1923. gada 21. augustā. Pirms 100 gadiem pēcpusdienā jūrā iepretī Bolderājai un Baltajai baznīcai noenkurojās ASV karaflotes bruņu kreiseris "Pittsburgh" – ASV jūras spēku komandiera Eiropas ūdeņos viceadmirāļa Filipa Endrūsa flagkuģis. 1901. gadā būvētajam kuģim ar vairāk nekā septiņu metru iegrimi Daugava tobrīd bija par seklu, tāpēc, ieradies no Tallinas, visas četras vizītes dienas "milzu kreiseris", kā to godāja prese, pavadīja ostas reidā.

Latvijas sabiedrība viesim pievērsa lielu uzmanību, un tas bija ievērojams ārpolitisks notikums. Latviešiem pret amerikāņiem bija īpaša apbrīna un siltas jūtas, jo visi vēl atcerējās patiešām būtisko humāno palīdzību 1918.–1920. gada Neatkarības kara laikā, un, ja britus, lai arī sabiedrotos, ne bez pamata uzskatīja par augstprātīgiem, tad amerikāņi šķita kā pretmets. Pirmajā dienā viceadmirālis Endrūss ieradās vizītē pie Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes, bet nākamajā amerikāņu jūrnieki grupās apskatīja Rīgu, izraisot pastiprinātu pilsētnieku interesi un vēlmi draudzēties. Laivas un kuģīši no Rīgas un Jūrmalas "Pittsburgh" ik dienu "apsēda kā kaiju bars". Komanda arī neliedza interesentiem laikā no plkst. astoņiem rītā līdz pieciem vakarā uzkāpt uz klāja. Rīgas tvaikonītis "Kondors" veda interesentus pie kuģa trīs reizes dienā. 23. augusta vakarā Kara ministrija kuģa virsniekiem Latvijas armijas virsnieku klubā rīkoja vakariņas ar valdības un diplomātiskā korpusa pārstāvju līdzdalību. Kā atzīmēja prese, viceadmirālis Endrūss tajās izteicis nožēlu, ka lielais kuģis bijis spiests palikt jūrā. 

"Admirālis cer, ka nākamā apciemojumā Daugava būs jau padziļināta un kuģi varēs piestāt pie sirmās Rīgas pils," citēja "Jaunākās Ziņas". 

24. augustā kreiseri armijas tvaikonītī "Artilērists" apskatīt izbrauca premjers Zigfrīds Anna Meierovics, kara ministrs Jānis Ducens un aicinātā prese. "Pittsburgh" uzkavējās pie Bolderājas līdz 25. augusta rītam, tālāk dodoties uz Liepāju, lai piedalītos Latvijas karaflotes flagmaņa "Viesturs" gada svētkos, un pēc tam Klaipēdu. Lielais un tam brīdim moderni apgādātais karakuģis daudzos reizē bija radījis gan apbrīnu, gan skumjas par Latvijas karaflotes un valsts niecīgajām iespējām.

Darba Balss, 1923. gada 21. augustā

Grezno Rīgu apskatīt slepeni iebraucis no Lietavas kāds gadus 14 vecs puisēns Ivans Buvelis. Apskatījis pilsētu, viņš braucis atpakaļ uz Lietavu, bet dzelzceļa policija apturējusi viņu tāpēc, ka viņš bijis pārāk nabadzīgi ģērbies. Puisēns runājis tikai leitiski un stāstījis, ka viņš dzīvojot pie vecākiem Šeimē un dzirdējis daudz runājam par grašuju (grezno) Rīgu un viņš atbraucis to redzēt, pat vecākiem nezinot. Rīga viņam ļoti patīkot.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.