Katrs cents svarīgs. Mazie veikali ir lauku cilvēku draugs

"Latvijas Avīzes" vakardienas numurā stāstījām par mazo veikalu darbu, kā tiem sokas ar biznesu. Kāda aina Smiltenes, Valkas, Alūksnes, Aizkraukles, Bauskas, Jēkabpils novadā – vēsta reģiona laikrakstu kolēģi.

Katrs cents svarīgs

Alūksnes novada 15 pagastu teritorijās ir vismaz pa vienam veikaliņam, izņemot mazo Kalncempju pagastu, raksta "Alūksnes un Malienas Ziņas". SIA "Alta S" ir vietējais uzņēmums, kam ir vairāki tirdzniecības objekti, tostarp lielākā daļa no lauku veikaliņiem Alūksnes novadā. Uzņēmuma Alsviķu veikala "Maks" pārdevēja Mairita Korņeja stāsta, ka tirdzniecības vieta ir iecienīta gan vietējo, gan garāmbraucēju vidū, jo atrodas pie ceļa Alūksne–Ape. No Alsviķiem līdz Alūksnei ir deviņi kilometri.

"Pircēju plūsma ir diezgan tradicionāla – vasarās mazāka nekā rudens un ziemas sezonā, kad veikalu regulāri apmeklē Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienības audzēkņi. Vasarās vairāk iegriežas tūristi. Lielākā auditorija ir vietējie pensionāri, kuri nevar aizbraukt uz veikaliem pilsētā. Kaut arī pilsēta tuvu, autobusa biļete izdevumos būs plus viens eiro, un daudziem pensionāriem to rocība neatļauj. Alsviķos ir divi veikali, cilvēkiem ir izvēle, viņi rēķina, kur un ko katrā var nopirkt lētāk. Atsevišķas preces šeit ir pat lētākas nekā lielveikalos. Arī pāris centi ir nozīmīgi," tā M. Korņeja.

Rodas arī jauni veikali

Alūksnes novada Pededzes pagastā viens veikals izbeidza darbību, bet Veclaicenes pagastā noticis pretējais – šogad martā pēc ilgāka pārtraukuma te atvēries jauns veikals. Kā raksta "Alūksnes un Malienas Ziņas", pagasta centrā Kornetos daudzdzīvokļu nama pirmajā stāvā, ierīkojot ērtas kāpnes un veikala uzrakstu trīs valodās (latviešu, igauņu, angļu), iekārtojusies SIA "Malēnietis" tirdzniecības vieta. To ik dienas vidēji apmeklējot 35–40 cilvēki. Pirms apmēram pieciem gadiem pagastā īpašumu iegādājušies rīdzinieki, kuri nolēmuši aizpildīt trūkstošo tirdzniecības pakalpojuma nišu.

"Veclaicenē vairāk nekā divus gadus nebija veikala, un paši iedzīvotāji atzina, ka tas sagādājis lielas neērtības. Pirmie mēneši pagāja, lai atgūtu pircējus, kuri jau bija sameklējuši citas vietas apkārtnē, kur iepirkties. Pamazām pieradinām, ka mums te ir viss vajadzīgais. Ja kaut kā nav, tad cenšamies izdabāt un pasūtīt," stāsta veikala pārdevēja Inga Raudiņa un pajoko, ka veikala parādīšanās izkonkurējusi arī vietējo piegādes biznesu – apsviedīgos šoferīšus, kas Veclaicenē vajadzīgo piegādāja no citiem veikaliem ar nelielu uzcenojumu. Igauņi, īpaši pierobežas iedzīvotāji no Krabiem, Miso, te ir bieži viesi. Kaimiņu plūsmu gan ietekmē apstāklis, ka Igaunijā Veru šogad februārī atvērts "Lidl" – tas ir tikai trīsdesmit kilometru attālumā no Kornetiem.

Alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi veikalu īpaši neesot ietekmējuši, to dēļ darba laiks nav mainīts. Un alkoholu nemaz tik daudz arī nepērkot. 

Nākotnē plānots veikalā sagādāt vairāk mazo suvenīru, izlikt amizantus uzrakstus malēniešu valodā un vasarā pie veikala izvietot galdiņus, kur var piestāt gan tūrists, gan kafijot vietējie.

