18.3 °C
2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē.[1] "Latvijas iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka saskaras ar diskrimināciju vecuma un invaliditātes dēļ, - norāda Evija Šalte, eksperte HR jomā un uzņēmuma "Nextra" vadītāja.
"Vien 30 % no Latvijas darba devējiem būtu gatavi aizpildīt vakances ar pensijas vecuma darbiniekiem,[2] lai gan pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji veido ievērojamu neizmantotu darbaspēka rezervi."
Aptauja
Vai esi saskāries ar diskrimināciju?
Šādi aizspriedumi ir tāda "neredzama" daļa, ko īsti neviens skaļi nepauž, taču vienkārši novērojumi liecina par to, ka priekšroka tiek dota ne vienmēr tikai pieredzei, bet arī degsmei un jaunībai. Darba devēji mēdz uzskatīt, ka jaunākiem cilvēkiem ir lielāka vēlme mācīties ko jaunu un piemīt elastība, kas ir labas soft skills, bet jāņem vērā, ka ir izņēmumi.
"Aizspriedumu rezultātā daži darba devēji pat piedāvā terminētus līgumus, piemēram, uz trijiem mēnešiem. Ja sāksiet daudz slimot vai rodas domstarpības, tad līgums netiek pagarināts, tas, protams, neveicina gados vecāku cilvēku sociālo aizsardzību," piebilst eksperte.
Eksperimentāla pētījuma rezultāti rāda, ka kandidātiem virs 50 gadiem bija divreiz mazāk iespēju tikt izraudzītiem nekā jaunākiem, pat ar identisku pieredzi un izglītību. Cilvēki vecumā ne tikai saskaras ar grūtībām atrast darbu, bet bieži vien viņiem arī maksā mazāk.[3]
Pēc CSP datiem 2023. gadā tikai 70 % pirmspensijas vecuma un 28 % pensijas vecuma iedzīvotāju bija nodarbināti, kaut arī darbaspēka trūkuma apstākļos Latvijas darba tirgus varētu iegūt papildu 20 000 darbinieku, ja senioru nodarbinātības līmenis sasniegtu Igaunijas rādītājus.[4] Zīmīgi, ka tāds papildu nodarbināto skaits būtu aizpildījis 80 % no 2023. gadā pieejamajām brīvajām darbavietām visā valstī.[5] Tas nozīmētu ievērojamu ieguvumu darba devējiem, jo 80 % no pieejamajām vakancēm valstī būtu aizpildītas. Taču sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi par vecuma ietekmi uz darbaspējām var radīt negatīvu ietekmi uz šī potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu, radot ne vien sociālu netaisnību, bet arī nopietnu šķērsli ekonomiskajai attīstībai.
"Latvijas darba tirgū joprojām redzam situācijas, kad vecuma faktors tiek vērtēts pārmērīgi kritiski, pat ja kandidāta profesionālās prasmes, pieredze un motivācija ir augstā līmenī. Mūsu pieredze liecina, ka ļoti bieži pieredzējuši speciālisti (40+ un 50+) ir patiesi vērtīgs resurss uzņēmumam – viņi dod stabilitāti, perspektīvu un bieži arī spēcīgu lojalitāti. Strādājot vadītāju un ekspertu atlases jomā, mēs ik dienu redzam, cik profesionāli un motivēti ir pieredzējuši kandidāti," komentē E. Šalte.
