17 °C
Līdz šim galvenais fokuss ir bijis uz latvāņu ierobežošanu un izskaušanu, nevis to izmantošanu kā resursu. Zinātnieki gan turpina meklēt veidus latvāņu biomasas praktiskai pielietošanai, taču pagaidām vēl bez vērā ņemamiem rezultātiem. Likt lietā agresīvos augus iemanījušās vien bites, kas no tā ziediem ievāc visnotaļ gardu medu, un mākslinieki, kas no latvāņu kātiem veido dažādus interjera priekšmetus un gaismas objektus.
Lai arī Latvijā ir krietni daudz augu un dzīvnieku sugu, kuras zinātnieki ir atzinuši par invazīvām vai potenciāli invazīvām, tikai divām no tām – Sosnovska latvānim un Spānijas kailgliemezim – ir izstrādāti speciāli Ministru kabineta noteikumi, kuros iztirzātas to izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai izmantojamās metodes. Kā izrādās, Sosnovska latvānis nav tikai Latvijas sērga, tas ir atzīts par invazīvu sugu arī Eiropas Savienības (ES) mērogā, dalībvalstīs ir spēkā Invazīvo sugu regula, kura kopumā ietver 114 dažādas sugas, tostarp arī bēdīgi slaveno latvāni.
Atbalsta nav, sodi paredzēti
Cīņa ar Sosnovska latvāņiem ir atstāta zemes īpašnieku un pašvaldību ziņā, no valsts šim mērķim nekāds finansējums netiek piešķirts. "Valsts atbalsts latvāņu apkarošanai tika piešķirts 2006. un 2007. gadā. Izvērtējot iegūtos rezultātus, lauksaimnieku organizācijas pašas neatbalstīja tā turpināšanu, jo tad nav intereses latvāņus līdz galam iznīcināt. Turklāt tas prasa ievērojamu finansējumu no valsts budžeta – vairākus miljonus eiro," secina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības resursu un vides ilgtspējas nodaļas vecākā eksperte Ilze Slokenberga, norādot, ka latvāņi pārsvarā izplatās neapsaimniekotās zemēs un citās platībās, kas ir grūti pieejamas mehāniskai apkarošanai vai arī tajās ir ierobežots augu aizsardzības līdzekļu lietojums (teritorijas ap virszemes ūdeņiem, aizsargājamās teritorijas, pilsētas). Tikmēr Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka, ka par Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu izplatīšanās pieļaušanu, ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskai personai līdz 1500 eiro, juridiskai personai līdz pat 3000 eiro. "Ja ar latvāni invadētajā teritorijā tiek konstatēts latvāņa augs ar izveidojušos ziedkopu, tiek uzskatīts, ka ierobežošanas pasākumi nav veikti," skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta Kaitīgo organismu ierobežošanas darba grupas vadītāja Līga Grišāne. Pēdējo gadu laikā gan neesot bijuši daudzi gadījumi, kad tiktu piemērots administratīvais sods. No 2024. līdz 2025. gadam sods ticis piemērots tikai septiņām privātpersonām un četrām juridiskajām personām, kas svārstījies no brīdinājuma līdz naudas sodam 100 eiro apjomā.
Jaunu apkarošanas metožu nav
"Pagājušā gada beigās ir uzmērīta 11,6 tūkst. hektāru liela teritorija, kura ir invadēta ar latvāņiem. Lielākās to platības ir Cēsu, Madonas, Krāslavas, Siguldas, Rēzeknes un Tukuma novadā, taču nav iespējams pateikt, vai Latvijā kopumā ir vērojama tendence samazināties vai palielināties latvāņu platībai, jo šobrīd valsts mērogā netiek veikts latvāņu monitorings, apsekojot visas uzmērītās platības," klāsta L. Grišāne. Diemžēl pēdējā laikā Sosnovska latvāņa apkarošanā nav atklātas nekādas jaunas apkarošanas metodes. Tomēr VAAD eksperte zina stāstīt, ka daudzas no līdzšinējām metodēm ir efektīvas, vien jāatceras, ka tās nepieciešams pielietot regulāri un atbilstoši konkrētajai situācijai, lai sasniegtu rezultātu. "Nepietiks tikai vienu reizi sezonā nopļaut latvāni un cerēt, ka ar to cīņa ir beigusies. Tas tāpēc, ka latvānis pēc bioloģiskajām īpašībām ir ļoti sarežģīts augs. Tas ir daudzgadīgs monokarps, kas saražo ļoti daudz sēklu, kuru dzīvotspēja augsnē spēj saglabāties trīs līdz sešus gadus," skaidro eksperte. Viņa uzskata, ka tādas mehāniskās metodes kā ziedu