Autoveikals kā vietējais dievs

Valkas novada Kārķu pagastā priecīgs notikums – bankrotējušā veikala vietā nupat decembrī atvēries jauns "Aibes" tīkla veikals.

Taču Valkas novada mazākajā un no novada centra attālākajā pagastā Zvārtavā, kur dzīvo vien 346 iedzīvotāji, veikala nav. Pagasta pārvaldes vadītāja Marita Treijere sarunā ar laikrakstu "Ziemeļlatvija" atzīst – iedzīvotāji vairs necer, ka pagastā kāds uzņēmējs uzdrošināsies atvērt veikalu. 2022. gada marta sākumā pagastā bijuši lieli svētki, jo Stepu ciemā atvēra jaunu veikalu. Lai gan sākotnēji uzņēmēji nākotnē raudzījās cerīgi, tomēr pēc divu gadu ilga darba veikals durvis slēdza.

"Tā arī dzīvojam bez neviena veikala. Kā nu kurš šai situācijai ir pielāgojies. Ceturtdienās no Valkas brauc autoveikals. Cilvēki to uzskata bezmaz vai par vietējo dievu. Kāds pēc iepirkumiem brauc uz Smilteni. Kāds izmanto iespēju ar skolēnu autobusu pēcpusdienās aizbraukt līdz Gaujienai, pusstundas laikā iepirkties un braukt atpakaļ. Viena daļa iesākusi ar skolēnu autobusu braukt uz Smilteni, pusstundas laikā ar sarakstu rokā izskriet tuvējo lielveikalu un ar satiksmes autobusu braukt mājās. Ir cilvēki, kas ceturtdienās ar satiksmes autobusu brauc uz Valku iepirkties. Ir arī tie, kuriem ir mašīna. Viņi brauc uz kādu pilsētu un sapērkas visai nedēļai. Viņi izpalīdz arī saviem kaimiņiem ‒ vai nu paņem līdzi uz veikalu, vai pie ārsta, vai atved nepieciešamās preces," atklāj pārvaldniece un atzīst, ka neviens saprātīgi domājošs uzņēmējs pagastā ar tik mazu iedzīvotāju skaitu veikalu neatvērs.

Ķēpa ar cenu zīmēm

Laikraksta "Bauskas Dzīve" žurnālisti apmeklēja septiņus veikalus Svitenes, Ceraukstes, Grenctāles, Dāviņu, Stelpes un Bārbeles ciemā. Vairākums ietilpst kādā no mazumtirgotāju apvienībām. Veikalos piedāvājums ir atšķirīgs. Neskatoties uz to, ka pārtika kļūst arvien dārgāka, vidējais pirkumu grozs lauku veikalos neesot krasi mainījies – maize, gaļa un tās izstrādājumi, piena produkti, arī pa kādam našķim – cepumi, konfektes, augļi.

Vai tirdzniecības laika ierobežojumi ir mazinājuši alkohola iegādi? Veikalu pārstāvju atbildes sakrīt – grādīgo dzērienu patēriņu tas īpaši nav mainījis. Tie, kas dzēra, dzer tāpat, tikai tagad nāk pēc pudeles no rītiem vēlāk vai pasteidzas vakarā.

Alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi nav vienīgais jauninājums, kas ietekmējis veikalu ikdienu. "Bauskas Dzīve" atgādina, ka pērn no 1. septembra mazumtirgotājiem produktu cenu zīmēs rakstiski vai ar karoga attēlu bija jānorāda valsts, kurā pārtikas produkts ir ražots, lai tas pircējiem būtu uzskatāmāks. Šo pienākumu mazie veikali uzskata par vienu no nejēdzīgākajiem. Atšķirībā no lielajiem tirdzniecības tīkliem mazajās bodēs, kur nav dārgu sistēmu un pat printeru, tas bija pamatīgs roku darbs. 

Piemēram, Svitenes "Aibē" ir vairāki tūkstoši preču, nācies tās visas izskatīt, atrast ražotājvalsti un uz cenu zīmēm ar roku uzrakstīt, kur prece ražota. 

