1933. gada 7. novembrī. Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas valde nolēma savām vajadzībām pasūtīt pilsētas karogu – zili baltu ar lielo Rīgas ģerboni vidū, kas svinīgos gadījumos būtu izkarams pie pašvaldības iestādēm.

Zili balto kā Rīgas tirdzniecības kuģu atšķirības zīmi sāka lietot 16.–17. gadsimtā. Pirms tam Rīgas tirdzniecības kuģu karogs bijis melni balts. Gaiši zilā krāsa simbolizēja jūru, ar kuru vēsturiski cieši saistījās Rīgas tirdzniecība, bet baltā heraldiski nozīmēja cildenumu, atklātību un viesmīlību. Zilu un baltu, taču bez ģerboņa, kā pilsētas krāsas atkārtoti minēja Rīgas pilsētas tiesībās un statūtos gan 18., gan 19. gadsimtā. Latvijas galvaspilsētas pašvaldība pie tā palika arī pēc valstiskuma iedibināšanas. Izmantošana karoga veidā, pēc visa spriežot, gan netika praktizēta. Kad 20. gadsimta 20. gadu vidū par to sāka domāt, radās jautājumi, vai vecais simbols lietojams arī neatkarīgā Latvijā. Ja jā, tad kādam jābūt zilā tonim un krāsu svītru proporcijām. Bija arī iebildumi, ka "zilas un baltas krāsas karogi tiek lietoti speciāli žīdu organizācijās" un vēl tās esot "bermontiešu krāsas", ar ko laikam bija domāts cara Krievijas karaflotē izmantotais karogs ar Sv. Andreja krustu. Laikam Rīgas pilsēta pie taustāma simbola 1933. gadā netika, ja 

jau 1934. gada nogalē, tas ir, pēc Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsuma, pie jautājuma atgriezās vēlreiz, 1935. gadā Iekšlietu ministrijai apstiprinot, ka Rīgas standarts ir gaiši zils un balts proporcijā 1:1. 

Ģerboni likt centrā savam karogam drīkstēja tikai Rīgas pilsētas galva. Bet ar 1937. gada 4. maija Ministru kabineta Likumu par Rīgas pilsētas karogu šo detaļu padarīja kopīgu visiem pilsētas karogiem. Likums skaidroja: "Privātpersonām un organizācijām aizliegts lietot Rīgas pilsētas karoga attēlu ar vai bez ģerboņa biedrību karogos un nozīmēs. Visos pārējos gadījumos privātās personas, organizācijas var lietot karoga attēlu vai tā atdarinājumu ar katrreizēju pilsētas valdes atļauju." Noprotams, ka pirmā reize, kad Rīgas karogu masveidā izkāra pie pašvaldību iestādēm līdzās valsts karogam, bija 1937. gada 15. maijs – Ulmaņa apvērsuma trešajā gadskārtā. Kā zināms, padomju okupācijas gados karogs nogrima aizmirstībā un par to atkal atcerējās 1988. gadā, atmodas sākumos.

Latvijas Vēstnesis, 1923. gada 7. novembrī

No muitas dārza – tīrumā. Rīgas muitas valdes rīcībā atrodas jau ilgāku laiku 40 pudu tabakas kātu sūtījums, kuru neviens neizpērk. Noteiktie termiņi izbeigušies, par glabāšanu nav maksāts un neizņemtais sūtījums jāpārdod torgos. Augsto muitas un akcīzes nodokļu dēļ nav nekādu izredžu tabakas kātus pārdot. Lai tie nebūtu jāiznīcina, muites valde ievadījusi sarunas ar zemkopības ministrijas departamentu. Likšot priekšā pārstrādāt tabakas kātus augstskolas laboratorijā par tabakas ekstraktu, kurš ļoti noderīgs lauksaimniekiem cīņā ar kaitīgiem kukaiņiem, labības postītājiem. 40 pudu tabakas kātu dotu prāvu daudzumu ekstrakta, kurš reaģē ūdenī, kā mūsu tīrumos tagad vairāk nekā vajadzīgs. Lauksaimniecības departaments par tabakas kātiem ieinteresējies un jau šinīs dienās paredzama vienošanās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.