Saeima 5. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai kara vai katastrofas gadījumā.
Patvertņu izbūve pēc 2027. gada 1. janvāra būs obligāta daudzām jauniecerētām ēkām. Tāpat noteikti pienākumi pašvaldībām. Gan pirms tam, gan arī tagad cilvēkiem daudz jautājumu un neskaidrību par patvertnēm.
Likumā noteiktas trīs veidu patvertnes. Pirmās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Tām jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu, un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.
Ar kaut ko bija jāsāk
Līdz 2008. gadam patvertnes jeb likumā sauktas par civilās aizsardzības aizsargbūvēm Latvijas normatīvajos aktos bija, bet 2008. gadā no tiem tika svītrotas. Padomju laika patvertnes vairs īsti nevienam nerūpēja, tās pārvērtās graustos, aizmirsa vai labākajā gadījumā iekonservēja vai izmantoja citiem nolūkiem. Taču Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā lika mums par tām atcerēties.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts piekrīt, ka ģeopolitiskie draudi likuši uz daudziem jautājumiem skatīties pavisam citādi – un patvertne ir viens no tiem. Ceļš uz pārmaiņām un grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā nebijis viegls.
"Skaidrs, ka nepieciešamās patvertnes no jauna uzbūvēt nevar. Fokusējamies uz pagrabstāviem un pazemes stāviem, kā arī ar laiku iekļausim cokolstāvus – virszemes stāvus, kas ir pusotra metra siena līdz logiem. Mēs pagājušajā gadā no marta vidus līdz novembrim apsekojām valsts un pašvaldību īpašumus, kuriem ir reģistrēti pagrabstāvi un pazemes stāvi, – tuvu pieciem tūkstošiem objektu," stāsta I. Nakurts.