Vēl nebija noklususi diskusija par bijušā premjera un "Jaunās Vienotības" priekšsēdētāja Krišjāņa Kariņa došanos ārvalstu vizītēs ar privātajiem un speciālajiem reisiem, kad tagadējais ārlietu ministrs jau pievērsa uzmanību ar paziņojumu, ka gatavs iesaistīties sacensībā par NATO ģenerālsekretāra amatu.

Tas liek domāt, ka partijai nav viegli atrast piemērotas amatu pozīcijas saviem līderiem, starp kuriem ir arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. "JV" vienlaikus ir jāpiedzīvo vairākas iekšpartijiskas grūtības – pagājušajā nedēļā par atšķirīga viedokļa paušanu no "Jaunās Vienotības" ("JV") frakcijas izslēdza pieredzējušo pašvaldību politiķi Andreju Ceļapīteru, par ko neesot balsojis vienīgi Ģirts Valdis Kristovskis.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai ("JV") nebūtu viegli bez opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputātu atbalsta aizstāvēt grozījumus "Pašvaldību likumā" un likumā "Par deputātu statusu", kas sagatavoti ar mērķi "nodrošināt finanšu krīzē nonākušās Rēzeknes domes darba nepārtrauktību". Tie nav pietiekami labi izskaidroti pat "JV" vietējiem līderiem, liecina viņu teiktais. Skaidrošana būtu jāveic arī ministrijas parlamentārajam sekretāram. Zināms, ka kādu laiku šis amats bija taupīts bijušajam ministram Mārim Sprindžukam ("AS"). Līdzīgi "Jaunā Vienotība" veselības ministra posteni sākotnēji piedāvāja saglabāt Līgai Meņģelsonei. Centieni sašķelt "Apvienoto sarakstu" ("AS") beigušies ar mazākiem ieguvumiem, nekā bija cerēts.

Cerēja uz vairāk pārbēdzējiem

Evikas Siliņas ("JV") valdībai ir jābūt vismaz ar 54 deputātu atbalstu Saeimā – tāds bija "JV" mērķis, cerot uz pārbēdzējiem no "AS". "JV" kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" sākotnēji bija tikai 53 balsis. Taču, atšķirībā no "KPV LV", pie kuras izjukšanas 13. Saeimā lielas pūles nebija jāpieliek, jo lielākā daļa deputātu bija bez politiskās pieredzes, "AS" pārsvarā ir pieredzējuši politiķi vai cilvēki, kas iepriekš ieņēmuši citus augstus amatus. 

Tā no "AS" saraksta izdevās atšķelt tikai Igoru Rajevu, kas nav nevienā partijā, piedāvājot viņam turpināt darbu Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā.

M. Sprindžuks "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka viņam piedāvāts VARAM parlamentārā sekretāra amats. "Es nekad tam nepiekristu, bet tas tikai parāda, ka "Jaunā Vienotība" grib konkurēt negodīgi. Esmu ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības un vēlos būt uzticīgs tās politikai," sacīja M. Sprindžuks. Viņš iesaistījies ar krīzi Rēzeknē saistīto jautājumu risināšanā, jo pats bija sācis Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas procesu, ko Inga Bērziņa pabeidza. Saeimā VARAM pozīciju savukārt aizstāvēja Juris Viļums ("AS"). Partiju pārstāvji skaidroja, ka Rēzeknē "JV", LRA un citām latviskajām partijām bija kopīgs saraksts.

"JV" frakcijas vadītājam Edmundam Jurēvicam nekas par amatu piedāvājumiem "AS" pārstāvjiem nebija zināms. Viņš informēja, ka VARAM parlamentārā sekretāre tagad ir Ilze Dambīte-Damberga. Pirms tam viņa bija ministres I. Bērziņas iepriekš vadītā Kuldīgas novada izpilddirektore. "Mērķis sašķelt "Apvienoto sarakstu" "Vienotībai" bija jau no sākta gala, jo tā nevēlas pieļaut spēcīga konkurenta izveidošanos. Mēs godam esam izturējuši šo pārbaudījumu," "Latvijas Avīzei" teica Edvards Smiltēns ("AS").

