11. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Arheoloģijas brīnums

1975. gada 11. jūlijā. Pirms 50 gadiem Ķīnas varasiestādes paziņoja par arheoloģijas sensāciju – valsts ziemeļrietumos, netālu no Šaaņsji provinces galvaspilsētas Sjiaņas atrastas Ķīnas pirmā imperatora Ciņa Šihuandi kapenes, kuras sargā vesela māla figūru armija.

Imperators Ciņs, Ciņu dinastijas iedibinātājs, Ķīnā ar stingru roku valdīja laika posmā aptuveni 200 gadu pirms mūsu ēras un pazīstams kā šīs valsts centralizētājs, arī Lielā Ķīnas mūra un vairāku svarīgu inženiertehnisku būvju rosinātājs. Viņa grandiozās kapenes kādā pakalnā gluži nejauši 1974. gadā uzgāja divi zemnieki, kas raka aku. Dažādi artefakti apvidū bija nonākuši zemes virsū arī agrākos gadsimtos, taču pēc minētā atraduma sākās sistemātiski pētījumi un izrakumi, kas turpinājās gadiem un pavēra brīnumainu ainu. Izrādījās, ka mirušā imperatora mieru sargā vairāk nekā 7000 māla figūru – karavīri, zirgi, kaujas rati dabiskā lielumā. Kapeņu komplekss ticis veidots kā vesela mikropasaule ar dažādām būvēm un māla pavalstnieku figūrām. Tā kopējā platība ir teju 100 kvadrātkilometru. Pats Ciņa mauzolejs atrodas šīs sistēmas centrā un nav atsegts, jo speciālisti nav droši, vai laika kapsulas atvēršana nekaitēs tās saturam. Atsegtās platības ar terakotas armiju atrodas segtā telpā zem jumta. Karavīru figūras bijušas izkrāsotas, bruņotas īstiem bronzas ieročiem, turklāt vienībām ir komandieri, "ģenerāļi". Karotāju skaits ir vislielākais, tomēr imperatoram bija "jākalpo" arī ierēdņu, cīkstoņu un akrobātu figūrām. Kapeņu teritorijā uziets arī 121 cilvēka masu kaps. Uzskata, ka tie ir kompleksa būvnieki, kas gājuši bojā celtniecības laikā. Pašas figūras veidotas pēc konveijera metodes, vispirms izgatavojot atsevišķus elementus un tad saliekot tos kopā.

Vēsturnieki ir puslīdz vienoti teorijā, ka anatomiski precīzajos, dinamiskajos māla tēlos manāma sengrieķu kultūras ietekme, jo tiem nav analogu vietējā kultūrā. Arī ķīniešu vēsturnieki piekrīt helēnisma teorijai, tomēr uzsver, ka terakotas armija veidota uz vietas un to gatavojuši paši ķīnieši.

"Latvijas Vēstnesis", 1925. gada 11. jūlijā

Cēsis. Algas izmaksa skolotājiem. Ka pagasti laikā neizmaksā algas skolotājiem, tā parasta lieta. Tomēr šis ļaunums bij viegli panesams tamdēļ, ka valsts algas daļu skolotāji saņēma laikā. Tagad kāds apriņķa valdes lēmums, ja tas paliks spēkā, atņems skolotājiem iespēju laikā saņemt arī valsts algas daļu. Nerodot iespēju ne ar draudiem, ne sūdzībām miertiesnesim saņemt no pagastiem apriņķa nodokļu daļu, apriņķa valde nolēmusi, lai pagasti uz šīs nodokļu daļas rēķinu izmaksā skolotājiem kā pašvaldības, tā arī valsts algas daļu, un naudas vietā iesūta apriņķa valdei skolotāju kvītes par algas saņemšanu. Ja jau pagastiem trūka naudas nodokļu samaksai, tad tie nevarēs izmaksāt arī skolotāju algas. Bet vai apriņķa valdei tiesība aizturēt valsts naudu, kuru piesūta skolotāju algošanai, savu rēķinu nokārtošanai ar pagastiem? Skolotāju labā tas nebūtu pielaižams un arī likums to neparedz.