Es ar ģimeni bieži braucu uz Latgali. Tur, netālu no Rēzeknes, ir mūsu dzimtas mājas.
Citi teiktu, ka tās atrodas nekurienē, es saku, ka tās ir pašā Latvijas sirdī. Tur, kur uz savas ādas jau vairākkārt pieredzēts, ko praksē nozīmē apdraudējums Latvijas gaisa telpā, liekot vēl skaudrāk apjaust, cik trausla patiesībā ir ikdienas drošības sajūta.
Manas ģimenes 72 stundu soma atrodas mūsu dzīvesvietā Rīgā, un to sev līdzi uz lauku mājām līdz šim neņēmām. Tāpēc, saņemot trauksmes paziņojumu, zibenīgi centos saprast, vai un kur mums vispār ir pases, somas, lādētāji, pārtika, guļammaisi un zāles. Rēzeknē slēgtas skolas un bērnudārzi, arī aptiekas, bet daudziem rīta neziņa par to, vai uz darbu jāiet vai ne. Tieši šādos brīžos kļūst skaidrs, ka valsts noturība sākas ne tikai ar armiju vai robežu aizsardzību, bet arī ar pavisam ikdienišķām lietām – vai cilvēkiem būs pieejamas zāles, pārtika un informācija.
Lai arī pēc dabas neesmu panikas cēlāja, nesen piedzīvotais dronu incidents Rēzeknē man bija modinātājzvans, ka arī lauku mājā mums ir jāsagādā rezerves, sākot no radio ar baterijām un beidzot ar zālēm, plāksteriem un pārsējiem. Par noturību uzskatu valsts spēju krīzes brīdī nodrošināt cilvēkiem tādas kritiski svarīgas lietas kā elektrība, pārtika, sakari (tostarp informācija par notiekošo) un zāles. Zāles ir pirmais, kas mums jāieliek 72 stundu somā. Drošība veidojas arī piemājas aptiekā, kurai būs jānodrošina zāles iedzīvotājiem.
Rēzeknē aptiekas dronu dēļ bija slēgtas, jo vairāk nekā četrus gadus atbildīgās institūcijas ir strādājušas pie plāna, kā maksimāli daudz ko slēgt vai aizliegt apdraudējuma gadījumā.
Taču tikpat svarīgi ir valstij nodrošināt, ka kritiski nepieciešamās iestādes un uzņēmumi, arī privātā sektora aptiekas, funkcionē. Rēzeknes pašvaldība jau paziņojusi, ka izstrādās modeli par diennakts bērnudārziem, kur atstāt bērnus tiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kam krīzē jāstrādā. Bet tagad mēs zinām, ka par to pašu jādomā arī Cēsīm, Valmierai un Balviem. Un jādomā arī par privātā sektora darbinieku bērniem, jo mēs taču gribam, lai darbojas degvielas uzpildes stacijas, aptiekas un arī kāds pārtikas veikals.
Vietējā ražošana kā priekšrocība
Krīzes brīžos vietējā farmācija, kas ietver zāļu ražošanu, apgādes infrastruktūru un aptiekas, kļūst par valsts drošības vienu no galvenajiem komponentiem. Tieši šeit Latvijai ir kāda priekšrocība, par kuru paši runājam pārāk reti un pieticīgi.
Latvija ir viena no retajām valstīm reģionā, kas spēj nodrošināt pilna cikla zāļu apgādi, sākot no zinātnes un produktu izstrādes līdz modernai ražošanai, piegādei vietējā tirgū un eksportam desmitiem pasaules tirgu. Mums ir gan ražojoši uzņēmumi, gan arī vēsturiski attīstīta zināšanu un infrastruktūras bāze, zinātniskie institūti, universitātes, pieredzējuši speciālisti un gadu desmitos veidotas tradīcijas ķīmijā un farmācijā. Tā ir Latvijas stratēģiska kapacitāte, nevis tikai viena no Latvijas ekonomikas pamatnozarēm. Tā ir viena no izcilākajām un dzīvību glābjošām nozarēm, kas kalpo gan kā noturības pamats, gan kā ekonomiskās izaugsmes virzītājs.
Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas prioritāte ir atklāt un parādīt Latvijas farmācijas nozares potenciālu, mūsu zināšanu, pētniecības, ražošanas jaudu un eksporta spēju. Pārāk bieži nenovērtējam to, kas mums jau ir: nozare ar augstu pievienoto vērtību, spēcīgu eksporta kapacitāti un ļoti nozīmīgu lomu valsts noturībā.
14 °C
































































































































































































































































