21.4 °C
"Patiesie fakti par tālmācības skolu eksāmenu rezultātiem" – tā nosaukts viens no ierakstiem "Facebook" lapā "Iniciatīva "Vecāku balss"" – tā pulcē domubiedrus, kas cīnās pret tālmācības ierobežošanu sākumskolās.
Viens no iemesliem, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina ierobežot tālmācību sākumskolā, ir tālmācības skolu sliktie eksāmenu rezultāti. "Vecāku balss" savā ierakstā mēģina radīt iespaidu, ka tā nav taisnība, apgalvojot, ka "2024. gada Latvijas skolu reitinga saraksti liecina par ko citu!", un jautājot "vai IZM apzināti izplata nepatiesību, lai panāktu savu un aizliegtu tālmācību pamatskolas līmenī?".
"Vecāku balss" ierakstā apgalvots, ka tālmācības vidusskola "Rīgas Komercskola" ierindojas devītajā vietā Latvijas 70 lielo skolu reitinga sarakstā, kā arī apsteidz 16 no 33 valsts ģimnāzijām. Toties tālmācības vidusskola "Rīgas 1. vidusskola" esot priekšā desmit valsts ģimnāzijām, bet "Rīgas 1. tālmācības vidusskola" un Rīgas Tālmācības vidusskola apsteidz četras valsts ģimnāzijas.
Tālmācības skolas apsteidz valsts ģimnāzijas?
Tas, ka ieraksta virsrakstā piesaukti eksāmeni, liek domāt, ka minētās tālmācības skolas apsteigušas valsts ģimnāzijas tieši reitingā, kurā skolas sakārto pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Te jāsaka, ka šādu reitingu veido Draudzīgā aicinājuma fonds un ka tajā visaugstāk no tālmācības skolām ir nevis ierakstā minētās, bet gan Vislatvijas vidusskola, kura arī ir tālmācības skola, un šajā reitingā ir 138. vietā ar 56,33 punktiem, kas ir pat virs valsts vidējā rādītāja. Pieminētā Rīgas Komercskola ir 188. vietā ar 51,18 punktiem. Tas ir nedaudz zem vidējā rādītāja, kas ir 54,15 punkti. Citas tālmācības skolas reitingā ir krietni zemāk. "Latvijas Avīze" pētīja tieši to reitinga sadaļu, kurā redzams, kā skolām veicies obligātajos centralizētajos eksāmenos vidējās izglītības posmā.
Un kā tad ar valsts ģimnāziju apsteigšanu? Šajā reitingā tikai Vislatvijas vidusskola apsteigusi divas valsts ģimnāzijas, bet Rīgas Komercskola un arī citas tālmācības skolas nav apsteigušas nevienu valsts ģimnāziju.
Kāpēc tāda atšķirība datos? Tāpēc, ka "Vecāku balss" savam ierakstam nav izmantojusi ne šo reitingu, ne arī Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā publicētos datus par centralizēto eksāmenu rezultātiem.
"Vecāku balss" ieraksta veidošanā vadījusies pēc Ata Kronvalda fonda veidotā skolu reitinga darbā ar talantīgiem skolēniem. Tas, ka šim reitingam nav nekāda sakara ar centralizēto eksāmenu rezultātiem, redzams jau tā nosaukumā. Kamēr centralizēto eksāmenu rezultāti parāda skolēnu vidējo sasniegumu līmeni, jo tos kārto visi katras skolas absolventi, ja vien nav no tiem atbrīvoti, tikmēr Ata Kronvalda fonda reitings parāda tikai to, kā katras skolas skolēniem veicies mācību olimpiādēs, kā arī zinātniski pētniecisko darbu konferencēs un radošajās skatēs. To sarunā ar "Latvijas Avīzi" apliecināja arī Ata Kronvalda fonda prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš gan pauž viedokli, ka par skolas kvalitāti liecina ne tikai centralizēto eksāmenu rezultāti, bet arī tas, cik daudz skolotāji gatavi strādāt ar talantīgajiem skolēniem un virzīt viņus uz augstiem sasniegumiem.
