Overcast 5 °C
T. 17.04
Rūdis, Rūdolfs, Viviāna
Šāds futrālis saglabā
kapavietu, nodrošina glītu un sakoptu kopskatu. Tas pilda ne vien savu praktisko funkciju, bet arī kopts var kļūt par būtisku vides
dizaina objektu.
Šāds futrālis saglabā kapavietu, nodrošina glītu un sakoptu kopskatu. Tas pilda ne vien savu praktisko funkciju, bet arī kopts var kļūt par būtisku vides dizaina objektu.
Foto: Andris Tiļļa / Latvijas Mediji

Jau rudens pamāj ar miķelīšu un zilo viršu vainagu — tuvojas laiks, kad atkal domās biežāk būsim kopā ar mūsu mīļajiem, kas aizsaulē. Kapsētās notiks Mirušo piemiņas dienas jeb Svecīšu vakari, ko ieviesusi kristīgā baznīca, pārdomās būs arī veļu laiks, kas mudinās atcerēties mūsu senčus. Iedegsim piemiņas gaismiņu sevī, atcerēsimies, ka jāsakopj savu tuvinieku kapa vietas, lai aizgājušās dvēseles mierā un mēs būtu saskaņā un līdzsvarā paši ar sevi.

Kā jau ierasts, ierodoties tuvinieku apbedījuma vietā, vispirms pievēršam uzmanību stādījumiem, dzīvžogam... 

Taču nav par ļaunu pacelt skatienu augšup – uz tuvējiem kokiem, lai pārliecinātos, vai nav aizlūzis vai pārkāries kāds zars, kas var apdraudēt 
ikvienu tuvumā esošo. Ja nu 
pamanāt šādu zaru, tad tas jānovāc. Ja pašam nav pa spēkam, tad to veikt jāuztic speciālistam –
gan jau kapu pārvaldē kādu ieteiks. 

Protams, vizuāli novērtējam arī pieminekļa vai piemiņas plāksnes, kopiņas apmalīšu stāvokli. Dažreiz pēc rudens lietavām mitrajā augsnē tie var būt sasvērušies, izļodzījušies, pat iegrimuši...

Pieminekļa taisnošana, lielāka piemiņas akmens nostiprināšana var būt ne vien darbietilpīga, bet arī veselībai bīstama, tāpēc arī šo darbu labāk uzticēt kapu pārvaldes profesionālim. 


Ar apmalītēm kapu laukumiņu var izgreznot ar šāda veida ornamentu.

Ko darīt ar lapām?


Ja lapu klājiens ir sauss, tās var sagrābt ar plastmasas zaru grābekli, taču, ja tās ir mitras, tad izdevīgāk satvert saujām un sabērt maisā. Tādā veidā efektīvāk tiksiet galā ar lapām. Protams, higiēnas dēļ rokās jābūt darba cimdiem. 

Ierasti apbedījuma vietas cenšamies sakopt tā, ka nepaliek neviena lapiņa... Taču nevajadzētu būt tik pārcentīgiem, no sabirušām lapām ir arī kāds labums, tās piesedz augu saknes, līdz ar to rada tām siltumu un barības vielas – trūdvielas, no kā saknēm baroties. 

Līdzīgi arī ar ziemcietēm – to virsējā daļa atmirst un pārklāj auga saknes, sargājot to no sala un sniedzot barības vielas. Neliels lapu daudzums apstādījumiem nekaitē, taču ilgi nenogrābta bieza lapu kārta siltā laikā var bojāt apstādījumus, kapu rāzītes. 

Būsim dabai draudzīgi, šķirosim atkritumus – savāktās lapas, koku zariņus aiznesīsim uz to konteineru, kas tiem paredzēts. Savukārt izdegušo sveču trauciņus – uz citu konteineri.


Sūnām – jā vai nē?


