Pēc šoruden vairākām letālām gājēju un velosipēdista nāvēm Granīta ielā uzņēmumu iniciatīvas grupa “Droša Granīta iela” aicina Rīgas domi noteikt Rīgas posmu par melno punktu pilsētā. Šis ir viens no attīstītākajiem industriālajiem rajoniem Rīgā, kurā uz darbu ik dienu mēro ceļu aptuveni 1600 cilvēku no vismaz 20 uzņēmumiem, bet diemžēl pašvaldība nav atradusi iespējas vairāk nekā 20 gadu laikā šajā vietā izbūvēt apgaismotu gājēju ceļu un kilometru garumā brauktuves šķērsošanai nav neviena luksofora vai gājēju pārejas, lai darbinieki tiktu līdz sabiedriskajam transportam, vēsta 360TV Ziņas.
“Šī rudens traģiskie notikumi diemžēl ir uz Rīgas domes sirdsapziņas. Ir nepieciešama steidzama rīcība – ja Ropažu dome to ir spējusi izdarīt un izbūvēt drošu gājējiem un velosipēdistiem infrastruktūru, tad nav nevienu argumenta, kāpēc Rīgas pašvaldība ar savām finanšu iespējām to nevarētu, it īpaši, ja ir jau izstrādāts tehniskais projekts,” norāda iniciatīvas “Droša Granīta iela” viena no iniciatorēm Katrīna Rabkeviča, uzsverot, ka šobrīd pašvaldība arī pēc traģiskajiem notikumiem nesola šo projektu iekļaut nākamā gada budžetā kā vienu no prioritātēm.
Pēc pašvaldības speciālistu aprēķiniem šī projekta īstenošana cilvēku drošībai izmaksātu aptuveni 2,5 miljonus eiro. Vienlaikus iniciatīvas grupas “Droša Granīta iela” aprēķini liecina, ka šīs apkaimes uzņēmumu ik gadu nodokļos nomaksātā summa sastāda vismaz 40 miljonus eiro.
“Pēc šī rudens traģiskajiem notikumiem mēs esam saņēmuši kolektīvus darbinieku iesniegumus ar lūgumu kaut ko darīt, jo viņiem ir bail doties ar sabiedrisko transportu uz darbu. Mēs pārstāvam nozīmīgus investorus Latvijas ekonomikā, tāpēc uzskatām, ka droša vide mūsu darbiniekiem ir ne tikai mūsu, bet arī pašvaldības un valsts prioritāte, ja tā vēlas redzēt investīciju pieaugumu valstī. Granīta ielas stāsts nav pozitīvs piemērs pašvaldības attieksmei pret uzņēmējiem – tādai tai nevajadzētu būt un citās Eiropas lielajās pilsētās tik liels industriālais rajons nekad netiktu atstāts novārtā,” norāda iniciatīvas “Droša Granīta iela” viena no iniciatorēm Katrīna Rabkeviča.
Jāmin, ka šī gada oktobrī Granīta ielā 13A no gūtajām traumām mira riteņbraucēja, bet novembrī Granīta ielā bojā gāja vēl divi gājēji (viens no tiem ne Rīgas posmā), bet pirms vairākiem gadiem šajā Rīgas posmā smagas traumas ieguva kāda uzņēmuma darbiniece, kas šķērsoja ielu, lai nokļūtu pieturvietā. Visā Granīta ielā Rīgas posmā nav gājēju pāreju vai luksoforu, nav trotuāra gājējiem.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.1 °C

















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
































































