Ātrās uzlādes stacijas pieejamas ik pēc 30–50 km un visās lielākajās pilsētās

141 "e-mobi" uzlādes stacija ir izbūvēta 30 km attālumā gar TEN-T autoceļiem un 50 km attālumā vietējas nozīmes autoceļu tīklā, kā arī visās lielākajās pilsētās. 2022. gada sākumā ar valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalstu Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pabeidza 139 elektroautomašīnu ātrās uzlādes staciju izbūvi, pirmoreiz nodrošinot valsts iedzīvotājiem un ārvalstu ceļotājiem pastāvīgu iespēju uzlādēt tās visā Latvijā. Tagad to skaits sasniedzis 141.

Aizvadītajos gados elektroauto uzlādes staciju skaits palielinājies līdz 340 jeb vairāk nekā divas reizes. Pamati vienota nacionālā ātrās uzlādes staciju tīkla izveidei, kas nodrošina elektroautomašīnu satiksmi Latvijas teritorijā, tika ielikti, īstenojot šo vērienīgo projektu.

Pēc Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datiem, aizvadītajos piecos gados Latvijā elektriski uzlādējamu transportlīdzekļu skaits ievērojami palielinājies. Satiksmes ministrijā ir pārliecināti, ka to veicinājusi nacionālā ātrās uzlādes staciju tīkla izveide. Ja nebūtu uzlādes iespēju, tad nebūtu jēgas iegādāties automašīnu, kvadriciklu vai citu elektriski uzlādējamu spēkratu.

Uzlāde visiem spēkratiem

"Latvijā paveicām vienu labu darbiņu," saka Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. "Izbūvējot šīs uzlādes stacijas, izpildījām Eiropas Komisijas prasību nodrošināt uzlādes pieejamību gan Eiropas, gan Āzijas valstīs ražotajām automašīnām. Igaunijā, kur uzlādes stacijas radās agrāk nekā Latvijā, vienubrīd Eiropas valstīs ražotās automašīnas pat nebija iespējams uzlādēt."

Kā skaidro Satiksmes ministrijas amatpersona, plānoto uzlādes staciju skaits neesot bijis gluži no gaisa pagrābts. Pirms 2016. gada pavasarī sākās šī projekta īstenošana, CSDD rūpīgi izpētīja, cik uzlādes staciju vajadzētu, lai iedzīvotājiem, kuri braucieniem izmanto elektriski uzlādējamās automašīnas, tās būtu pieejamas visur Latvijas teritorijā.

"Tā nonācām līdz skaitlim 139 – uzlādes stacijām, kuru uzturēšana pašlaik valstij izmaksā ap 400 000 eiro gadā," piebilst Tālivaldis Vectirāns. 

"Vienots uzlādes staciju tīkls nešaubīgi veicinājis elektriski uzlādējamo automašīnu autoparka paplašināšanos."

Izvēli noteica ceļi un iedzīvotāju skaits

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

CSDD Informācijas tehnoloģiju departamenta Elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas vadītājs Aivis Ozoliņš stāsta, ka 139 ātrās uzlādes staciju ar jaudu līdz 50 kilovatiem (kW) atrašanās vietu izvēli noteica Latvijas autoceļu tīkls un iedzīvotāju skaits lielākajās pilsētās. Pašlaik "e-mobi" uzlādes stacijas ir vienmērīgi izbūvētas gar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļiem aptuveni 30 kilometru attālumā, bet vietējas nozīmes autoceļu tīklā – aptuveni 50 kilometru attālumā cita no citas, kā arī visās lielākajās pilsētās.

"Mūsu uzlādes staciju izbūvi plānojām tā, lai ar elektroautomašīnu tās īpašnieks spētu brīvi doties ceļā uz jebkuru vietu Latvijā – kaut vai uz Rucavu vai Zilupi un atpakaļ, " stāsta Aivis Ozoliņš. "Savukārt "Enefit", "Eleport" un citi privātuzņēmumi, veidojot savas uzlādes stacijas, balstās uz šī pakalpojuma pieprasījumu. Tas ir lielāks vietās, kur iedzīvotājiem īpašumā ir vairāk elektroautomašīnu. Nereti tajās apdzīvotajās vietās, kur pieprasījums pēc elektrouzlādes ir zemāks, mūsu "e-mobi" uzlādes stacija ir vienīgā apkaimē."