Izslēdz no frakcijas, ne no partijas

Tā vietā, lai audzētu koalīcijas rindas, "JV" vienu deputātu izraidīja no savas frakcijas. Šķiršanās gan esot notikusi abpusējas cieņas gaisotnē, apgalvoja abas puses. A. Ceļapīters nav frakcijā, bet joprojām ir partijas biedrs, nevienā citā politiskajā spēkā sevi arī nevarot pagaidām iztēloties. Viņš gan esot atslēgts no "JV" iekšējās komunikācijas, un tāpēc būšot jādomā, vai lietderīgi būt partijā, ja nevar aktīvi tajā darboties. 

Tieši A. Ceļapītera lielā aktivitāte, nākot klajā ar ierosinājumiem ne tikai par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem, kas kļuva par iemeslu viņa izslēgšanai, bet arī par citiem likumiem, radīja saspīlējumu viņa attiecībās ar vadību. 

A. Ceļapīters "Latvijas Avīzei" teica, ka, viņaprāt, par vairākiem jautājumiem bija nepieciešamas plašākas politiskās diskusijas, lai tie būtu labāk saprotami deputātiem un arī partijas biedriem reģionos, ieklausoties arī viņu viedoklī. Par nodomu viņu izslēgt no frakcijas A. Ceļapīters esot informēts aptuveni stundu pirms sēdes.

Kāds "JV" deputāts atzina, ka A. Ceļapīters savā būtībā esot opozicionārs, kuram grūti pieņemt kompromisus. "JV" frakcijas vadītājs E. Jurēvics gan neko sliktu par bijušo kolēģi negribēja teikt, bet atzina, ka sadarbību apgrūtinājusi A. Ceļapītera atšķirīgā izpratne par darbu komandā, kur jāspēj vienoties par kompromisiem. Viņš neesot bijis vienīgais, kas iebildis pret samazinātās PVN 5% likmes atcelšanu augļiem un dārzeņiem, bet tāpēc notikusi saruna gan frakcijā, gan ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem. Iznākumā koalīcija vienojās, ka tiks piemērota nevis agrākā 21% PVN likme, bet gan 12%. "Atradām labu kompromisu," piebilda E. Jurēvics, kurš cer uz A. Ceļapītera atbalstu valdībai. Par Stambulas konvenciju A. Ceļapīters nebalsos, jo uzskata, ka svarīgāka par tās ratificēšanu ir konvencijā paredzēto pasākumu īstenošana, ko jau varēja darīt kopš tās parakstīšanas. "Par budžetu ir jābalso. Nevar valsts palikt bez budžeta, es to atbalstīšu," apstiprināja A. Ceļapīters.

Atgriešanās Briselē nav vienkārša

"JV" veiksmīgo startu 14. Saeimas vēlēšanās un ar to saistīto ietekmi lielā mērā partijai nodrošināja divi līderi – tagadējais Valsts prezidents, bijušais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un valdības vadītājs K. Kariņš. Partijā, visticamāk, jau toreiz bija skaidrs, ka ne viens, ne otrs nav uz palikšanu esošajos amatos vēl četrus gadus. Gada pirmajā pusē kuluāros gan apsprieda citu rokādi – Valsts prezidents varētu būt Valdis Dombrovskis, premjers – E. Rinkēvičs, bet K. Kariņš varētu atgriezties Briselē, kur ir juties ērtāk nekā Latvijā.

Taču V. Dombrovskis neesot bijis ieinteresēts uzņemties posteni, kur liels svars ir uz reprezentācijas pienākumiem. 

Viņš savu pienesumu vairāk redzējis tādā amatā, kādā ir pašlaik, liecina V. Dombrovska pazinēju teiktais. Iepriekš "JV" eirokomisāra posteni, kuram kandidātu nominē premjers, esot apsolījusi K. Kariņam. Nesen ziņu aģentūra "Bloomberg" vēstīja, ka K. Kariņš būtu gatavs iesaistīties sacensībā par NATO ģenerālsekretāra amatu, uz ko amata pretendents jāizraugās līdz 2024. gada oktobrim. Valsts prezidents E. Rinkēvičs preses konferencē pirms nedēļas atzina, ka K. Kariņš ir amatam piemērots kandidāts, bet diskusija esot tikko sākusies, un visi kandidāti ir cienījami. Tikmēr politiskie konkurenti K. Kariņa izredzes ieņemt amatu nevērtē augstu un pieļauj, ka ar šo paziņojumu viņš centies novērst uzmanību no atklātībā nākušās informācijas par privāto lidmašīnu izmantošanu.

