Latvija pirmo reizi būs ANO Drošības padomes dalībvalsts

Latvija vakar tika ievēlēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē (ANO DP), kur darbosies divus gadus – 2026. un 2027. gadā.

Lai Latvija kļūtu par padomes nepastāvīgo locekli, bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalsts. Latvija ieguva 178 balsis (no 193).

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tviterī publicēja pateicību par milzīgo atbalstu no 178 dalībvalstīm, kā arī norādīja, ka Latvija strādās mierīgas, uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības un ilgtspējīgas attīstības labā visā pasaulē. Arī Ministru prezidente Evika Siliņa pateicās Latvijas diplomātiskajam dienestam un visiem, kas mērķtiecīgi un nepagurstoši strādāja, lai šo panāktu. Vakar, pirms ANO dalībvalstu balsojuma atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ministru prezidente E. Siliņa paudusi: "Šī būs Latvijai unikāla platforma arī vairāk pastāstīt par savām vērtībām. Gan par mūsu skatījumu uz jautājumiem Ukrainā, gan uz starptautiskiem jautājumiem kopumā – kā Latvija vēlas sevi pozicionēt." Viņas ieskatā tā būs iespēja parādīt Latvijas līderību kopumā un iestāties par dažādiem svarīgiem jautājumiem. Tāpat šādi varēšot uzrunāt valstis, ar kurām ikdienā sadarbība ir mazāka.

Latvija jau 2011. gadā pieteica kandidatūru uz vēlētā vai nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā. Līdz šā gada 31. janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru, līdz ar to Latvija palika vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas.

Sociālajos tīklos prieku paudusi arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (attēlā no labās kopā ar Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO Sanitu Pavļutu-Deslandes un speciālo uzdevumu vēstnieku Andreju Pildegoviču).

Foto: No tvitera

Drošības padomē ir 15 valstis. Pēc Otrā pasaules kara izveidojot ANO, par pastāvīgajām dalībvalstīm noteica Amerikas Savienotās Valstis, Franciju, Lielbritāniju, Krieviju un Ķīnu. Pārējās desmit dalībvalstis tiek ievēlētas uz noteiktu termiņu – katru gadu jūnijā tiek ievēlētas piecas dalībvalstis uz diviem gadiem.

Latvijas atrašanās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē (ANO DP) būs unikāla iespēja daudz skaļāk un redzamāk iestāties par savām vērtībām un principiem, sarunā ar aģentūru LETA pirms vēlēšanām sprieda Latvijas pastāvīgā pārstāve ANO Sanita Pavļuta-Deslandes: "Reizēm saku, ka šos pāris gadus Latvija būs lielvalsts."

Par prioritātēm runājot, Pavļuta-Deslandes minēja: "No Latvijas un no mūsu reģiona drošības viedokļa Ukraina ir jautājums numur viens. Vienlaikus, lai mēs varētu iestāties par Ukrainu un par taisnīgu un ilgstošu mieru, mums ir jāmeklē sabiedrotie, jāstrādā ar citām valstīm."

Iegūt nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē ir ļoti svarīgi, jo ANO veido starptautisko tiesisko kārtību, 

tā šā gada janvārī intervijā aģentūrai LETA teica bijušais Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis. Viņš piekrita, ka ANO viss nav ideāli un panākt vienošanos organizācijā, kurā ir 193 dalībvalstis, ir ļoti izaicinoši, taču Latvijai kā mazai valstij ir ļoti svarīgi, lai tiktu aizstāvēta tiesiskā kārtība starptautiskajos procesos.

"Ja mēs nojaucam šo kārtību, mēs atgriežamies viduslaikos, kur uzvar stiprākais. Jāsaprot, ka ANO nav alternatīvas. Nav nevienas citas institūcijas, kas varētu definēt starptautisko tiesisko kārtību, pat ja tā ne vienmēr ir efektīva," šā gada janvārī intervijā uzsvēra bijušais diplomāts. Viņš atgādināja, ka ANO Drošības padome ir pati nopietnākā starptautiskās drošības institūcija, kas var pieņemt saistošus lēmumus. Problēma ir Ķīnas un Krievijas veto tiesības, taču citas alternatīvas Drošības padomei arī nav.

Latvijai, esot šajā padomē kā nepastāvīgajai loceklei, paveroties milzīgas iespējas nākt ar savām iniciatīvām un ietekmēt starptautisko dienaskārtību. "Ja mēs tur nebūsim, mūsu vietā neviens cits to nedarīs. To pierādīja arī mūsu kaimiņi – Lietuva un Igaunija –, kas laikā, kad bija Drošības padomes nepastāvīgās locekles, nāca klajā ar vairākām ļoti nozīmīgām iniciatīvām. Lai kā mēs kritizētu ANO vai tās ģenerālsekretāru, taču citas alternatīvas nav," pauda Teikmanis. Viņš daļēji piekrita vairākos pētījumos secinātajam, ka ANO nav spējusi nedz ietekmēt, nedz atrisināt nevienu no pēdējo desmitgažu krīzēm, tomēr uzsvēra, ka jebkurš modelis, par kuru tiek panākta vienošanās kādu krīžu noregulēšanā, netiek "izdomāts no zila gaisa", bet gan balstās ANO rezolūcijās. "Tā ka es neteiktu, ka ANO ir institūcija, kuru mēs varam neņemt galvā. Ko tad mēs ņemsim galvā? To, kurš stiprāks, kuram jaudīgāka atombumba?" jautāja Teikmanis.