Atšķirības un priekšrocības

Kā skaidro CSDD pārstāvis, "e-mobi" ātrās uzlādes stacijas atšķiras no citām ar to, ka visas ir aprīkotas ar triju veidu uzlādes konektoriem jeb kontaktligzdu savienojumiem. Līdzstrāvas uzlādi var veikt, izmantojot "CCS" ("Combo 2") vai "CHAdeMO" konektoru ar maksimālo jaudu 50 kilovati (kW), savukārt maiņstrāvas uzlādi, izmantojot "Type 2" konektoru ar maksimālo jaudu 43 kW. Citās uzlādes stacijās kādu no uzskaitītajiem konektoru veidiem, iespējams, varot nebūt, piemēram, "CHAdeMO", neļaujot uzlādēt Japānas vai Dienvidkorejas autobūves rūpnīcās ražotās automašīnas.

"E-mobi" uzlādes stacijās jāmaksā par uzlādei patērēto laiku – 20 eirocenti par minūti. Cena gan varot mainīties, bet ne biežāk kā vienreiz mēnesī, ja elektroenerģijas vidējās mēneša cenas svārstības "Nord Pool" biržā pārsniedz 20%, salīdzinot ar iepriekšējā aprēķinā izmantoto elektroenerģijas cenu palielinājuma vai samazinājuma virzienā. Toties citās uzlādes stacijās, piemēram, "Enefit", maksa par uzlādi svārstās no 29 līdz 45 eirocentiem par kilovatstundu (kWh) atkarībā no uzlādei vajadzīgās jaudas.

"Publisko uzlādes vietu ir ievērojami vairāk, nekā bija pirms trim gadiem, un uz uzlādi garās rindās vairs nav jāgaida. "E-mobi" stacijās līdz šim esmu varējusi norēķināties ērti – gan ar "e-mobi" uzlādes karti, gan ar mobilā tālruņa lietotni," secina ķekavniece Vineta Ozoliņa.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Aivis Ozoliņš atbild, ka, izbūvējot "e-mobi" stacijas, maksu par uzlādei patērēto laiku ieviesa, lai ātrās uzlādes staciju lietotāji nebūtu ieinteresēti bez vajadzības atstāt savus spēkratus, pieslēgtus uzlādei brīdī, kad tie sāk uzlādēties neefektīvi vai kad to uzlādes baterija jau ir pilna. Tādējādi neveidojas rindas un šīs uzlādes stacijas var izmantot lielāks skaits lietotāju. Īpaši svarīgi tas esot tajās vietās, kur pašlaik uzlādēt automašīnu var vienīgi "e-mobi" uzlādes stacijā. Ja automašīnas uzlādes baterija ir gandrīz tukša, tad "e-mobi" ātrās uzlādes stacijā uzlādei vajadzīgas vidēji 30 minūtes.

"Ieviešot "e-mobi" stacijās norēķināšanos par uzlādei pavadīto laiku, ņēmām vērā automašīnas uzlādes baterijas īpatnības," 

piebilst Tālivaldis Vectirāns. "Parasti tā ātri uzlādējas līdz 80% apmērā, bet atlikušo 20% uzlādei jau vajadzīgs ilgāks laiks. Norēķināšanās par uzlādei patērēto laiku, valstij daļēji apmaksājot elektrības izdevumus, tādējādi mudina autoīpašnieku ātrāk uzlādēt bateriju un braukt prom, dodot vietu citam. Cik ilgi jālādē baterija, tas gan ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Pirmkārt, kādā tehniskā stāvoklī ir pati baterija. Otrkārt, kādā gadalaikā uzlādējam automašīnu. Ziemā uzlādei būs vajadzīgs ilgāks laiks."

Atdevi noteic vieta

Jautāts, vai atmaksājas ieguldījumi šajā projektā, Aivis Ozoliņš atbild, ka tas esot atkarīgs no uzlādes stacijas atrašanās vietas.

"Dažās apdzīvotajās vietās staciju darbība atmaksājas jau tagad," atklāj CSDD pārstāvis, "bet ir arī vietas, kur to darbība atmaksāsies ilgākā laikposmā. Uzlādes staciju noslodze krasi atšķiras. Visvairāk noslogotas tās ir Rīgā, tai tuvākajās pilsētās un novados, kur elektriski uzlādējamo automašīnu skaits ir ievērojami lielāks nekā citviet valstī. Aizvadītajā gadā 139 "e-mobi" stacijās veiktas vidēji 264 uzlādes dienā."