Skāba augsne veicina sūnas veidošanos, tā mēdz iesakņoties arī piemiņas akmeņos, zīmēs... Kā sērga tā spēj pārņemt gan pieminekļus, gan betona kapu apmalītes. Tas, kā ar tām tikt galā, atkarīgs no katra konkrētā materiāla. Jo tas poraināks un grubuļaināks, jo grūtāk. Var jau izmantot speciālos pretsūnu līdzekļus, taču nav garantijas, ka pēc laika tā neataugs. 

Piemiņas gaisma atblāzmojas futrāļa melnajā virsmā.

Svarīgākais ir virsmu noberzt, lai akmens ir tīrs un sūnas sporām nav kur aizķerties. Tātad pret sūnu jāizmanto cietu saru suka un ūdens. Sūnas nokasīšana jāveic īpaši uzmanīgi, lai nesaskrāpētu virsmas gravējumus. Pēc tam jānomazgā ar parastajām veļas ziepēm. Tās sarīvē skaidiņās, spainī izšķīdina ūdenī un ar saru suku visu nomazgā. Noskalo ar tīru ūdeni, bet neslauka, lai nepaliek nospiedumi. 

Esmu jau iepriekšējās reizēs rakstījis, ka ne vienmēr sūna būtu nīdējama, tieši pretēji – mūsdienās dārzu un kapu kultūrā arvien modernāka ir tendence atdarināt neskartu dabu. Zaļš mauriņš ar dekoratīva, ziedoša krūma iezīmētu kopiņas vietu. 

Reklāma

Viens no elementiem šādos apstādījumos var būt arī sūnas. Tās no akmens var noņemt viegli, taču, lai sūnas ataudzētu, paies vairāki gadi un var pat neizdoties. Kapavietā sūnas rada īpaši romantisku noskaņu. 

Kapa laukumiņa stūra noformējumam, piemēram, izteiksmīgas nokrāsas laukakmenim vai dekoratīvam šūnakmenim, šāds zaļš mētelītis ļaunumu nenodarīs.


Vai vērts stādīt?


Tas nu jāizlemj katram pašam – atkarībā no apbedījuma vietas atrašanās īpatnībām un kopšanas ieradumiem. Esam jau ievērojuši, ka pēdējā laikā ziemas daba kļuvusi maigāka, un tas iedrošina stādīšanai. Lai gan tā mums vairāk saistās ar pavasari, tomēr arī rudens ir piemērots laiks atsevišķu augu apstādījumu veidošanai. 

Rudenī var stādīt tautā tā dēvētos miķelīšus, viršus. Tā kā tie mēdz būt dažāda lieluma un krāsu: balti, rozā, tumšāk violeti, tie kapavietu izdaiļos īpaši. 

Turklāt tie ir piemēroti audzēšanai ziemas periodā un būs glīti līdz pat pavasarim. 

Daudzi iecienījuši kapavietas izdaiļošanā viršu dzimtas mūžzaļos sīkkrūmus – ērikas. Tās augot kā tāds paklājs. 

Šāds futrālis saglabā kapavietu, nodrošina glītu un sakoptu kopskatu. Tas pilda ne vien savu praktisko funkciju, bet arī kopts var kļūt par būtisku vides dizaina objektu.

Ierasti kapu apstādījumos audzē hostas, klinšrozītes, zemos segliņus ar dekoratīvajām lapām, kā arī čīkstenes, kuras labi pacieš sausumu. Lai tie ieaugtu, pietiek gan siltuma, gan mitruma. Augus var stādīt līdz pat decembrim, ja vien augsne nav sasalusi. Ja īsti neesat pārliecināts, kurus augus stādīt, izstaigājiet kapsētu, pavērojiet un novērtējiet, kuri augi labi zaļo uz citām kopiņām. 

Kapos mēdz būt koki, kas aizēno kapavietu, tāpēc jāizvēlas tie augi, kas ir piemēroti šādai vietai. Viena no populārākajām izvēlēm ēnainām vietām ir dažādi ziemcietīgi augi, piemēram, paēnas akmeņlauzītes, laimiņi, ložņu cekuliņš, aslapu flokši, efejas, kapmirtes u. c.


Glīti var iekopt vietu arī pie tuvējā koka.

