Plikas tautumeitu ciskas koncertos satrauc skatītājus; ko saka "Latvijas Avīzes" lasītāji?

"Latvijas Avīzes" lasītāju izteiktās pārdomas, jautājumi, zvanot pa redakcijas tālruni trešdien.

• Anna Bise Rīgā: "Solītā pārtikas produktu cenu mazināšana šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir pirmsvēlēšanu blefošana. Daudzi mazumtirgotāji jau patlaban pārtikas produktus pārdod par samazinātu cenu, piemēram, ir veikali, kur litru piena var pirkt par 79 centiem. Manuprāt, iemesls dārgo pārtikas produktu un arī zāļu cenām ir lielais veikalu un aptieku daudzums. Katram veikalam un aptiekai jāmaksā īres maksa, jāveic komunālie maksājumi, jāmaksā algas darbiniekiem un jāveic vēl citi maksājumi. Par visu ir jāsamaksā pircējam."
• Valdis Ozolniekos: "Man ir vairāk nekā 25 gadu ilga darba pieredze tirdzniecības nozarē. Uzskatu, ka tirgus dalībnieku noslēgtais memorands par samazinātu cenu produktam katrā produktu grupā neko nedos. Tikai formāli būs, ko noziņot. Lētais produkts plauktā vienas stundas laikā būs izpirkts. Līdzīgi kā patlaban akcijas produkti. Ja cilvēks būs atnācis uz veikalu pēc lētā produkta un tā nebūs, viņš pirks to, kas būs plauktā. Risinājumu redzu pārdošanas akciju aizliegumā. Tās vajadzētu atļaut vien produkta derīguma termiņa pēdējā dienā. Akciju un lojalitāšu karšu aizliegumi ļaus tirgum visu nolikt savās vietās. Rīkotajās pārdošanas akcijās patlaban redzam produktu aptuveno īsto vērtību."
• Dzintra Pugaja Allažos: "Esmu diezgan dusmīga. Režisora Jānis Streičs filmā "Cilvēka bērns" bija uztraukums, ka Pāvulānu meitas iet baznīcā ar nepieklājīgi plikām rokām. Bet ko lai saka par tagadējiem laikiem, kad mūsu dejotājas tautastērpos koncertos rāda plikas ciskas! Virs zeķēm plikumi! Izstādes "EXPO 2025" Latvijas dienu atklāšanas koncertā tautumeita brunčus pacēla līdz "vāverītes" līmenim. Televīzijā to varēja redzēt. Ja tautas tērpu nes, tas ir jādara pieklājīgi!"
• Uldis Vītiņš Rīgā: "Māris Niklass "Latvijas Avīzes" šā gada 8. maija numurā ziņo par veterānu kopas "Pašvaldība 90" konferenci, kuras rezolūcijā ir aicinājums Saeimai kā atceres dienas noteikt 1990. gada 21. aprīli – Vislatvijas tautas deputātu sapulces dienu, bet 1991. gada 21. augustu kā Latvijas "de facto" atjaunošanas dienu. 1990. gada 21. aprīlī 8086 visu līmeņu deputāti Rīgā Daugavas stadionā uzdeva Augstākajai padomei atjaunot neatkarību un ieviest tautvaldības principus, bet 1990. gada 21. augustā Latvijas neatkarību atjaunoja "de facto". Abas iepriekš nosauktās dienas nevajadzētu aizmirst. Un vēl – aicinu visus, kas tic Latvijai, piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Neļausim Rīgā valdīt pašlabuma meklētājiem!"

Redakcijas piebilde. Likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteikts, ka 21. augusts ir atceres un atzīmējamā diena – Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas diena. Likumā noteiktās atceres un atzīmējamās dienas pavisam kopā gadā ir 33. Savukārt svētku dienas gadā kopā noteiktas 15.