čemuru nogriešana, centrālās rozetes izduršana, mulčēšana un augsnes apstrāde ir pat ļoti efektīvas. "Pļaušana gan vairāk domāta latvāņu sēklu izplatības tālākai nepieļaušanai, nevis iznīcināšanai, ja vien pļaušanu neveic tik regulāri, kā pļaujot zālienu," secina L. Grišāne. Bioloģiskās metodes cīņai ar latvāņiem ir platību noganīšana – to labprāt ēd liellopi, aitas un kazas, kā arī dažādu kultūraugu sēšana – šim mērķim derēs, piemēram, kvieši un griķi, kā arī graudzāļu maisījumi, kas veido blīvu zelmeni. Ķīmisko ierobežošanu veic, izmantojot glifosātu saturošus un selektīvas iedarbības herbicīdus. "Par visefektīvāko ierobežošanas metodi tiek uzskatīta kombinētā ierobežošana, jo tā apvieno dažādu bioloģisko, mehānisko un ķīmisko ierobežošanas metožu kombinācijas, kas papildina cita citu, tādējādi sniedzot vislielāko efektu. Jāatceras, ja augs ir sācis ziedēt, nedrīkst tam ļaut nogatavināt un izsēt sēklas. Tādēļ pēc ziedu čemuru nogriešanas, appļaušanas, lai nepieļautu latvāņu tālāku izplatīšanos, nepieciešams sadedzināt ziedkopas. Šāds radikāls pasākums nepieciešams latvāņa izteikto vairošanās spēju dēļ," stāsta L. Grišāne.
Aitas notiesā ar gardu muti
Vairākās pašvaldībās ir atrodami labie piemēri, kur zemes īpašniekiem ir izdevusies cīņa ar Sosnovska latvāni, taču pilnībā iznīdēt to ir ļoti grūti un pat neiespējami, piemēram, ja kaimiņi ar šo kaitēkli netiek galā vai vispār necīnās.
Jau daudzus gadus latvāņu platības cenšas samazināt Siguldas novadā, kur tie šobrīd ir izpletušies aptuveni 700 hektāros. "Siguldas novadā ir teritorijas, kurās ar latvāņiem invadētās platības vai latvāņu blīvums ir samazinājies zemes īpašnieku vai nomnieku aktīvas iesaistes dēļ. Vislabāk tas redzams lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – kur audzē kultūraugus, tur latvāņus nogana ar aitām, gaļas liellopiem. Bet ir arī klāt nākušas jaunas teritorijas. Kopumā novadā ar latvāņiem invadētas platības ir mazāk nekā 1% no kopējās novada platības," informē Siguldas novada pašvaldības lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone, atzīstot, ka, lai arī tā ir salīdzinoši maza platība, veģetācijas periodā, it īpaši vasarā pirms ziedēšanas un sēklu nogatavošanās laikā, latvāņi sagādā milzīgas problēmas. "2025. gadā pašvaldības speciālisti apsekoja 465 ar latvāņiem invadētas zemes vienības, tika konstatēts, ka 21 zemes vienībā latvāņu ierobežošana nav veikta, 82 – daļā veikta, daļā nav veikta vai arī latvāņi bijuši pļauti, bet atauguši un atkal zied, un veidojas ziedkopas ar sēklām," klāsta Siduldas novada eksperte. Sākoties latvāņu ziedēšanai, novada pašvaldības policisti uzrunājot zemju īpašniekus, kuru īpašumos ir ziedoši latvāņi, aicinot veikt to ierobežošanu. "Iepriekšējos gadus arī privāto īpašnieku zemēs organizējām latvāņu ierobežošanas pasākumus – smidzināšanu, pļaušanu un vai ziedkopu nogriešanu. Par pakalpojumu jāmaksā zemes īpašniekiem, ja tas netiek darīts, tiek piedzīta samaksa caur tiesu izpildītāju," stāsta I. Eriksone. Tāpat Siguldas novada pašvaldība pat pieņēmusi lēmumu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumā ir zeme, kuras platība ir lielāka par vienu hektāru un kura ir invadēta ar Sosnovska latvāni. Taču tas daudz nav līdzējis, un šobrīd pašvaldība apsver domu par atbalsta piesķiršanu cīņā ar latvāņiem. Siguldas novada pašvaldībai piederošās zemēs latvāņi tiek ierobežoti mehāniski – pavasarī durti ar lāpstu (šogad latvāņu duršana notikusi Lēdurgā pie estrādes un Mālpilī gar Sudas un Mergupes krastu) vai ierobežoti kombinēti – pavasarī smidzinot, vasarā – pļaujot un nogriežot ziedkopas. Tāpat latvāņus palīdz apkarot prāvs aitu ganāmpulks, kas invazīvo augu ar gardu muti notiesājot līdz pat zemei. Tikai jāņem vērā, ka latvāņi līdzinās daudzgalvainam pūķim, kuram, nocērtot vienu galvu, otra ātri vien ataug vietā.
Iegūst īpašu medu
Latvāņus ir iecienījušas Saldus novada Blīdenes pagasta uzņēmuma "Meduspils" bites, kuras ik gadu no šī invazīvā auga ziediem saražo aptuveni pustonnu īpaša medus. "Šis medus ir aromātisks un garšīgs, ar tīkamu pēcgaršu. Tam ir arī ļoti īpašs aromāts, kas līdzinās smaržīgajām narcisēm," produktu slavē "Meduspils" saimnieks Jānis Vainovskis, kuram ir vairāk nekā 30 gadu pieredze biškopībā. "Tā kā mūsu valstī latvāņu platības ir lielas, kopumā gadā no tiem tiek ievāktas vairāk nekā trīs tonnas medus," lēš biškopis. Viņš stāsta, ka arī "Meduspils" saimniecības tuvumā ir lielas, nokontrolētas latvāņu platības. "Latvāņi jau ir iegājuši mežā, kur to sēklas uz visām pusēm uz muguras nēsā brieži, tāpēc to izplatību ir grūti kontrolēt un ierobežot. Tāpat sēklas ceļo visapkārt uz traktoru riepām. Latvāņi pie mums ir visur, tie pat aug blakus tuvumā esošajai Zebrenes pagastmājai," stāsta J. Vainovskis.
Jautāts, vai latvānis nav kaitīgs bitēm, viņš teic, ka tieši pretēji. "Bites latvāņos jūtas ļoti labi, kļūst pavisam mierīgas. Tā vien šķiet, ka latvāņiem piemīt kādas nomierinošas īpašības. Ja uz āboliņa kāds gribētu nofotgrāfēt biti, tas tik vienkārši neizdotos, bet uz latvāņa tā pozēs no visām pusēm. Ir augi, kuros bites kļūst dusmīgas, piemēram, lucerna, bet latvāņi tām ļoti patīk," ir novērojis bitenieks. Viņš stāsta, ka latvāņu ziediem ir ļoti patīkama smarža, bet lakstiem pilnīgi pretēji – tā ir tāda smirdoša un atbaidoša, kas aicina netuvoties. Pašam ar šo augu saskarties, un apdegumus iegūt viņam nav nācies. "Ir jābūt ļoti uzmanīgam. Tomēr, ja ievēro saskarsmes pamatprincipus, šis augs nemaz nav tik bīstams, kā to mālē. Piemēram, pļaušana ar trimmeri nebūs tā labākā izvēle, jo auga sula iet pa gaisu," stāsta "Meduspils" saimnieks. Labā augsnē latvānis mēdzot izslieties pat vairāk nekā trīs metru augstumā. Ziedēšana notiek jau pirms Jāņiem.
Meklē veidus, kā izmantot
"Pļaujot latvāņus, tiek radīta biomasa, kuru tālāk vajadzētu apsaimniekot. To var izmantot kompostēšanā, pievienot klāt kopējā biomasas plūsmā biogāzes ražotnēs. Ļoti svarīga būtu pareizu kompostēšanas apstākļu ievērošana, lai novērstu sēklu izdzīvošanu," vērtē Latvijas Universitātes (LU) pētnieks Oskars Purmalis, norādot, ka latvāņu augstais ogļhidrātu saturs var būt arī fermentēšanas un dažādu spirtu un degvielas veidu ieguves avots, atzīstot gan, ka ir pieejami avoti ar augstāku iznākuma rādītāju vai lētāku gala produktu. Projekta "Invazīvo sugu raksturojums Latvijā un to pielietojuma potenciāls bioekonomikas izaugsmei" ietvaros LU ir veikta derīgo savienojumu izpēte Sosnovska latvānī un citos augos. "Sastāva izpēte apliecina dažādas iespējas latvāņu biomasas izmantošanai, bet dažādu vielu koncentrācija var būt atšķirīga starp dažādām auga daļām. Lai gan augā ir atrodami polifenoli, tomēr to saturs latvāņos ir daudz zemāks nekā, piemēram, Kanādas zeltslotiņās un puķu spriganēs. Latvāņa izmantošanā visai perspektīva varētu būt ēterisko eļļu ieguve. To saturs sezonas gaitā auga biomasā palielinās, un visaugstākā koncentrācija ir ziedos, sēklās un auga saknēs. Šādas eļļas var tikt izmantotas dažādu bioloģiskas izcelsmes herbicīdu vai antimikrobiālu līdzekļu gatavošanā," secina O. Purmalis, informējot, ka ir veikti pētījumi par auga celulozes izmantošanu, tostarp nanocelulozes ieguvi un izmantošanu. "Šie virzieni nav vienīgie, un norisinās pētījumi arī pie citu pielietošanas variantu izpētes, jo efektīvi latvāņu biomasas utilizācijas risinājumi ir ļoti aktuāli," uzsver LU pētnieks.
Pētījumus veic, jēga maza
Tiesa gan, līdzšinējie latvāņu pielietošanas pētījumi praktisku pienesumu tautsaimniecībai nav devuši. Savulaik latvāņu izmantošanu biodegvielas ražošanā pētījuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloģiju katedras zinātnieki sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu un kolēģiem no Gruzijas Durmishidzes Bioķīmijas un biotehnoloģijas institūta, izstrādājot tehnoloģiju biodegvielas ieguvei no latvāņiem, salmiem un aļģēm. Biodegvielas ieguves procesa sākumā augu masu sasmalcināja, tad no masas atdalīja cukurus, to paveicot ar sēņu enzīmu palīdzību. Tālāk šos cukurus izmantoja kā barības vielas baktērijām, kas fermentācijas procesā cukurus pārstrādāja biobutanolā. Pētījuma vajadzībām RTU tika uzbūvēta pilotiekārta, kurā tehnoloģiju izmēģināja traukos ar 20–30 litru tilpumu, tādējādi gūstot priekšstatu par nepārtrauktu biodegvielas ieguves procesu un iespējām to atkārtot rūpnieciski. Par šo metodi ir iesniegts Eiropas patenta pieteikums.
Uzziņa
Kāpēc Latvijā ir invazīvie latvāņi?
- Sosnovska latvāņi (Haracleum sosnovskyi), kuru ziedi atgādina lielas dilles vai suņuburkšķus, bet lapas līdzinās rabarberiem, uz Latviju pirms vairāk nekā astoņdesmit gadiem atceļojuši no Kaukāza.
- Latvāņus to lielās biomasas dēļ bija iecerēts plaši izmantot lopbarībā skābbarības ražošanai, taču no šiem plāniem nācies atteikties, jo pienam un gaļai tikusi konstatēta augam raksturīgā anīsa smarža, un latvāņi sākuši nekontrolēti izplatīties, – neapsaimniekotās lauku zemēs un ceļmalās tie atraduši labvēlīgu vidi un sākuši strauji vairoties, kļūstot par nevēlamu un agresīvu nezāli.
- Atklājies arī, ka latvāņi ir bīstami cilvēku veselībai, jo šo augu šūnsula satur ķīmiskus savienojumus, kas saules gaismas ultravioleto staru iedarbības rezultātā tiek aktivizēti fotoaktīvos furukumarīnos, kas, nonākot saskarē ar ādu vai gļotādu, izraisa grūti ārstējamus apdegumus.
Eksperta komentārs
Akcents uz apkarošanu, ne izmantošanu
Santa Rutkovska, Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE-IP LatViaNature" Invazīvo sugu nodaļas vadītāja: "Zinātnieki dažādos laikos ir pētījuši iespējas latvāņus izmantot biomasas vai biodegvielas ražošanā, taču līdz šim šie risinājumi nav ieviesti praktiskā līmenī. Parasti galvenie iemesli ir augstās izmaksas, kas saistītas ar latvāņu savākšanu un drošu apstrādi, riski veselībai, jo augs satur fototoksiskas vielas, nepietiekams ekonomiskais pamatojums – nav pierādīts, ka šāda izmantošana būtu konkurētspējīga ar citiem biomasas avotiem. Līdz ar to šobrīd galvenais uzsvars ir uz latvāņu ierobežošanu un izskaušanu, nevis to izmantošanu kā resursu. Šī brīža svarīgākie izaicinājumi cīņā ar latvāņiem ir to bioloģiskā noturība, kā arī zināšanu un izpratnes trūkums sabiedrībā. Tāpat jāmin arī nepietiekama zemes īpašnieku iesaiste. Problēmas sagādā arī tas, ka latvāņu apkarošana ir dārga un ilgstoša, kā arī – jaunu invāziju savlaicīga atklāšana: ja tie netiek pamanīti agrīni, izplatība notiek ļoti strauji."
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
