Rinkēvičs un Siliņa līdz augusta vidum netiksies un budžetu nekomentēs

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa ("JV") vienojušies nekomentēt valsts budžeta sastādīšanas gaitu līdz augusta vidum, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar premjeri informēja Rinkēvičs.

Šāds lēmums pieņemts, jo gan izdevumu samazināšana, gan prognoze, gan pārējais darbs notiks līdz augusta vidum. Līdztekus amatpersonas līdz šim laikam ieturēs pauzi regulāro tikšanos organizācijā, norādīja Rinkēvičs.

"Līdz ar to nevienu jautājumu par to, kas attiecas uz to, kur, ko, kā mazināt, es līdz tam brīdim, kamēr nebūs kopainas, kopēja valsts budžeta piedāvājuma, kas tiks apspriests valdībā un par ko mani informēs Ministru prezidente, šobrīd nekomentēšu," sacīja prezidents. Viņš norādīja, ka, "raujot ārā no konteksta kādus neizdiskutētus lēmumus, tas tikai tracina sabiedrību un nav nevienam par labu".

Prezidents atzīmēja, ka ir nepieciešami izdevumu samazinājumi, ir skaidri definētas trīs budžeta prioritātes – aizsardzība un drošība, demogrāfija, izglītība, bet, kamēr neesot kopainas, esot ļoti grūti, bezatbildīgi un bīstami runāt par to vai citu nozari.

Savukārt premjere piebilda, ka izdevumu mazināšanas pasākumus veidos kā birokrātijas mazināšanas darba grupas priekšlikumi, tā ministriju piedāvātie taupības pasākumi, priekšlikums iesaldēt partiju finansējumu, valsts vēlēto amatpersonu, ministru algas, priekšlikums atteikties no naudas balvām, samazināt piemaksas par darba aizstāšanu un novērtēšanu valsts pārvaldē.

Viņas ieskatā pilnībā no novērtēšanas un aizstāšanas piemaksām nevarot atteikties, jo darbiniekiem valsts pārvaldē arī esot jāsaņem taisnīgs atalgojums. Līdztekus Siliņa norādīja, ka ministrijas gatavojot reformas, kurās būs iestāžu apvienošana, centralizācija.

Runājot par aizsardzības izdevumiem, prezidents pieļāva, ka no iecerētajiem pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta Latvija 3,5% novirzīs tiešajiem militārajiem izdevumiem, savukārt 1,5% no IKP varēs attiecināt uz tādām jomām kā kiberdrošība, civilās aizsardzības pasākumi un palīdzība Ukrainai. Tomēr šeit nevarēšot attiecināt, piemēram, slimnīcu renovācijas vai kādus pasākumus, kas saistās ar kultūrmantojuma saglabāšanu militārās karadarbības laikā.

"Šīs lietas vēl tiek precizētas pēc NATO samita, par to pamatdiskusija bija, bet, protams, detaļas būs," sacīja Rinkēvičs, norādot, ka šajos izdevumos varot attiecināt arī, piemēram, lielu daļu no tā, kas patlaban tiek darīts, lai stiprinātu, apsargātu Latvijas austrumu robežu.

Galvenā problēma esot ne procenti, bet spēju attīstība – pretgaisa aizsardzība, droni, bruņoto spēku karavīru skaita palielinājums, austrumu robežas militārā infrastruktūra un apsardzība. "Ar reālām spējām [..] mums vēl ir daudz problēmu, un mums ir vēl daudz kas jāattīsta," sacīja prezidents, atzīmējot, ka dronu karadarbība divu gadu laikā esot attīstījusies ļoti strauji. Viņš pauda, ka arī šo jautājumu varot atstāt debatēm uz augusta vidu, kad taps budžeta projekts.