Aizcietējumi ir ļoti plaši izplatīta problēma un tiek uzskatīta par mūsdienu dzīvesveida sekām. Ir pavisam normāli, ja dažiem vēders iziet trīs reizes dienā, bet citiem – tikai trīs reizes nedēļā, taču tas nedrīkst būt ilgstošs, apgrūtinošs un sāpīgs process. Tādā gadījumā, it īpaši, ja aizcietējumi pēkšņi parādās pēc 50 gadu vecuma, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Daudz un dažādi iemesli
Uzskata, ka pacients cieš no aizcietējuma tad, ja šajā dabiskajā norisē vērojamas izmaiņas – pēdējā gada laikā divpadsmit nedēļas pēc kārtas zarnu iztukšošanās notiek retāk par trim reizēm nedēļā, tā notiek nepilnīgi vai saistīta ar lielu fizisku piepūli (spiešanu), fēces ir ļoti cietas. Turklāt vienlaikus jābūt diviem no šiem simptomiem. Īpaši uzmanīgiem jākļūst tad, ja vēdera izejai ir asiņu vai gļotu piejaukums. Šādos gadījumos noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta vai speciālista.
"Par zarnu aizcietējumu var uzskatīt stāvokli, ja vēdera izeja notiek divas trīs reizes nedēļā un retāk, ar grūtībām un sāpēm, jo fēču masa ir kļuvusi cieta un sausa. Pacienti sūdzas par izkliedētām jeb difūzām sāpēm vēdera lejasdaļā ap nabu, retu zarnu iztukšošanos, pēc kuras nav pilnīgas zarnu kustības jeb peristaltikas sajūtas. Nereti aizcietējamu dēļ veidojas plīsumi, traumējot tūpļa zonu un izraisot iekaisuma procesu. Pacientiem bieži veidojas hemoroīdi, kuri paši par sevi var būt aizcietējumu cēlonis.
Lai aizcietējumus adekvāti ārstētu, nepieciešams noskaidrot šo traucējumu iemeslu un censties to novērst. Īstenībā aizcietējumi visbiežāk ir signāls, ka vajag nopietni pievērsties veselības problēmu risināšanai, nevis caurejas līdzekļu lietošanai,"
uzskata akupunktūras un fitoterapijas ārsts Artūrs Tereško. Viņš nosauc biežākos aizcietējumu iemeslus: nepietiekama ūdens un pārtikas uzņemšana, uzturs, kurā maz šķiedrvielu, neregulāras ēdienreizes, ātrās uzkodas, fizisko aktivitāšu trūkums, dažādas žults ceļu un zarnu saslimšanas, hroniska disbakterioze, strukturālas izmaiņas resnajā zarnā, piemēram, stenoze jeb sašaurināšanās, taisnās zarnas un anālā kanāla slimības (audzēji, plaisas un hemoroīdi), endokrīnie un vielmaiņas traucējumi, piemēram, hipotireoze, cukura diabēts. Sievietēm aizcietējumi var arī rasties menopauzē, kad mainās hormonu līmenis, kā arī grūtniecības laikā. Arī ilgstoša dažu medikamentu lietošana, kuri nomāc zarnu peristaltiku, piemēram, Parkinsona slimības, glaukomas, tuberkulozes ārstēšanai, viena no blaknēm var būt aizcietējumu veidošanās. Tāds pats efekts var būt arī nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, antibiotikām, diurētiskajiem līdzekļiem, antacīdiem, antidepresantiem un trankvilizatoriem.
Kūtras zarnas vai kas cits?
Kad uzturs nonāk gremošanas sistēmā un virzās caur zarnām, veidojas fēču masa, kuru muskuļu kontrakcijas stumj uz taisno zarnu. To sasniedzot, fēču masa jau ir cieta, jo lielākā daļa ūdens ir absorbēta. Ja zarnas absorbē ļoti daudz ūdens vai zarnas kontrakcijas ir vājas un gausas un fēču masa pārvietojas caur zarnām ļoti lēni, rodas ļoti sausas, cietas fēces un var veidoties aizcietējumi.
"Kūtrai zarnu darbībai var būt dažādi iemesli. Pirmkārt, ļoti gausa zarnu motorika. Tas var būt gan dažādu sistēmisku slimību dēļ, gan arī bez jebkāda iemesla. Nosliece uz kūtru zarnu darbību var būt arī pārmantota. Taču var būt arī tā, ka pacientam ir problēmas ar pašu zarnas atbrīvošanos. Šīs abas problēmas bieži vien grūti nodalīt vienu no otras, tādēļ bez pamatīgas izmeklēšanas neiztikt," uzsver gremošanas slimību centra "Gastro" gastroenterologs, profesors Mārcis Leja.
"Ļoti svarīgs ir vecums, kad šī problēma sākusies. Ja tas noticis pēc 50 gadu vecuma un iepriekš problēmu ar vēdera izeju nav bijis, pirmkārt, jāpārbauda, vai tā iemesls nav kāda slimība, tajā skaitā ļaundabīgs audzējs, kas var radīt zarnu sašaurinājumu."
