēta arī potenciālo darbinieku aktivitāte sociālajos tīklos, lai pārliecinātos par viņu lojalitāti un profesionālo piemērotību.
Valsts policijā atzīst, ka iepriekš saņemti signāli par iespējamu nelojalitāti darbinieku vidū, un šādos gadījumos esot rīkojušies. Pašlaik policija informē, ka nav pamata apšaubīt esošo darbinieku lojalitāti un ka lojalitātes jautājumiem uzmanība tiek pievērsta arī ikdienas darbā.
Kopumā operatīvie dienesti uzsver, ka mūsdienās ar profesionālajām prasmēm vien nepietiek, un līdzās kompetencei tiek prasīta arī skaidra morālā un valstiskā stāja. Kandidātu attieksme pret būtiskiem drošības jautājumiem tiek uzskatīta par svarīgu faktoru, lai nodrošinātu sabiedrības drošību krīzes situācijās.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8.1 °C



















































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









































































































































































































