19.1 °C
Vēja ģeneratori Latvijas privātmāju pagalmos ir reti sastopami – iekārtas uzturēšana ir sarežģīta un dārga. Ja kāds elements savu laiku nokalpo, piemeklēt saderīgu rezerves daļu var būt gandrīz vai neiespējami.
Par labu Baltijas vējam
Ar daļēju valsts finansējumu māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas lektore Kristīne Jurjāne ģimenes mājā Nīcas pagastā 2012. gadā uzstādījusi 3 kW jaudas vēja mikroģeneratoru. Iekārta nu ir demontēta – tā nokalpojusi deviņus gadus.
Vēja izmantošana piejūrā elektrības ražošanai bijusi pašsaprotama – to darbināja ciemā valdošie rietumu vēji no jūras puses. Iekārta un uzstādīšanas darbi tolaik izmaksājuši 5347,63 latus, ieskaitot PVN, (7608,92 EUR), no kuriem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) programma segusi ap 2160 latu (3073,40 EUR). Papildus vēl bijuši saskaņošanas izdevumi būvvaldē un AS Sadales tīkls.
Vēja mikroģenerators (SWG HY – L 3 kW) ar sešus metrus augsto mastu bijis nostiprināts pie klēts gala sienas un jumta konstrukcijas. Klēts atrodas salīdzinoši klajā vietā. Rotējošā daļa veidota no pieciem spārniem, katra garums 1,47 m ar kopējo diametru 3 metri. Kristīne teic, ka pie spārnu vibrācijas radītās skaņas ļoti ātri var pierast un tā nav kaitinoša.
Saražotā nepatērētā enerģija pludināta tīklā, to neuzglabājot akumulatorā. Laikā, kad uzstādīja mikroģeneratoru, akumulators maksājis 5000–6000 latu.
KPFI programmas līgums paredzēja, ka uzstādītājs pirmos trīs četrus gadus veic iekārtas apkopi un atjauno programmu bez maksas. Šajā laikā bija jāveic mikroģeneratora gada laikā saražotās un patērētās enerģijas daudzuma uzskaite. Kamēr iekārtu apsekoja, tehnisku problēmu nebija.
Precīzs saražotās enerģijas daudzums nav zināms. Pretēji saules paneļiem vēja mikroģenerators darbojas intensīvāk vējainā laikā rudenī un ziemā. Vasarā ar saražoto pieticis pilnībā, bet ziemā – tikai daļēji, trūkstošo elektrību pērkot no piegādātāja.
Laika apstākļi turbīnu atstāja neskartu – montāža pie ēkas sienas nodrošinājusi iekārtas stabilitāti. Lielu vētru laikā saimnieki ģeneratoru izslēguši, bet citi drošības pasākumi nebija nepieciešami. Kristīne stāsta, ka kaimiņu ierīkotā turbīna atklātā vietā vētru gan nav pārcietusi, un masts pārlūzis.
Rezerves daļu vienkārši nav
Īpašnieki domā, ka iegādātā iekārta daļēji izgatavota Ķīnā, nevis Vācijā, kā tas norādīts dokumentācijā. Par to liek domāt rezerves daļu nepieejamība, jo Vācijā ražotu ierīču komponenti ir savstarpēji saderīgi vai vismaz iegādājami pēc pasūtījuma. Līdz šim nav izdevies tirgū atrast nokalpojušās detaļas.
Mikroģeneratoru uzstādījusi firma, kas tagad darbojas ar citu nosaukumu. Iekārtas uzturēšana pēc garantijas laika jāuzņemas saimniekiem pašiem. Ja ģimenē nav cilvēku, kas pārzina ģeneratora uzbūvi, salabot no ierindas izgājušu iekārtu ir tikpat kā neiespējami. Ierīkotajam mikroģeneratoram sabojājies gultnis un kontrollers, kas vairs nesinhronizējas ar tīklu.
Jābūt lielākam atbalstam
Ģimene pieredzi vēja mikroģeneratora lietošanā kopumā vērtē pozitīvi, kaut iekārtā ieguldītie līdzekļi tās darbības laikā neesot atpelnījušies. Par tīklā iepludinātās enerģijas un vajadzības gadījumā atgriezto elektrības daudzumu jāmaksā pēc sadales un pārvades tarifa, paildzinot laiku, kādā iekārtu var atpelnīt.
Kristīne uzskata, ka vēja un citas alternatīvās enerģijas izmantošanai Latvijā nav pietiekama atbalsta. Likumi, saskaņošana un papildu izmaksas apgrūtina iespēju atpelnīt iekārtas iegādei, uzstādīšanai un uzturēšanai ieguldītos līdzekļus. Situācija ir drūmāka nekā, piemēram, Vācijā, kur atbalsts un nodokļu atvieglojumi videi draudzīgākas enerģijas ieguvei ir lielāki. Ja līdzīgu modeli ieviestu arī Latvijā, vajadzība pēc lielajiem vēja un saules parkiem būtu mazāka.
Mikroģeneratora īpašniece uzskata, ka tas varētu būt iemesls, kāpēc iedzīvotāji neizvēlas vēju kā vienu no alternatīviem enerģijas avotiem, jo izdevīgāk elektrību iegādāties tik, cik vajag no piegādātāja. Patlaban ģimene neizmanto citu zaļāku enerģijas avotu. Tiek apsvērta doma ierīkot saules paneļu sistēmu, lai ērtāk uzlādētu iegādāto elektroauto.
Aptauja
Kāds ir vissvarīgākais faktors, izvēloties mājas būvnieku ar uzsvaru uz energoefektivitāti?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
