29. maijs vēsturē un senās avīzēs. Nāvējošais knišļu uzlidojums

2005. gada 29. maijā. Pirms 20 gadiem daba Latvijas lauksaimniekiem sagādāja lielu postu – maija beigās un jūnija sākumā ganībās palaistajiem lopiem Vidzemē, Latgalē un Sēlijā uzbruka neredzēti lieli knišļu bari.

Minētajā datumā no kukaiņu dzēlieniem kritušo lopu skaits jau tuvojās četriem simtiem, bet kopumā no knišļu kodumiem Latvijas austrumu Madonas, Jēkabpils, Aizkraukles, Daugavpils, Preiļu un Krāslavas rajonā trīs nedēļu laikā līdz jūnija vidum, pēc oficiāliem datiem, gāja bojā 553 mājlopi. Lielākoties tās bija govis, taču cieta arī zirgi, aitas un cūkas. Dzīvnieku nāvi izraisīja sīko, odiem līdzīgo asinssūcēju toksiskās siekalas, kas, lielam kukaiņu baram uzlidojot, saindēja un nogalināja mājlopus. Knišļi periodiski tika darījuši problēmas lopkopjiem arī iepriekšējos gados, tāpat pirmskara Latvijā, kamdēļ piesardzīgākie zemnieki mēdza lopus no pirmajām siltajām vasaras dienām līdz Jāņiem nemaz ārā nelaist, jo pēc tam kukaiņu uzlidojumi apsīkst. Tomēr 2004. gada lietainā vasara bija radījusi knišļiem īpaši labus vairošanās apstākļus, kas atspoguļojās 2005. gadā.

Zemnieki izrādījās nesagatavoti katastrofai un brīžiem rīkojās vieglprātīgi, laižot govis ganīties mitrās pļavās, kur siltajā laikā strauji attīstījās kukaiņu kāpuri. Arī veterinārajiem dienestiem trūka vajadzīgo medikamentu lopu pasargāšanai un glābšanai. Tā laika Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Vinets Veldre ieteica iztikt ar tēvutēvu gudrībām un izmantot saulespuķu vai rapšu eļļu, ar to ieziežot govs ādu un tesmeni. Knišļi, saskaroties ar eļļu, vai nu pielipa, vai nokrita no mājlopa. Bet tas vēl nebija viss, jo problēmas radīja arī jau mirušo lopu ķermeņu utilizācija. Galu galā zemniekiem ļāva lopu ķermeņus aprakt pašiem. 

Notikušais bija milzīgs trieciens lauksaimniekiem, un daudzas saimniecības nostādīja izputēšanas priekšā. 

Slaucama govs Latvijā tobrīd maksāja 320 līdz 450 latu, un bez kompensācijām nevarēja iztikt vairāk nekā 2300 zemnieku ģimenes. Tam vispirms uzsāka ziedojumu vākšanu, taču pakāpeniski kompensāciju izmaksu uzņēmās Lauku atbalsta dienests. Līdz 2005. gada oktobra vidum kompensācijās izmaksāja 131 000 latu.

"Talsu Vēstnesis", 1925. gada 29. maijā

Savāda dabas parādība. Nesen atpakaļ ap pulksten 11 naktī pie debesīm augstu virs galvas parādījās milzīga spoža ugunīga bumba ar garu komētai līdzīgu asti. Gaisma, savienota ar spēcīgiem un asiem sprādzieniem, bija tik apžilbinoša, ka visa apkārtne kļuva pilnīgi gaiša. Cik tagad zināms, šī parādība redzēta arī Berlīnē. Pie tam zvaigžņu lūkotavā konstatēts, ka lieta negrozās ap komētu, bet gan ap īstu uguns bumbu. Brīnišķā parādība nav noskaidrota.