30. maijs vēsturē un senās avīzēs. "Seifi ar smadzenēm"

1995. gada 30. maijā. Pirms 30 gadiem Rīgā, Raiņa bulvārī 25, finanšu uzņēmuma "Kredo banka" telpās sāka darboties Latvijā pirmais bankomāts skaidras naudas saņemšanai visu diennakti.

Ierīci bija piegādājusi ASV kompānija IBM, un tā apkalpoja minētās bankas ieviestās un izsniegtās maksājumu kartes "Bonus card". Projektu īstenoja sadarbībā ar "Bankservisu" un vairākām citām firmām. Latvijā uzstādīto bankomātu, ko presē godāja par "seifu ar smadzenēm", cenas tolaik svārstījās no 15 līdz 20 tūkstošiem ASV dolāru. Tas skaitījās dārgi, tādēļ Latvijas bankas ar iekārtu uzstādīšanu sākumā nesteidzās. Skaidru naudu ar automātu starpniecību varēja saņemt tikai "Bonus card" īpašnieki, un atkarībā no kartes klientiem bija noteikti limiti, cik daudz skaidras naudas diennaktī iespējams izņemt. Tā platīna kartes īpašniekam limits bija 300 lati diennaktī, bet "parastās" kartes īpašniekam vien 50 lati. Iepirkties ar šo elektronisko karti Latvijā tobrīd varēja aptuveni 400 vietās. Lielākoties tās bija saistītas ar tūrismu. Tiesa, "Bonus" kartes mūžs nebija ilgs. Gan Kredo banka, gan finanšu kompānija, kas uzturēja kartes, bija saistīti ar Latvijas uzņēmēju Igoru Petrovu, kurš deviņdesmitajos gados Latvijā vadīja ietekmīgo un sazaroto holdingu "Bonus Incorporated". Tomēr jau 1995. gadā izrādījās, ka "Bonus Kredo banka" ir finanšu burbulis. Tā īpašnieks, apsūdzēts krāpšanā un kreditoru vajāts, aizbēga uz ārzemēm. 

2001. gadā Kredo banka atradās likvidējamas kredītiestādes statusā, savukārt "Bonus Card" izsniedzējs bija atzīts par maksātnespējīgu.

Toties tā paša 1995. gada rudenī Latvijā sāka darboties arī pirmie bankomāti, kas apkalpoja starptautiskās norēķinu kartes. Tos uzstādīja Saules banka, kam Latvijas finanšu pasaulē arī nebija ilgs mūžs. Tostarp pasaulē bankomātus pazina vēl no 1967. gada, kad pirmo tādu uzstādīja Enfīldā, Londonas ziemeļdaļā. To konstruēja britu vērtspapīru drukāšanas firmas "De La Rue", un bankomāts piederēja "Barclays Bank". Tā laika automāti naudu izsniedza apmaiņā pret vienreiz lietojamiem žetoniem. Plašu izplatību bankomāti Rietumos guva kopš 20. gadsimta 70. gadu pirmās puses.

"Latvija", 1925. gada 30. maijā

"Sisenis" izvarojis vājprātīgu sievieti. Vera B., kaut gan tikai 18 g. veca, kādu gadu atpakaļ Latgalē apprecējusēs. Tā kā viņa bijusi nenormāla, tad ar viņu nav varējuši ilgi sadzīvot. Sadzirdējusi, ka Rīgā esot īsti laba dzīve, viņa sapakojusi savas lietiņas lakatiņā un atbraukusi Rīgā. Kopā ar kādu savu biedreni tā tūliņ no stacijas aizgājusi uz ballīti L. Maskavas ielā. Pēc pulksten 1 naktī citi ballētāji redzējuši, ka B. daudzu jaunu cilvēku pavadībā atstājusi izrīkojumu. Jaunie cilvēki viņu aizveduši neapdzīvotā apvidū Viļānu ielā un tur to izvarojuši. Pēc tam piedraudējuši, lai neziņojot policijai, jo tad ar viņu tie izrēķināšoties. Cietusē B. uz balli bija aizgājusi ar savu drēbju somiņu, kuru tur arī pametusi. Policija lietu izmeklēja un uzzināja, ka izvarošanā dalību ņēmuši 6 jaunekļi. To starpā arī kāds strādnieku sporta savienības biedrs Aleksandrs Grimalovs. Viņu izdevās atrast un apcietināt. B. turpretim ievietota Aleksandra augstumu slimnīcā, kur to ārstē.