20.4 °C
Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" lasāms sludinājums, kurā teikts, ka no Liepājas muzeja krājuma tiek atsavināts viens priekšmets, un tālāk Kultūras ministrijas vietnē redzams, ka šis priekšmets ir: "Imanta Sudmaļa piemineklis, izliets 1977. [..] Materiāls: bronza. Izmērs: augstums 6,5 m. Saglabātība: krāsas traipi." Uz šo mantu līdz 19. jūlijam var pieteikties valstī akreditētie muzeji, ja kāds no tiem vēlētos iegūt pieminekli savā pamatkrājumā. Kāpēc pēkšņi šāds sludinājums, ja Ministru kabinets jau 2022. gadā izdeva noteikumus par Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžu un apstiprināja šo objektu sarakstu?
Kā "Latvijas Avīzei" pastāstīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, lieta tāda, ka speciāli izveidotā darba grupa, kas sākotnēji veikusi pieminekļu izvērtēšanu, sarakstā bija iekļāvusi trīs Liepājā esošus padomju režīmu slavinošus objektus – pieminekli Liepājas aizstāvjiem, piemiņas akmeni Nikolajam Dedajevam un cilni Liepājas aizstāvjiem (abi pēdējie jau bija nojaukti). Imantam Sudmalim veltītais monuments kaut kā esot piemirsies. "Muzejam neviens nepajautāja!" tagad atzīst D. Kārkla.
Iespējams, tā notika tāpēc, ka Sudmaļa piemineklis, pateicoties Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Liepājas nodaļas uzstājībai, jau kopš 1995. gada 21. jūlija vairs neatradās savā sākotnējā vietā, kādreizējā Komjaunatnes, vēlāk Alejas, un tagad – Čakstes laukumā, bet bija novietots neuzkrītošā vietā Liepājas muzeja dārzā. Tur tas atradās līdz 2022. gada decembrim, kad ar pašvaldības atbalstu monuments aizvests un novietots angārā ārpus Liepājas, kur glabājas joprojām.
Liepājas domes izpilddirektors Didzis Jēriņš "Latvijas Avīzei" atzina, ka pašvaldībai esot vienošanās ar muzeju neizpaust pieminekļa atrašanās vietu, lai izvairītos no dažādiem incidentiem. Kamēr piemineklis atradās muzeja teritorijā, pie tā nereti likti ziedi, sietas sarkanas lentas u. tml. Ideoloģiskie pretinieki, kā nacionālboļševika Jevgeņija Osipova sieva Jeļena Osipova, balotējoties 2013. gada vēlēšanās, saviem atbalstītājiem pat solījusies pieminekli novietot tā agrākajā vietā. Starp citu, arī Latvijas Okupācijas muzejs šā paša iemesla dēļ neatklājot konkrēto adresi Jelgavas pusē, kur novietoti ap trīsdesmit okupekļu, kam darba grupa konstatējusi māksliniecisku vērtību, stāsta D. Kārkla.
Tā kā Sudmaļa piemineklis nebija iekļauts valdības noteikumu sarakstā, šobrīd vienīgais veids, kā Liepājas muzejam likumīgi atbrīvoties no tā, esot piedāvāt to atsavināt. Gan gadījumā, ja neviens nepieteiksies uz atsavināmo mantu, gan pretējā gadījumā, Liepājas muzejs varēšot to izslēgt no pamatkrājuma, pastāstīja D. Kārkla. Pēc tam monuments nonāks glabāšanā Okupācijas muzejā pie pārējiem okupekļiem. To vidū ir arī Liepājas aizstāvju bronzas skulptūra, kā arī metāla bareljefs no Liepājas aizstāvju piemiņas vietas Zaļajā birzī.
Kā pirmo no okupācijas pieminekļiem jau 1991. gada 23. augustā Liepājā novāca Ļeņina statuju.
Sudmaļa "varoņdarbs"
- Imanta Sudmaļa pieminekli Liepājā atklāja 1978. gadā. Tā autori ir tēlnieki Gaida Grundberga un Vilnis Albergs, arhitekti Oļģerts Ostenbergs un Ivars Strautmanis. 6,5 metrus augstā Sudmaļa skulptūra atlieta bronzā. PSRS varoņa skulptūru ieskāva granītā veidota padomju karavīru skulpturāla grupa. Arī šī, tāpat kā citu PSRS laika monumentu uzdevums bija glorificēt Padomju Savienības un tās militāro spēku lomu karā, vēstīt par komunistiskās ideoloģijas nostiprināšanos okupētajās valstīs.
- Imants Sudmalis Latvijas vēsturē ir pretrunīgi vērtēta personība. Dzimis 1916. gadā. 1932. gadā viņš sava radinieka – Latvijas Komunistiskās partijas biedra, Strādnieku un zemnieku frakcijas priekšsēdētāja Saeimā Emīla Sudmaļa – ietekmē iestājies pagrīdes komjauniešu organizācijā. Tajā viņa iesauka esot bijusi Džeks Londons. 1933. gadā Sudmalis arestēts, viņam piespriesti trīs gadi cietumā. Otrs apcietinājums seko 1940. gada janvārī par pagrīdes avīzes "Komunists" izdošanu. Pirmajā padomju okupācijas gadā Sudmalis kļuva par komjaunatnes Liepājas apriņķa komitejas pirmo sekretāru.
Otrā pasaules kara sākumā Sudmalis organizējis Liepājas aizstāvēšanu pret hitleriskās Vācijas iebrucējiem. Pēc Liepājas krišanas slepus devies uz Rīgu, vēlāk uz Baltkrieviju, kur darbojies padomju partizānos.
1943. gada 20. jūlijā kopā ar Andreja Macpāna grupu ieradies Rīgā. 1943. gada 13. novembrī ģimnāzists Džems Bankovičs pie ēkas Šķūņu ielā 20 atkritumu urnā ievietoja Imanta Sudmaļa sagādāto spridzekli. Pagrīdniekiem bijis uzdevums izjaukt plānoto arodbiedrību demonstrāciju. Eksplozijai vajadzēja notikt pirms mītiņa, taču sprādziens notika priekšlaicīgi, nogalinot netālu strādājošo arhitektu Artūru Ramani un strādnieku Jāni Pogankinu. Šajā brīdī garām gāja arī Rīgas 26. pamatskolas audzēknis, desmitgadīgais Jānis Stīga, kas no ievainojumiem mira ceļā uz slimnīcu. Ievainoja vēl divus tuvumā esošos strādniekus. Mūsdienās vēsturnieki šo sprādzienu vērtē kā terora aktu. Vēlāk Sudmalis un Bankovičs arestēti un 1944. gada 25. maijā sodīti ar nāvi pakarot.
1957. gadā Sudmalim piešķirts Padomju Savienības varoņa nosaukums, turpmāk izmantojot viņa piemiņas saglabāšanu padomju ideoloģijas propagandā. Imanta Sudmaļa tēvs mākslinieks Jānis Sudmalis bija redzama personība Liepājas kultūras dzīvē, izveidoja un daudzus gadus vadīja Liepājas muzeju.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