• Gunārs Godiņš: "Esmu piedalījies visās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notikušajās vēlēšanās. Patlaban nevaru saprast, vai piedalīties arī šā gada 7. jūnijā. Iemesli ir vairāki. Nesen plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka 89 gadu vecumu pārsniegušajiem senioriem ir vismazākās pensijas (vidējais rādītājs). Tomēr viņi, toskait es, visu mūžu ir strādājuši. Vienlaikus ir seniori, kas saņem ar pieciem cipariem rakstāmas pensijas. Vai viņi varētu pastāstīt, kā tās nopelnīja? Un kurā gadā tās ir piešķirtas, kāda koalīcija tolaik bija pie varas. Nākamais. Visām valstīm ir jābūt spēcīgai tautsaimniecībai un konkurētspējīgai lauksaimniecībai. Bet Latvijā pārtikas veikalu plauktos vislētākie ir importa produkti… Nav kas laukos dzīvo. Trīsdesmit gadu laikā pie varas dažādās kombinācijās bija vienas un tās pašas partijas. "
• Linards Strelevics Rīgā: "Tiesībsarga ziņojumu Saeimai varēja nolasīt viņa vietniece. Saeima izmantoja iespēju neapgrūtināt sevi un neklausīties 200 lapaspušu garo ziņojumu. Pirms vēlēšanām negrib dzirdēt kritiskas norādes. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai šo ziņojumu nolasītu. Vai šo ziņojumu paspēs nolasīt līdz Saeimas vasaras atvaļinājumam?"
• Gunārs Rīgas Mežaparkā: "Gatavojoties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem šā gada jūlijā, gan Mežaparks, gan arī ceļš uz to pucējas. Arī vecā liepu aleja Gaujas ielā ir sakopta, tomēr tajā kopš padomju laikiem stāv paliela sarūsējusi un apķēpāta bleķa būda. Tai līdzās liels apsūnojis un apdrupis betona klucis. Visticamāk, tiem nav saimnieka. Pilsētas dienestiem vajadzētu to aizvākt."
• Brigita Andermane Jaunjelgavā: "Kā pārbauda mājokļu izīrētājus? Nesaukšu vārdos, tomēr zinu ne vienu vien dzīvokļa izīrētāju, kas īres maksu saņem skaidrā naudā un nodokļus nemaksā. Ir vesela sabiedrības daļa, kas pārtiek vien no mājokļu izīrēšanas naudas. Nav slikti par katru no trīs dzīvokļiem saņemt 300 eiro mēnesī. Šie ļaudis šos mājokļus sapirka izdevīgas tirgus konjunktūras laikā. Valsts nesaņem ļoti daudz naudas ienākumu. Esmu priecīga par "Latvijas Avīzes" publikācijām! Dažus Līcīša feļetonus pat dodu lasīt arī paziņām. Pārsteidz tomēr, ka Jaunjelgavas bibliotēka neabonē "Latvijas Avīzi"! Laikrakstam būtu jābūt katrā bibliotēkā. Ieteikums partijām un politiķiem – abonējiet kādai bibliotēkai kādu sev tīkamu laikrakstu! Un partijas naudai būs lietderīgs pielietojums. Tā nebūs izsviesta lielajiem plakātiem, kurus neņem vērā."
• Roberts Brižs Kabilē: "ANO dalībvalstis nākamnedēļ, 3. jūnijā, vēlēs par ANO Drošības padomes valstīm 2026.–2027. gadam. Padomē katru gadu jūnijā tiek ievēlētas piecas dalībvalstis uz divu gadu termiņu. Ārlietu ministrija cer, ka ievēlēs Latviju. Es uzskatu, ka tas ir ačgārns lēmums. Runājam par birokrātijas mazināšanu, par to, ka ANO ir jāreformē, tomēr paši iestājamies. Jautājums Ministru prezidentei Siliņai – kādi papildu izdevumi būs pēc iestāšanās? Cik darbinieku no Latvijas darbosies, kādas būs viņu algas? Atdeve no ANO patlaban taču ir nulle. Cik karu ir apturēts?"
• Biruta: "Jautājums par balsošanu vēlētāja dzīvesvietā. Man ir vairāk nekā 80 gadu, pēc diviem pārslimotiem kovidiem uz vēlēšanu iecirkni aiziet nevaru. Un tāda es neesmu viena, esam trīs skolasbiedrenes. Ne visiem vēlētājiem ir aprūpētāji, kas var aiznest iesniegumu uz iecirkni. Kāpēc nevar uzticēties un pieteikt komisijas pārstāvju apmeklējumu pa tālruni? Reģistros taču ir pārbaudāms, vai norādītā dzīves vieta atbilst vēlētāja teiktajam. Pieteikuma aizpildīšana tīmeklī ļoti daudziem senioriem nav iespējama. Un var būt tā, ka daudzi vēlētgribētāji veselības stāvokļa dēļ vēlēšanās nepiedalās."

Redakcijas piebilde. Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka pieteikumu par balsošanu savā atrašanās vietā vēlēšanu iecirknī varēs iesniegt no 2. līdz 7. jūnijam. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās, jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda: vārds un uzvārds, personas kods, savs tālruņa numurs; sava adrese, daudzdzīvokļu mājai – ārdurvju kods, ja tāds ir. Iesniegumu var rakstīt brīvā formā. Ja balsotājs atrodas pašvaldībā, par kuras kandidātiem viņš balsos, iesniegums jāiesniedz no 2. jūnija līdz 7. jūnijam plkst. 12 dienā. Savukārt, ja vēlētājs atrodas citā pašvaldībā, nevis savā administratīvajā teritorijā, viņam iesniegums jāiesniedz līdz 30. maijam, ja viņš atrodas slimnīcā, sociālās aprūpes centrā vai citā iestādē, vai līdz 2. jūnijam, ja atrašanās vieta ir individuāla. Uzrakstīto iesniegumu var nodot mājām tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona, vai arī nosūtīt pa e-pastu savas pašvaldības vēlēšanu komisijai. Pa e-pastu sūtāmais iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu. Savukārt, ja vēlētājs piesakās balsot atrašanās vietā ārpus savas pašvaldības, tad iesniegums jānodod atrašanās vietas iestādes administrācijai.