3. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. "Svešienes preces tur par labākām"

1895. gada 3. jūnijā. Pirms 130 gadiem avīze "Baltijas Vēstnesis" žēlojās: ""Zviedru spičkas", "angļu tēraudlietas", "Parīzes un Amerikas vīze (mode)", "franču tinte" un tā tālāk ir ikdienišķīgās vajadzībās sastopamas preces.

Tīri brīnums, ka vēl nekur nedabujam pirkt "Šveicijas pienu"." Kāds, kurš parakstījās kā "M", pauda savu sašutumu par to, ka veikalnieki pārāk maz pievērš uzmanību pašmāju ražojumu popularizēšanai, un pat uz vietas tapušos cenšas uzdot par ārzemēs izgatavotiem, vilto vai atdarina preču zīmes, tā mānot gan sevi, gan pircējus. "Vispārīgi ņemot, caur šādu rīkošanos top ievērojami skādēts visai pašu industrijai. Daži fabrikanti, kuru ražojumi varbūt tik pat labi kā ārzemju, varbūt vēl labāki, vilto markas tikai tālab, ka cerē zem tādiem apstākļiem savus ražojumus izdevīgāk pārdot. Un kāpēc? Nu tikai tāpēc, ka publika vienreiz ieradusi svešienes preces turēt par labākām, tās vairāk pērk un dārgāki atmaksā. Un tomēr, lietu sīkāki aplūkojot, ar pārliecību jāsaka, ka pie visa tā veikalnieki atkal paši vainīgi, jo markas pakaļviltodami tie maldina publiku un tādā ziņā paši izplata domas, ka sveši fabrikāti tikai tie labie un derīgie. Bet šī ir pašuzticības un pašpārliecināšanas apslāpēšana un mazināšana. 

Daudz derīgāki gan būtu, ja tamlīdzīgu preču ražotāji censtos pēc ievērojamu fabriku paraugiem izgatavot tikai labas preces, nelepotos svešām spalvām un spīdošiem nosaukumiem. 

Tikai tādā ziņā viņi iemantotu labu slavu, ražojumi atrastu piekritējus un visa mūsu sīkpreču industrija ņemtu pavisam citu virzienu. Labāku stāvokli viņa tiešām pelna."

19. gadsimta pašā nogalē Rīgā un citviet Krievijas impērijas Baltijas guberņās bija vērojams straujš rūpniecības uzplaukums, kas maksimumu sasniedza 20. gadsimtā sākumā. Tad visumā brīvas konkurences apstākļos arī pamazām sākās aģitācija par "pirksim vietējo". Valsts politikas līmenī tā tika pacelta īpaši 30. gadu Latvijā. Tam sekoja padomju okupācijas laika periods, kad sabiedrībā iesakņojās pavisam cita neafišēta, taču pašsaprotama un arī pieredzē balstīta pārliecība: imports vienmēr ir labāks.

"Māras Vēstnesis", 1925. gada 3. jūnijā

Nikolaja 2. pulkstenis. Rīgā nonācis cara Nikolaja 2. kabatas pulkstenis. Tas caram bijis dāvināts no Francijas. Pulkstens ir no platinas, bagātīgi izrotāts un skaitās par vienu no labākiem franču meistaru darbiem. Tagadējais īpašnieks piedāvā pulksteni pārdošanā. Kad caram pulkstenis noņemts un kā viņš nokļuvis Latvijā, pārdevējs nesaka.