Pirms augu stādīšanas augsne ir jāielabo – jāatbrīvo no koku un krūmu saknēm un jāsagatavo auglīgi apstākļi. Būtu nepieciešami pelni, krīts vai dolomītmilti, kuri novērstu augsnes skābumu, jo augsnei ar laiku ir tieksme paskābināties. Jāielāgo, ka stādus nedrīkst ielikt, vienkārši smiltīs izrokot bedri un ieberot tajā auglīgo augsni. Tā drīz sajauksies ar smiltīm, augus 
atstājot badā. Turklāt tumšā augsne lietavās noskalosies uz smilšu seguma. 

Dobes no seguma materiāla noteikti jānodala. Izraugoties materiālu stādīšanai, jāņem vērā arī kapavietas vides ainava (reljefs, apgaismojums), kādi ir augu augšanas apstākļi (augsnes auglība, mitrums), cik bieži brauksiet kapiņus kopt un cik daudz laika domājat tam atlicināt.


Augu veselības stiprināšanai


Speciālisti augu veselības uzlabošanai iesaka fosforu saturošu mēslojumu, lai veicinātu sakņu sistēmas nostiprināšanu un ziemcietības uzlabošanu. To iestrādā augsnē septembrī, kamēr lapas vēl nav nokritušas un laiks vēl ir rudenīgi silts, jo augiem ir jāpaspēj uzņemt mēslojumu, kamēr augsne nav atdzisusi zemāk par +10 grādiem. 

Augsnē, kas bagātināta ar fosforu saturošu mēslojumu, tiek kavēta kaitīgo mikroorganismu attīstība, tāpēc augi ilgstoši skaisti zied, ir ražīgi un ilgi nenoveco. Laiks pirms pirmajiem saliem ir pēdējais brīdis ziemciešu mēslošanai. Vēlāk, kad paliek jau aukstāks, augs mēslojumu vairs neuzsūc. 

Savukārt, ja augs uzņems sniegtās papildu barības vielas pārāk vēlu, tas sāks nepamatoti dzīt jaunus dzinumus, kas rudenī vairs nav vēlams. Vērtīgs ir arī kālijs – tas uzlabo augu ziemcietību, jo veicina ūdens uzņemšanu un palielina skābekļa apmaiņu caur šūnām. Mēslojot augus, īpaša uzmanība jāpievērš augsnes skābumam, jo pārlieku skāba augsne neļauj augiem uzņemt ne kāliju, ne fosforu. 

Savukārt, ja augsnē būs par daudz fosfora, augi nepilnvērtīgi uzņems magniju, varu un cinku, bet pārmērīgs kālija daudzums kavē magnija uzsūkšanu. Ieteicami arī kompleksie minerālmēsli – labāk tādi, kas granuliņās – tie dos ilglaicīgāku efektu.


Ieziemošana


Kapu kopiņu stādījumus, tostarp iecienītās stīgojošās efejas, mēdzam piesegt ar egļu zariem, taču jāņem vērā, ka pavasarī būs grūtāk savākt to nobirušās skujas. Tāpēc labāk piesegšanai izmantot priežu vai tūju zarus. 

Piemiņas gaismā.

Cenšamies augiem laikus apgriezt lakstus, lai tajos nesaglabājas lieks mitrums, un to saknes piesedzam ar kūdru, smalki sijātu mulču, zāģu skaidām vai egļu zariem. Tomēr viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir vēlme augus pārlieku sasegt. Tādā gadījumā tie pakļauti izsušanai, līdz ar to bojāejai. 

Esmu uzzinājis ieteikumu – lai neriskētu ar augu izsušanu, iespējams izmantot ieziemošanai speciālu materiālu – "Biolan" kūdru, kas pieejama dārzkopības veikalos. Tā pavasarī kalpos arī par pirmajām barības vielām augu saknēm. Domāju, ka daudzi jau zina, ja piesegšanai salikts pārāk daudz egļu zaru, tajos var iemitināties dažādi kaitēkļi, grauzēji.


Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
MĀJA ĢIMENE
Reklāma