Ikviena diskusija par latviešu/krievu valodu Latvijā agri vai vēlu nonāk līdz kādam standartsituācijas aprakstam.
Proti, latvieši paši pie pirmās iespējas ātri pārejot uz krievu valodu, vai tas būtu darba kolektīvā, starp kaimiņiem, radu lokā vai komercijā, kur dažreiz tirgonis – drošs paliek drošs – lieto kaitinošo uzrunu "Lūdzupožalusta" vai atsevišķos gadījumos uzreiz pārcentīgi sāk runāt krieviski. "Paši esat vainīgi," latviešiem pārmetoši saka integrācijas eksperti. Un arī krievi labprāt izmanto šo attaisnojumu, ja vajag paskaidrot, kāpēc 35 gadu laikā nav spējuši vismaz sarunvalodas līmenī apgūt valsts valodu. Bet kurš tad atbildīgs par to, ka krievu valodai te saglabājusies tik pašpietiekama vide? Pirmkārt tas tomēr būtu adresējams politikas veidotājiem, un ļoti liela loma tajā ir arī sabiedriskajiem medijiem, kas visus iepriekšējos gadu desmitus uzskatījuši, ka normāli ir ne vien uzturēt atsevišķas krievvalodīgās redakcijas, bet arī prasīt, lai latvieši šo mediju žurnālistiem atbild krieviski. Atteikums vēl pavisam nesen tika uztverts kā kaut kāds nacionālistisks izlēciens. Tagad tik kategoriskas pieejas nav, taču vēlme likt runāt krieviski ir palikusi un nupat radīja pamatīgu viļņošanos soctīklos saistībā ar sižetu, kur Latvijas Televīzijas korespondents liek Latvijas pārstāvēm Eirovīzijā no grupas "Tautumeitas" atbildēt uz jautājumiem krievu valodā, ko viena dalībniece arī iztapīgi dara. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Atbilde tā īsti nav sekojusi, vien kārtējo reizi pārmetumi, ka soctīklos notiekot uzbrukumi sabiedriskajiem medijiem.
Neliela atkāpe – nekādā gadījumā neticiet, ja kāds saka, ka Eirovīzijai nav nekāda sakara ar politiku un tas ir vien dziesmu konkurss. Tā jau sen nav, bet pēdējos gados jo īpaši.
Politiskais fons saistīts gan ar Ukrainas dalību, kuras uzvara 2022. gadā [grupas "Kalush Orchestra" dziesma "Stefania"] bija Eiropas solidaritātes apliecinājums valstij, kas karo par savu neatkarību. Agresoram Krievijai un tās sabiedrotajai Baltkrievijai jau trīs gadus liegts piedalīties Eirovīzijā.