Cik guļ jūras dibenā?

Viens no mūsdienu zemūdens dārgumu meklētāju lolotākajiem sapņiem ir nogrimušais spāņu galeons “Sanhosē”, uz kura esošās kravas kopējā vērtība mūsdienu ekvivalentā novērtēta ar vismaz 17 miljardiem ASV dolāru. Šo kuģi, kas jūras dzelmē nogrima aptuveni pirms 300 gadiem, atrada un identificēja 2015. gadā, savukārt burtiski nesen saņemti papildu pierādījumi tam, ka tas patiešām ir leģendārā “Sanhosē” vraks.

Zinātniskas ievirzes izdevums Antiquity, kas vēstī pamatā par vēstures un arheoloģijas jautājumiem, aprakstījis nogrimušā kuģa identifikācijas procesu, un tas noticis, pateicoties tā īpašajai kravai – Peru pilsētā Limā kaltajām monētām. Zināms, ka “Sanhosē” salaupītos dārgumus – zeltu, sudrabu un dārgakmeņus – veda nolūkā izmantot tos tā dēvētā Eiropas daudzgadu kara (1701–1714) par spāņu mantojumu finansēšanai. Taču 1708. gadā to netālu no Karību jūras ostas pilsētas Kartahenas nogremdēja britu karakuģi.

Kopš tā laika kuģa vraks guļ jūras dibenā 600 metru dziļumā, un tur tas jprojām paliek arī mūsdienu ūdenslīdējiem nepieejams. Šā iemesla dēļ tas izpētīts, izmantojot attālināti vadāmus zemūdens aparātus. Zināms, ka kopš 2015. gada veiktas četras tādas apsekošanas, kā rezultātā izdevies arī nofotografēt daļu suģestējošās kravas – ar roku kaltas ne gluži pareizas formas monētas, kas savulaik vairākas simtgades bija galvenā valūta spāņu okupētajās teritorijās Dienvidamerikā. Var piebilst, ka angļu valodā tās dēvē par cobs, spāņu valodā – macuquinas.

Ar izpētes aparātu tālvadības ierīcēm uzņemtie augstas izšķirtspējas attēli devuši iespēju fiksēt, ka šīm monētām vidējais diametrs ir 3,3 centimetri, un saistībā ar to secināts, ka katras tādas monētas svars ir aptuveni 27 grami. Vienā monētas pusē attēlots Jeruzalemes krusts – liels krusts ar četriem mazākiem krustiem stūros (tāds motīvs vērojams mūsdienu Gruzijas valsts karogā), savukārt otrā pusē ir motīvs ar Gibraltāra līča abās pusēs esošām klintīm, kas pazīstamas arī kā Herkulesa stabi, un tie it kā klājas pāri monētā izkaltam viļņu motīvam. Saistībā tieši ar šiem viļņu motīviem numismāti secinājuši, ka monētas izkaltas Limā.

Noskaidrots arī tas, ka daļa monētu izkalta 1707. gadā jeb tātad gadu pirms galeona “Sanhosē” nogrimšanas. Tāpat kravā vēl ir arī ķīniešu porcelāna izstrādājumi, kas darināti aptuveni 17. gadsimta beigās un pašā 18. gadsimta sākumā.

Var piebilst, ka galeons “Sanhosē” ir vienīgais dokumentāli apstiprināmais kuģis, kas bija spējīgs tajā laikā un attiecīgajā maršrutā pārvadāt tik lielu daudzumu Limā kalto monētu. Pagaidām pieņemts uzskatīt, ka šā kuģa kravu veidojušas aptuveni 200 tonnas (!) zelta, sudraba un dārgakmeņu, un, kā jau iepriekš minēts, mūsdienās tās vērtība lēsta vismaz uz 17 miljardiem ASV dolāru.

Nesen parādījušās idejas par iespējamo kuģa vraka izcelšanu no ūdens. Kolumbijas Antropoloģijas un vēstures muzeja darbinieki pauduši cerību, ka tas patiešām arī izdosies, lai gan vienlaikus arī atzinuši, ka tā varētu būt ne tikai ļoti sarežģīta, bet arī ārkārtīgi dārga operācija. Tāpat pastāv zināms konflikts par iespējamo nogrimušā galeona piederību: tas nogrimis mūsdienu Kolumbijas teritoriālajos ūdeņos, taču arī Spānija izvirzījusi savas pretenzijas. Vārdu sakot, tur vēl būs nopietna cīņa.