1925. gada 22. maijā. Pirms 100 gadiem bija pabeigta un gatava iesvētīšanai par vienu no sava laika modernākajām un skaistākajām būvēm Jūrmalā atzītā viesnīca "Jūrmala" Jomas ielā pie Majoru stacijas.
Būves pamatakmeni lika 1923. gada rudenī, un pēc arhitekta Artūra Mēdlingera projekta tā tapa divos gados. Tas bija privāts pasākums, ko īstenoja uzņēmējs Jēkabs Paegle, kurš šim mērķim izveidoja akciju sabiedrību "Jūrmala". Prese prātoja, ka tā varētu būt pirmā monumentālā ēka, kas uzbūvēta jaunās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā, un ka Latvijā vēl tik greznas un komfortablas būves nav bijis: "Jēkabs Paegle pirmais rādījis, ka mūsu jūrmalu var ierīkot ar eiropeisku gaumi, saistot jūrmalas apmeklētājus no lielākiem Eiropas centriem."
Namu projektēja ar aprēķinu, lai iekštelpas būtu gaišas un plašas. Būvei bija liela terašu platība un lieliski iekopts dārzs, kurā drīz pēc atklāšanas vasaras sezonā sāka spēlēt mūzikas kapela – darbdienās no plkst. 19 līdz pusnaktij un svētdienās no plkst. 17 līdz pusnaktij. Viesnīcā paredzēja trīs ēdamzāles, no kurām greznākā skaitījās zilā ar zelta dekorējumiem un "skaistu elektrisko iekārtu", ādu apvilktiem, dziļiem krēsliem un dīvāniem. Banketu zāle tika rotāta kokgriezumiem. Logos ielika krāsainus stiklus. Visus gaiteņus noklāja tepiķiem, lai slāpētu soļus. Lejasstāvā iekārtoja kafejnīcu un deju grīdu. No 100 telpām 62 istabas paredzēja viesiem. Numuriņi atradās otrajā un trešajā stāvā, un vairākos, ģimenēm domātos bija trīs četras istabas. Personāls uzturējās atsevišķā ēkā. Viesnīcai bija sava veļas mazgātava un garāža desmit auto. Protams, tas viss bija paredzēts naudīgākajiem klientiem un pat ne vidusslānim. Uzskatīja, ka viesnīca būs lieliska konferenču vieta.
Iestādes iesvētīšanai un atklāšanai izvēlējās 23. maiju, sestdienu. Uz svinībām no Rīgas ieradās daudz lūgtu viesu, pārsvarā no uzņēmēju vidus, bet atbrauca arī ģenerālis Jānis Balodis. Svinības pie bagāti klātiem galdiem ritēja līdz rītausmai. Pirmos klientus "Jūrmalā" paredzēja uzņemt Vasarsvētkos, 1925. gada 31. maijā. Paegle tomēr bija atvēzējies pārāk plaši.
Ekonomiskās krīzes apstākļos 1932. gadā viesnīca nonāca ūtrupē, un lielu daļu tās grezno mēbeļu un interjeru iegādājās Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Rakstnieku pils iekārtošanai Siguldā.
Arī šobrīd viesnīca – arhitektūras piemineklis – ir slēgta un izlikta pārdošanā par 1,6 miljoniem eiro.
"Brīvā Zeme", 1925. gada 22. maijā
Jauna vagonu un staciju krāsa. Dzelzceļu virsvaldē ierosināts pārkrāsot visus pasažieru vagonus (1., 2. un 3. klases) vienādā olīvu krāsā, atstājot tikai attiecīgus uzrakstus. Olīvu krāsa uzskatāma par vienu no izturīgākām un praktiskākām krāsām un tādā pārkrāsoti arī Vācijas dzelzceļa pasažieru vagoni. Bez tam drīzumā izšķirs arī jautājumu par staciju ēku pārkrāsošanu. Tagadējo no krievu laikiem ieviesušos pretīgi dzelteno krāsu paredzēts visur izskaust un ēkas nokrāsot mums īpatnējā krāsā. Par to radušies vairāki ierosinājumi, starp citu – nokrāsot katra apgabala, kā Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales staciju ēkas savā īpatnējā krāsā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu