No nākamā gada 6. janvāra par vairākiem Valsts zemes dienesta (VZD) pakalpojumiem iedzīvotājiem būs jāmaksā būtiski vairāk. Visvairāk cenu pieaugumu izjutīs tie, kuri plāno pārdot savu zemi, to sadalīt vai kārtot mantojuma lietas, jo šajos gadījumos obligāta ir zemes kadastrālā uzmērīšana. Izmaiņas noteiktas jaunajā VZD pakalpojumu cenrādī, vēsta 360TV Ziņas.
Līdz šim zemes kadastrālā uzmērīšana maksāja 52 eiro, taču turpmāk tās cena pieaugs līdz teju 118 eiro. Tas ir vairāk nekā divkāršs sadārdzinājums. Neapmierinātību par straujo cenu kāpumu pauž arī paši mērnieki, norādot, ka par konkrētiem tarifiem iepriekš netika savlaicīgi un skaidri informēti.
Neatkarīgie pakalpojumu sniedzēji atzīst, ka inflācijas un algu pieauguma apstākļos cenu korekcijas ir saprotamas, tomēr šāds apmērs rada bažas. Īpaši problemātiska situācija veidojas ar jau noslēgtajiem līgumiem, kuros paredzēti vecā cenrāža izcenojumi, savukārt nākamgad visi reģistrētie darbi būs jāveic pēc jaunajām, augstākajām cenām. Tas var nozīmēt, ka daļu izmaksu mērniekiem nāksies segt no saviem līdzekļiem.
Valsts zemes dienests rakstiskā atbildē skaidro, ka cenu izmaiņas saistītas ar Tieslietu ministrijas virzīto pāreju uz vienoto būves reģistrāciju. Tās mērķis ir ar vienu pieteikumu nodrošināt datu apriti starp Būvniecības informācijas sistēmu, Kadastru un zemesgrāmatu, tādējādi samazinot birokrātiju, dokumentu skaitu un pakalpojumu izpildes termiņus.
Dienestā uzsver, ka turpmāk VZD speciālisti klientu vietā veiks vairākas darbības, tostarp pievienos datus no fotoplāniem, arhīva materiāliem, apgrūtinājumu reģistriem un citām informācijas sistēmām, kas arī palielina pakalpojuma pašizmaksu. Vienlaikus tiek norādīts, ka atsevišķiem īpašumiem, piemēram, daudzīvokļu mājām, daļa pakalpojumu kļūs lētāki.
Tieslietu ministrija no plašākiem komentāriem atteikusies, norādot, ka par cenrāža izmaiņām jāatbild pašam Valsts zemes dienestam. Tikmēr mērnieku vidū tiek apspriestas arī iespējamās protestu formas, lai gan pagaidām diskusijas notiek vien sarunu līmenī.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.1 °C
















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
































