Kāpēc šī vieta tik svarīga?

Īpašo uzdevumu vēstnieks, atbildīgais par darbu saistībā ar Latvijas iestāšanos ANO Drošības padomē Andrejs Pildegovičs intervijā laikrakstiem "Laiks" un "Brīvā Latvija" šā gada janvārī stāstīja, kāpēc šī vieta ANO Drošības padomē Latvijai ir tik svarīga un ko mūsu valsts tajā grasās darīt. Publicējam intervijas fragmentus.

A. Pildegovičs: Apvienoto Nāciju Organizācija ir vienīgais pasaules forums, kurā pārstāvētas 193 pasaules valstis. ANO tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, un, rakstot ANO Statūtus, valstis vienojās, ka turpmāk netiks pieļauta agresija, robežu maiņa ar spēku, un tika pieņemta arī Cilvēktiesību deklarācija. 

Mēs kļuvām par ANO dalībvalsti 1991. gada 17. septembrī. [..] Ja mēs nebūtu ANO, mēs arī nevarētu kļūt ne par Eiropas Savienības, ne NATO dalībvalsti. [..]

2008. gadā Krievija iebruka Gruzijā, parādot, ka ir gatava lietot brutālu spēku pret savām kaimiņvalstīm. Jāatzīst, ka pasaulē ne visi un ne pilnībā saprata, kas ir Krievija mūsdienu pasaulē. Šis diplomātiskais darbs ir joprojām jāturpina daudzās pasaules galvaspilsētās.

Pagāja vien seši gadi, un Krievija iebruka Krimā. Nebija izdevies pārliecināt!

Nebija izdevies pārliecināt, bet mēs panācām to, ka pēc Gruzijas kara izveidojās tāda nerakstīta vienošanās par to, ka ANO Drošības padomē ir jābūt vismaz vienai valstij no mūsu reģiona. Un tieši Krimas aneksijas laikā Lietuvas pārstāvis tika iekļauts Drošības padomē – tā bija Lietuvas vēstniece Raimonda Murmokaite, kura izdarīja lielu darbu, neatlaidīgi un pacietīgi darbojoties, saucot lietas īstajos vārdos, panāca, ka ANO dokumentos, kartēs, cirkulāros u. c. no dienaskārtības netika noņemts jautājums par to, ka Krima ir Ukrainas teritorija. Gan nespējām ierakstīt, "pienaglot" vārdu "agresija" un to, ka Krievija ir anektējusi Krimu. Jāmin, ka ANO nekad nav atzinusi Krimas aneksiju. [..]

Drošības padomē ir 15 balsis. Kādā tieši statusā būs Latvija, zinot, ka starp šīm balsīm ir pastāvīgās un rotējošās jeb vēlētās? Pieci pārstāvji ir pastāvīgie.

Latvija būs vēlētās valsts statusā uz diviem gadiem, un vienu mēnesi Latvijai būs jāvada Drošības padome – tad varēsim iniciēt un virzīt savus dienaskārtības jautājumus. 

Šo vienu mēnesi ir dota iespēja vērst uzmanību uz sava reģiona visaktuālāko jautājumu, un šādi jautājumi ir it visiem reģioniem – Āfrikai, Tuvajiem Austrumiem, visiem astoņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju. 

Mūsu vēsturiskā mācība neļauj mums klusēt – mēs nedrīkstam būt pasīvi, redzot, ka pasaules kārtība mainās, tiek grauta. Mums ir svarīgi būt pie šī ANO Drošības padomes galda. Un no mums pašiem būs atkarīgs, cik efektīvi šo vietu spēsim izmantot.

Jā, Krievijai joprojām ir veto tiesības, bet mēs turpināsim uzlabot Drošības padomes darba metodes, rakstītos un nerakstītos likumus. Piemēram, pirms trim gadiem, Krievijai sākot agresijas karu Ukrainā, tieši pēc mikrovalsts Lihtenšteinas iniciatīvas panācām, ka "veto valstis" vairs nevar problēmjautājumu vienkārši "paslaucīt zem tepiķa". Proti, agrāk, pēc katra veto balsojuma diskusija tika automātiski pārtraukta. Tagad pēc katra veto desmit dienu laikā jautājums tiek aizvirzīts uz Ģenerālo asambleju, uz "Pasaules parlamentu", un lielajā zālē visas dalībvalstis var debatēt, izgaismot problēmu un tās valstis, kuras nepamatoti lieto veto tiesības. Tā nenoliedzami ir jaudīga platforma, kur un kā cīnīties pret destruktīviem spēkiem un neļaut novērst pasaules uzmanību no patiesības, vērtību un principu jautājumiem.

Tomēr klaji ANO Cilvēktiesību deklarācijas pārkāpumi turpina notikt...

Krievijas karam Ukrainā ir globāla negatīva ietekme un sekas, un to skaidrojam attālākām, piemēram, Latīņamerikas un Āfrikas dalībvalstīm. Ja pieļausim Ukrainas sadalīšanu, mēs pieļausim to, ka pazūd kāda no ANO dalībvalstīm. Līdz šim 80 gadu laikā nekas tāds nav noticis. [..] Tas arī ir viens no galvenajiem Latvijas mērķiem Drošības padomē – panākt nepārtrauktu atbalstu Ukrainai, līdz tiek panākts taisnīgs un ilgtspējīgs miers. [..]