Plāns arī kravas  automašīnām  un autobusiem

Tālivaldis Vectirāns atklāj, ka ministrija gribētu veicināt uzlādes staciju izbūvi arī kravas automašīnām un autobusiem. To uzlādei valstī būtu jāizbūvē apmēram 32 lieljaudas uzlādes stacijas. Šo autoparku turētāji gan uzskata, ka ātrās uzlādes stacijas kravas automašīnām un autobusiem nederēšot. To vietā būtu vajadzīgas tādas, kurās šos transportlīdzekļus varētu uzlādēt naktīs, kas izmaksātu lētāk nekā dienās un apstājoties pusceļā. Bet šādu lieljaudas staciju izbūvei, protams, būtu vajadzīgs valsts un Eiropas fondu atbalsts. Viņaprāt, valsts atbalsts šo staciju izbūvei varētu būt ne tikai naudā, bet arī graudā, piemēram, brīvu valsts zemes gabalu piešķiršana privātuzņēmējiem.

Kāds man no tā labums?

Arnolds Jātnieks, Bauskas novada zemnieku saimniecības "Vaidelotes" īpašnieks.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Arnolds Jātnieks, Bauskas novada zemnieku saimniecības "Vaidelotes" īpašnieks: "Man piederošo "Volkswagen id4" parasti uzlādēju mājās no rozetes vai saulainā laikā no saules paneļiem, kuri man uzlikti uz saimniecības ēkas jumta. Bet, dodoties tālākā ceļā, esmu uzlādējis to arī "e-mobi" stacijās. Nekādas vainas! Apmierina gan uzlādes laiks – parasti apmēram 30 minūtes –, gan norēķinu kārtība. Man pats svarīgākais – lai būtu vieta, kur iespējami ātrāk uzlādēt automašīnu. Kur uzlādēt – "e-mobi", "Eleport", "Elektrum Drive" vai kādā citā uzlādes stacijā – tas nav tik svarīgi.

Tā kā elektriski uzlādējamo automašīnu kļūst arvien vairāk, dažreiz uz uzlādi gan ir jāpastāv rindā. Bet pārlieku ilgi rindā līdz šim neesmu stāvējis. Visbiežāk tikpat ilgi kā parastā degvielas uzpildes stacijā."

Vineta Ozoliņa, Ķekavas novada iedzīvotāja.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Vineta Ozoliņa, Ķekavas novada iedzīvotāja: "Ar elektrisko "Volkswagen id3" braucu jau trešo gadu. Kaut arī visbiežāk automašīnu uzlādēju mājās, dažreiz izmantoju arī publiskās uzlādes stacijas. Kad uzsāku braukt, tad "e-mobi" stacijas bija teju vienīgās publiski pieejamās. Citās Eiropas valstīs, kurās esmu bijusi, var uzlādēt vienlaikus piecas līdz septiņas automašīnas. Bet Latvijā daudzviet šajās stacijās vieta uzlādei ir tikai vienai automašīnai. Daudzviet uzlādei nav arī lielas izvēles. Vēl pavisam nesen, piemēram, Kuldīgā, bija tikai viena "e-mobi" stacija. Citas tuvākās bija Ventspilī un Jūrkalnē. Bet Kuldīgā, iebraucot uz uzlādi šajā stacijā, gandrīz vienmēr bija jāgaida rindā. Ja priekšā jau bija trīs automašīnas un ja vienas uzlāde ilga 30 līdz 40 minūtes, tad biju spiesta gaidīt vismaz pusotru stundu. Pašlaik gan publisko uzlādes vietu ir ievērojami vairāk, nekā bija pirms trim gadiem, tāpēc uzlādes vietu izvēle ir lielāka un uz uzlādi garās rindās vairs nav jāgaida.

"E-mobi" stacijās par uzlādi līdz šim esmu varējusi norēķināties pietiekami ērti – gan ar "e-mobi" uzlādes karti, gan ar mobilā tālruņa lietotni.

Vai izdevīgāk maksāt par uzlādes laiku, nevis par kilovatstundu, tas atkarīgs no automašīnas baterijas un no āra gaisa temperatūras. Ja ārā, piemēram, ir 20 grādi zem nulles, tad uzlāde būs ļoti lēna un tad "e-mobi" stacijā uzlādēt automašīnu nebūs izdevīgi. Uzlādes ātrums būs atkarīgs no tā, cik kilovatstundu vēl ir atlicis uzlādes baterijā. Ja tajā būs atlikuši 5% un ja āra gaiss būs sasilis līdz 25 grādiem, tad baterija līdz 80% apmērā uzlādēsies ātri. Es gan cenšos braukt tā, lai atlikums baterijā nekad nebūtu mazāks par 10%."

