Vanga nekad neesot veikusi pareģojumus par kādiem nešaubīgi konkrētiem gadiem un vēl jo mazāk par tālas nākotnes notikumiem.
Pasaulē gaišreģu un pareģotāju aprindas dalās faktiski tikai divās daļās – tie, kuru pareģojumi galvenokārt piepildās, un tie, kuru prognozes parasti izrādās kaitinoši aplamas. Pie pēdējiem, visdrīzāk, pieskaitāmi teju vai visi planētas labticīgie iedzīvotāji – vismaz saistībā ar kārtējo savu pārvaldītāju ievēlēšanu, savukārt pirmie zināmā mērā ir elitāras īpašo ļaužu aprindas, kurās var iekļūt tikai ar pārdabiskām, pagaidām grūti izskaidrojamām spējām apveltīti īpatņi. Tāda ir arī par Vangu dēvētā aklā bulgāru dziedniece un pareģotāja, kuras pravietojumu piepildīšanās novērtēta ar 70%, kas ir pietiekami augsts rādītājs.
“Redzošā” bērnība
Par leģendāru un ievērojamu kļuvusī dziedniece un gaišreģe dzimusi 1911. gada 31. janvārī Osmaņu impērijas Strumicā, kas atrodas tagadējā Maķedonijas teritorijā netālu no robežas ar Bulgāriju un Grieķiju, trūcīgā bulgāru zemnieku ģimenē. Tēvs – Pande Surčevs, māte – Paraskeva Surčeva. Savu vārdu viņa iemantojusi atbilstoši bulgāru tradīcijām, kad pēc jaundzimušā nākšanas pasaulē vienkārši iziet ielā un to jautā pirmajam nejaušajam pretimnācējam. Šajā gadījumā pirmais piedāvājis vārdu Andromaha, taču tas lāgā nav paticis visiem tuviniekiem, tāpēc jautāja otrajam nejaušajam pretimnācējam, kurš piedāvājis Vangeliju, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “labā vēsts”. To tad arī paņēma, un tādējādi no Vangelijas eleganti atvasinājās Vanga.
Nav grūti iedomāties, ka reālu trūkumcietēju ģimenē bērnība nevar aizritēt tādu notikumu virpulī, kuru aprakstam biogrāfiskajos darbos var veltīt neskaitāmas lapaspuses. Šajā gadījumā praktiski nav pat vispār nekā puslīdz ievērības cienīga. Pat droši var apgalvot – bezgalīgi pelēka, lielā mērā pat tāda kā bezjēdzīga eksistence kungu un pasaules valdītāju labklājības vairošanas interesēs, nekas vairāk.