Rinkēvičs arī apšauba samērīgumu

Drīz pēc publikācijas "Latvijas Avīzē", kur bija aprakstīti minētie K. Kariņa lidojumi, "Apvienotā saraksta" frakcija Saeimā iesniedza pieprasījumu. Nedēļas sākumā arī E. Rinkēvičs Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izteica šaubas, vai K. Kariņa prakse bieži pārvietoties ar speciālajiem reisiem bijusi samērīga un ekonomiski izdevīga. Kovida pandēmijas laikā un dažu neplānotu vizīšu dēļ amatpersonām varēja nākties izmantot speciālos reisus. Taču esot bažas, vai tas nav praktizēts, nevērtējot lētākas iespējas, kad varēja lidot ar komercreisiem. E. Rinkēvičs arī uzskata, ka sabiedrībai notikušais bija jāskaidro. To neformālās sarunās K. Kariņam pārmeta arī partijas biedri, kuri publiski izvairījās komentēt publiskoto informāciju. Sava līdera aizstāvības runa pirmo reizi izskanēja Saeimas sēdē 23. novembrī, kurā izskatīja "AS" pieprasījumu.

Sēdē E. Smiltēns citēja K. Kariņa teikto 2019. gada 3. septembrī, kad viņš sacījis: "Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, ļoti daudz naudas, tikai apetīte ir lielāka nekā pieejamie līdzekļi." E. Smiltēns atgādināja arī bijušā finanšu ministra Jāņa Reira ("JV") teikto 2022. gada 17. augustā, kad iestādes bija aicinātas ievērot taupības pasākumus, "un publiskajam sektoram ir jārāda piemērs sabiedrībai, kā taupīt". K. Kariņš ar delegāciju savu pilnvaru laikā speciālos reisus izmantojis 18 lidojumiem kopsummā par 613 830 eiro. Kā sacīja E. Smiltēns: "Līdzīgi kā privātā lidmašīna ceļas debesīs, tā "Jaunā Vienotība" ir atrāvusies no Latvijas cilvēku ikdienas problēmām, un brīžam liekas, ka tie vairs nav kilometri, bet gaismas gadi."

"Latvijas Avīze" 27. oktobra publikācijā vēstīja par Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar speciālajiem reisiem. Drīz pēc publikācijas "Apvienotā saraksta" frakcija Saeimā iesniedza pieprasījumu, un šim tematam pievērsās daudzi mediji.

Jānis Patmalnieks ("JV"), kurš K. Kariņa pirmajā valdībā vadīja viņa biroju, sēdē piekrita, ka premjera ārvalstu vizīšu izmaksām ir jābūt pamatotām. Taču esot jāvērtē arī citu valstu praksi. Visā Eiropā valstu un valdību vadītāji izmantojot speciālos avioreisus. Viņš uzsvēra: "Ministru prezidentam ir būtiski pārstāvēt mūsu valsti starptautiski. Amatpersonas uzdevums ir stiprināt kopējo sadarbību un veicināt starptautisko atbalstu Latvijas interesēm. Vienlaikus jābūt iespējai pēc iespējas ātrāk atgriezties atpakaļ Latvijā un vadīt iekšpolitiskos procesus. (..) Mēs esam nonākuši komiskā situācijā, kurā amatpersonām tiek prasīts nevis, kāpēc viņas par maz aizstāv Latvijas intereses, bet kāpēc par daudz dodas tās aizstāvēt." Tajā brīdī runu pārtrauca starpsaucieni no zāles: "Nu beidz!" Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" svētdien minēja piemērus, kad K. Kariņš privāto reisu izmantojis arī piektdienas vakarā un pat pirms atvaļinājuma. No Briseles skatupunkta, valdības vadītāja lidošana ar speciālajiem reisiem varētu būt saprotamāka, bet Latvijā tā varētu mazināt vēlētāju atbalstu gan bijušajam premjeram, gan viņa partijai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.