Turklāt tas nav vienreizējs process – tas jādara atkal līdz ar katru jaunu preci vai izmaiņām jau tirgotu produktu ražotājos. Veikali ar to ir tikuši galā, jo nav kur sprukt, taču jēgu apšauba. Stelpes veikala pārdevēja uzskata, ka pircējs pats ražotāju uz produkta var apskatīt, ja viņu tas interesē: "Es tak neatklāju nekādu noslēpumu! Tagad man ar lupu viss jāpēta, bet man ir daudz citu pienākumu."

Negrib tīklā

No Jēkabpils novada centra attālajā Asares pagastā veikalos Asarē un Ancenē jau no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem saimnieko Čāmānu ģimene. Veikalu tīkli esot savulaik aicinājuši pievienoties, taču palikuši pie pašu biznesa – veikalu īpašniece Valentīna Čāmāne uzskata, ka strādāt un pelnīt naudu vēl kādam citam neesot labākais variants. Ar piegādātājiem pati varot strādāt un cenas turēt pat mazākas nekā tīklos un ar akcijām neķēmoties. Laikrakstam "Brīvā Daugava" V. Čāmāne stāsta: "Mūsu pircēji ir fantastiski un interesanti, mēs priecājamies par katru. Tikai žēl, ka ciematos ir arvien mazāk cilvēku. Pagaidām domu par kāda veikala slēgšanu nav. Ja veikalu aizslēdz, tad tā vieta paliek nekāda. Mūsu veikals ir kā sabiedriskais centrs."

Ko pircēji prasa, to arī pārdevējas pasūta. Tiekot izmēģināts piedāvāt arī ko jaunu no dažādām firmām, bet ne vienmēr "viss aiziet". Veikalu sortiments, salīdzinot ar senākajiem laikiem, kad laukos katrs apstrādāja dārziņu un turēja mājlopus, ir mainījies. Tagad lauku veikalā ir arī augļi un dārzeņi. V. Čāmāne piebilst, ka kartupeļu gan viņas veikalos pārdošanā nav. Asarē katram ir pagrabs, tādēļ cilvēki pērk kartupeļus visai ziemai no Dunavas vai Dignājas kartupeļu audzētājiem. Dārzeņiem un augļiem veikala īpašnieki pakaļ braucot paši uz vairumtirdzniecības bāzēm, bet citas preces atved dažādi piegādātāji. "Piegādātāju ir daudz – katru dienu divi, trīs vai četri. Piemēram, piena produktus mums ved trīs reizes nedēļā. Viss ir svaigs. Kad tikko veidojās privātie veikali, meklējām piegādātājus, bet tagad piesakās paši, mēs pat visus nevaram paņemt." Jautāta, vai nebūtu izdevīgāk dārzeņus un augļus iepirkt pa tiešo no audzētājiem, V. Čāmāne spriež, ka dārzeņu un augļu audzētājiem ir labi izveidojusies kooperācija un viņi diktē cenas.

Vēl veikala īpašniece piebilst – Asares pagasta iedzīvotāji žēlojas, ka ir tālu no novada centra un ceļš uz pagasta centru no šosejas nav asfaltēts, bet preču piegādātājiem tas neesot šķērslis – viņu mašīnas brauc pa visu Latviju. Izdevīgāk esot pabraukt mazliet pa grants ceļu nekā tukšā braukt pa šoseju, kur nav kam preci atdot.

Veikals – bibliotēka

Kā raksta laikraksts "Staburags", Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienas ciema veikals kļuvis par neformālu tikšanās vietu, kur vietējie iedzīvotāji nākot ne tikai pēc svaigām bulciņām, bet arī lai apmainītos ar grāmatām un parunātos. Odzienas veikala vadītāja Solvita Šmite atzīst – veikals laukos ir sociālās dzīves centrs. Lai gan demogrāfiskā situācija reģionā ievieš korekcijas un pircēju skaits sarūk, veikals turpinot būt stabila pieturvieta gan vietējiem senioriem, gan garāmbraucējiem. Atšķirībā no lielpilsētu bezpersoniskajiem lielveikaliem Odzienas veikalā valda cita gaisotne. "Mums te ir grāmatu skapis jeb plaukts. Cilvēki atnāk, paņem grāmatas, ko palasīt, citi atnes jaunas. Tā ir brīva apmaiņa," stāsta S. Šmite.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.