Nepiekrīt, ka manipulēts ar datiem
"Latvijas Avīze" sazinājās arī ar iniciatīvas "Vecāku balss" pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kāpēc tā apgalvojumus par skolu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos saista ar Kronvalda fonda reitingu. Kāda no iniciatīvas pārstāvēm piekrita atbildēt uz jautājumiem, tomēr tālākās saziņas laikā pavēstīja, ka nevēlas tikt pieminēta rakstā, un liedza sevi citēt. Tāpēc "Latvijas Avīze" šo sarunu, kas notika gan sarakstē "WhatsApp", gan telefonsarunā mutiski, atstāstīs bez konkrētiem citātiem.
Konkrētu atbildi par to, kāpēc vienā ierakstā apvienotas pēc loģikas nesaistāmas lietas, tā arī neizdevās saņemt. Pārstāve gan pauda uzskatu, ka arī IZM argumentācija un apgalvojumi par eksāmenu rezultātiem esot nekorekti, jo ir klātienes skolas, kurās rezultāti ir pat sliktāki nekā tālmācībā. Tam var piekrist, bet šādu skolu nav daudz.
Arī pati "Vecāku balss" jau citā ierakstā pētījusi 9. klašu centralizēto eksāmenu rezultātus, šoreiz atsaucoties uz oficiālajiem datiem par eksāmenu rezultātiem, un secinājusi, ka tikai 32 klātienes skolās rezultāti ir sliktāki nekā tālmācības skolās, bet aiz labākās tālmācības skolas palikušas 149 skolas. Tas tālmācības aizstāvjiem nez kāpēc licis secināt, ka "pēc IZM loģikas" jāslēdz visas šīs 149 skolas, kaut lielākā daļa no tām šajā salīdzinājumā zaudējušas tikai vienai skolai.
Iniciatīvas pārstāve diskusijā par to, cik godīgi un loģiski ir pašas "Vecāku balss" argumentācija, lika saprast, ka vecāki cīnās par saviem bērniem un viņu tiesībām mācīties tālmācībā un tādā cīņā visi līdzekļi esot derīgi. Katrā ziņā viņa nepiekrita, ka būtu notikusi kāda manipulācija, jo Kronvalda fonda reitingā tālmācības skolas esot virs valsts ģimnāzijām. Taču vienīgā skola, kura apsteidz samērā daudz valsts ģimnāziju arī šajā reitingā, ir tikai jau pieminētā Komercskola.
Bezatbildīgi popularizēt
Protams, var diskutēt par to, kāds sakars sākumskolai, kurā IZM rosina ierosināt tālmācību, ar centralizētajiem eksāmeniem, ko skolēni kārto 9., kā arī 11. un 12. klasē, līdz ar to ne viss argumentācijā ir skaidrs un nepārprotams. Tāpat saprotama vecāku vēlme saviem bērniem nodrošināt, viņuprāt, piemērotāko izglītības formu.
Tomēr ir bezatbildīgi popularizēt tālmācības skolas kopumā, ja zināms, ka pērn, piemēram, jau pieminētajā Rīgas 1. tālmācības vidusskolā optimālā līmeņa matemātikas eksāmenā vidusskolām izkrita 189 no 331 jaunieša, kas kārtoja šo eksāmenu, bet Rīgas 1. vidusskolā no 229 eksāmena kārtotājiem izkrita 111, tātad teju puse.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") atzīst, ka diskusijā par tālmācības skolām tiek manipulēts ar datiem. Savukārt par skolu reitingiem viņa teic, ka katrs no tiem ir subjektīvs, jo parāda tikai kādu no skolas aspektiem: "Viņi neņem pilnu lauku, to izglītībā vispār ir ļoti grūti paņemt, bet paņem tikai, piemēram, divus dzijas kamoliņus no liela dzijas groza un pēc tiem cenšas vērtēt kvalitāti kopumā." Turklāt Zariņa-Stūre secinājusi, ka labākās tālmācības skolas jau šobrīd drīzāk piedāvā kombinētu izglītības formu, kurā tālmācība mijas ar klātienes vai tiešsaistes nodarbībām.
"Viņi pārstāv tālmācības skolu viedokli, kaut Izglītības likuma izpratnē tās nav īsti tālmācības skolas," rezumē A. Zariņa-Stūre.
Saeima par izmaiņām Izglītības likumā, kas skar tālmācību, turpinās lemt rudenī.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
