8. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Nacistu drēbnieks

1885. gada 8. jūlijā. Pirms 140 gadiem Mecingenē Rietumvācijā manufaktūrpreču tirgotāja ģimenē piedzima Hugo Ferdinands Boss – uzņēmējs, kurš sākotnējo slavu un kapitālu ieguva, pateicoties spējai iekārtoties par "nacistu ģērbēju".

Proti, Ādolfa Hitlera varas laikā liela daļa Vācijas valsts aparātam, armijas un spēka struktūrām piederošo, kā arī Vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas (NSDAP) biedru nēsāja viņa fabrikās tapušās uniformas. Elegances ziņā nevainojamais esesiešu ārējais tēls ir arī viņa nopelns, kaut Boss nebija šo formastērpu modelētājs.

Par vecāku uzņēmuma mantinieku Boss kļuva īsi pirms Pirmā pasaules kara, taču savu šūšanas fabriku nodibināja 1924. gadā. Tās produkcija bija virskrekli, veļa, darba un specializētie apģērbi. Vēlāk sortimentu paplašināja ar virsjakām, lietusmēteļiem, sporta tērpiem. Uzņēmējam simpatizēja nacistu idejas par Vācijas "atdzimšanu", un 1931. gadā, tātad vēl pirms Hitlera nākšanas pie varas, viņš iestājās NSDAP. Pieņem, ka pirmos pasūtījumus no pagaidām vēl tikai augošās nacistu partijas viņš saņēmis 1928. gadā. Kad pēc varas iegūšanas radās jautājums, kurš vairumā šūs SS oberfīrera, mākslinieka Karla Dībiča un dizainera Valtera Heka (SS zibens rūnas ir viņa radītas) izstrādātos melnos esesiešu formastērpus, kā arī SA trieciennieku brūnos kreklus, tiesības ieguva Boss. Nacistu ziedu laikos un Otrā pasaules kara gados firma "Hugo Boss" bija viena no tām, kas šuva visu Hitlera valstij nepieciešamo no hitlerjugenda līdz pastnieku, dzelzceļnieku un vērmahta karavīru tērpiem. Pie Bosa šuva arī frontes SS vienību formastērpus, tātad nav izslēgts, ka tos nēsāja latviešu leģionāri. Kad radās iespēja, pasūtījumu izpildei izmantoja poļu un franču karagūstekņus, piespiedu darbos iesaistītās sievietes no PSRS un okupētās Polijas. Nepilnos desmit gados firmas apgrozījums pieauga no 38 260 reihsmarkām 1932. gadā līdz vairāk nekā trim miljoniem 1941. gadā.

Pēc kara pret Hugo Bosu vērsās denacifikācijas sankcijas. Tiesa viņu pieskaitīja aktīviem nacisma atbalstītājiem, kas turklāt guvuši no tā peļņu. Bosam atņēma vēlēšanu tiesības un tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, uzlika lielu soda naudu. Uzņēmējs tomēr pārsūdzēja spriedumu un saņēma mazāku līmeni. Pēc apelācijas viņu klasificēja kā "līdzskrējēju" ("Mitläufer") vai "sekotāju", kas nozīmēja mazāku sodu. Firmas vadību tomēr nācās atdot znotam. Par starptautisku spēlētāju "Hugo Boss" kļuva 20. gadsimta 70. gados, lielā mērā pateicoties saviem uzvalkiem.

"Latvijas Kareivis", 1925. gada 8. jūlijā

Valmiera. Palkavnieks – grāvracis. Kāds bijušais krievu armijas palkavnieks, pēc tautības krievs, nevarēdams atrast sev piemērotu nodarbošanos, nonācis grūtā stāvoklī un licies uz grāvju rakšanu Valmieras apkārtnē. Viņš ir cītīgs strādnieks un labi nopelna. Par sarkano "mātušku" negrib ne dzirdēt un nedomā tur atgriezties. Latvijā ikvienam labi klājoties, kas strādājot. Bijušais karavīrs, kurš visās frontēs cīnījies, nožēlo, ka agrāk nav pratis cienīt krietno, darbīgo latvju tautu. Pēdējā savu karos izpostīto, skaisto dzimteni pārvērtīšot par košu dārzu. Ļoti teicama atsauksme no cittautieša.