Lai izslēgtu zarnu onkoloģiskas saslimšanas, pacientam nepieciešams veikt fibrokolonoskopiju – resnās zarnas apskati no iekšpuses. Tā kā aizcietējumi var izpausties vienlaikus ar kūtru zarnu darbību, kad zarnu saturs pa tām virzās ļoti lēni, jānosaka resnās zarnas tranzīta laiks, tas ir, cik ilgi uzņemtā barība ceļo cauri visam gremošanas traktam līdz izejai. Šim mērķim visbiežāk izmanto rentgenpozitīvos marķierus. Pacients trīs dienas pēc kārtas norij kapsulu ar 24 marķieriem, kuri izmeklējumā redzami kā spīdoši punktiņi. Ja zarnās tie izvietoti vienmērīgi, tas nozīmē, ka tranzīta laiks ir normāls vai lēns, bet to koncentrēšanās lejas daļā liecina, ka zarnu saturam ceļā ir šķērslis. Pacientiem ar normālu vai lēnu zarnu tranzīta laiku ārstēšanās jāturpina pie gastroenterologa, bet pārējiem nepieciešams vēl viens izmeklējums – defekogrāfija un proktologa konsultācija.
Ar kontrastvielas palīdzību rentgena kontrolē veiktā izmeklējuma laikā redzamas gan zarnu anatomiskas un funkcionālas izmaiņas vēdera izejas laikā, gan starpenes noslīdējums vai šķērslis. Izmeklējuma laikā taisnajā zarnā tiek ievadīta kontrastviela, un, pacientam sēžot uz speciāla izmeklējumam paredzēta krēsla, tiek uzņemti rentgena attēli kā miera stāvoklī, tā spiešanās laikā un atbrīvojoties no zarnu satura.
Kā var palīdzēt dabas līdzekļi
Artūrs Tereško stāsta, ka pēc iedarbības mehānisma caurejas līdzekļi sadalīti vairākās grupās. Pirmkārt, pārtikas caurejas līdzekļi, piemēram, agar-agars, metilceluloze, linu un ceļmallapu sēklas, kviešu un rudzu klijas, otrkārt, osmotiskas iedarbības caurejas līdzekļi (glaubersāls, magnija sulfāts, nātrija citrāts u. c.), treškārt, oligosaharīdi un disaharīdi (prebiotikas), ceturtkārt, eļļojoši līdzekļi – vazelīns un olīveļļa, rektālas svecītes ar glicerīnu un tamlīdzīgi.
Viņš teic, ka kompleksajā aizcietējumu ārstēšanā augu izcelsmes caurejas līdzekļi ieņem īpašu vietu.
Pārsvarā izmanto augus, kuri satur bioloģiski aktīvas vielas zarnu darbības stimulēšanai, piemēram, sennas lapas, krūkļa mizu, alvejas vai rabarberu sulu. Fitoterapeita praksē bieži vien veiksmīga izrādījusies ārstēšana ar ārstniecības augu tēju, kuras sastāvā ir 30 g pienenes sakņu, 20 g ancīša lakstu, 20 g kaķpēdiņas ziedu, 30 g kalmes sakņu, 10 g piparmētru lapu, 30 g vārpatas sakņu, 10 g krūkļa mizu, 10 g baldriāna sakņu. Pagatavošana un lietošana: ņem 2 ēdamkarotes tējas maisījuma, termosā aplej ar 3 glāzēm karsta ūdens, atstāj ievilkties 10–12 stundas un lieto pa glāzei 3 reizes dienā 20–30 minūtes pirms ēšanas.
Artūrs Tereško iesaka arī veikt vēdera sienas masāžu pulksteņa rādītāja virzienā, lietot pārtikas produktus, kam ir vēdera izeju veicinošs efekts (melnās plūmes, žāvētas aprikozes), bet brokastīs un vakariņās ēdienam pievienot pa vienai tējkarotei ceļmallapas sēklu vai katrā ēdienreizē – ēdamkaroti šķiedrvielu pulvera.
Kā veicināt vēdera izeju
- Ēdiet daudz šķiedrvielas saturošus produktus – pilngraudu izstrādājumus, putras, augļus, dārzeņus;
- ēdienreižu starplaikos izdzeriet glāzi skābpiena produktu – kefīru, paniņas, jogurtu, pievienojot ēdamkaroti sasmalcinātu linsēklu vai kliju;
- ik dienas ar pārtiku uzņemiet 30–35 g ūdenī šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu attiecībā 1 pret 3;
- šokolādes vietā lietojiet žāvētus augļus, piemēram, plūmes, dateles, vīģes;
- nelietojiet aizcietējumus veicinošus produktus – melno tēju, baltmaizi, saldumus, sarkanvīnu;
- uzņemiet pietiekami daudz šķidruma – 35 ml uz svara kilogramu diennaktī. 2/3 no tā ar sulām, ūdeni un citiem šķidrumiem, 1/3 ar pārtikas produktiem, augļiem, dārzeņiem;
- apmeklējiet tualeti vienā un tajā pašā laikā, piemēram, pēc brokastīm, tas veicina ieraduma veidošanos, kā arī, tikko radusies vajadzība, neatlieciet to, lai, piemēram, pabeigtu steidzamu darbu;
- lai rosinātu zarnu darbību, sāciet rītu ar glāzi ūdens (tas atmodina tā dēvēto gastrokolisko refleksu – vēlmi apmeklēt tualeti), arī pirms katras ēdienreizes izdzeriet glāzi ūdens;
- no rīta pirms piecelšanās veiciet vēdera masāžu – 10 minūtes pulksteņrādītāja virzienā, lai veicinātu zarnu darbību, vismaz pusstundu dienā veltiet fiziskajām aktivitātēm – pastaigai, nūjošanai, riteņbraukšanai.