Janeks Bahs, Tukuma novada iedzīvotājs.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Janeks Bahs, Tukuma novada iedzīvotājs: "Mazlietotu elektrisko "Hyundai Ioniq", kuru iegādājos pirms pāris gadiem, lielākoties uzlādēju mājās no rozetes. Bet reizēm iebraucu arī kādā no divām "e-mobi" stacijām Tukumā vai atpakaļceļā no Rīgas uz mājām piestāju pie būvmateriālu tirdzniecības centra "Kurši" Rīgas–Ventspils lielceļa malā, kur arī ir iekārtota "e-mobi" stacija. Kad nopirku šo automašīnu, tad Tukumā bija tikai šīs divas "e-mobi" stacijas. Tagad klāt nākušas arī citas – privātuzņēmumu izveidotās, līdz ar to pilsētā uzlādēt automašīnu jau var vairākās vietās. Uzlādes staciju pieejamība ir ļoti svarīga, lai izlemtu par elektriski uzlādējamas automašīnas iegādi.

Tā kā par uzlādi maksātās summas bijušas nelielas, man jāatzīst, ka neesmu pat rēķinājis, kā būtu izdevīgāk maksāt – par uzlādes laiku "e-mobi" stacijās vai par kilovatstundām kādā citā uzlādes vietā. Uzlāde nekad nav aizķērusies – kamēr automašīna lādējas, tikmēr varu padzert kafiju, ar mobilā tālruņa lietotni samaksāt par uzlādi un mierīgi turpināt ceļu. Arī rindās, iebraucot "e-mobi" stacijās, nekad neesmu stāvējis."

Guntis Lavrinovičs, Siguldas iedzīvotājs.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Guntis Lavrinovičs, Siguldas iedzīvotājs: "Ar mazlietotu elektrisko "Volkswagen id3", kuru iegādājos šī gada sākumā, esmu nobraucis jau ap 14 000 kilometru jeb vidēji 300 līdz 400 kilometrus dienā. Kaut arī droši varu nobraukt šo attālumu bez uzlādes, tomēr atpakaļceļā papildinu bateriju 30 līdz 40% apmērā, kas neaizņem daudz laika. Bet, lai uzlādētu to pilnīgi, būtu vajadzīgas 30 līdz 40 minūtes. Ja iebrauktu stacijā ar pilnīgi tukšu bateriju, tad tā jau būtu jālādē apmēram stundu.

Protams, esmu iebraucis arī "e-mobi" stacijās, kurās, rēķinot uzlādes laiku un izdevumus, uzlādēt automašīnu bijis izdevīgāk nekā citās. Tomēr jāatzīst, ka bieži uz "e-mobi" neesmu varējis paļauties. No desmit stacijas apmeklējumu reizēm trijās vai četrās uzlādēt automašīnu nebija iespējams. Iekārta bija "uzkārusies", un bija jāzvana operatoram, lai to atdzīvina. Tad nu nekāda ātrā uzlāde nesanāca. Ja lielceļa malā "e-mobi" stacija ir vienīgā, tad nav arī nekādu citu uzlādes iespēju. Tāpēc drošāk uzlādēt automašīnu ir pie lielajiem tirdzniecības centriem, kur ir arī citas uzlādes stacijas. Jāatzīst, ka atšķirībā no "e-mobi" citās uzlādes stacijās man šādu problēmu nekad nav."

Projekta rezultāti

• Projektu "Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana" valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" īstenoja vairākās kārtās no 2016. līdz 2022. gadam.
• 2018. gada jūlijā darbu sāka pirmās 70 ātrās uzlādes stacijas, līdz 2020. gada novembrim – 40 stacijas, bet 2021. gada decembrī vēl 29 stacijas.
• Izveidots visaptverošs uzlādes staciju tīkls, kas nodrošina elektromobiļu uzlādi 139 stacijās Latvijas teritorijā.
• Uzlādes stacijas ir vienmērīgi izvietotas gan gar Eiropas transporta (TEN-T) ceļu, gan vietējo ceļu tīklā, kā arī Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī un citās lielākajās pilsētās, tādējādi nodrošinot ērtu un ātru uzlādes pakalpojumu un elektromobiļu satiksmi Latvijas teritorijā.
• CSDD jānodrošina izbūvētā uzlādes staciju tīkla uzturēšana līdz 2027. gadam.

Avots: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ieguldījums izaugsmei.

Foto: Publicitātes

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē