1923. gada 9. novembrī. Pirms 100 gadiem stājās spēkā pirmais neatkarīgās Latvijas valsts laikā noslēgtais ārējās tirdzniecības līgums. Tas bija līgums ar Čehoslovākiju, noslēgts 1922. gada 7. oktobrī.

Reklāma

Tiesa, jau 5. novembrī bija stājies spēkā Latvijai politiski svarīgais tirdzniecības līgums ar Lielbritāniju, bet to Rīga un Londona slēdza 1923. gada 22. jūnijā, tātad krietni pēc vienošanās ar Čehoslovākiju, par kuru sarunas bija ievadītas vēl 1922. gada vasarā kā tiešs turpinājums 1922. gada 5. janvārī oficiāli nodibinātajām abu valstu diplomātiskajām attiecībām. Līdzīgi Latvijai arī Čehoslovākija bija jauna 1918. gadā dibināta valsts, radusies sabrūkot Austroungārijas impērijai, taču ekonomiski un kultūras ziņā krietni attīstītāka un tradīcijām bagātāka, tamdēļ šķita labs un atdarināšanas vērts piemērs. Latvija bija ieinteresēta industriāli attīstītās Čehoslovākijas rūpniecības ražojumos, savukārt Prāga uzskatīja, ka Rīga var noderēt kā vidutājs tirdzniecības kontaktiem ar Padomju Krieviju, ko uzskatīja par perspektīvu virzienu. Turklāt, kā aizrādīja tā brīža Latvijas konsuls Prāgā Eduards Krasts, 

"šādam līgumam būtu lielāka nozīme nekā Vācijā noslēgtam līgumam, jo visas preces Čehoslovākijā paliek lētākas, bet Vācijā cenas kāpj". 

Tradicionālā Latvijas teritorijas tirdzniecības partnere Vācija 20. gadsimta 20. gadu sākumā piedzīvoja ekonomisko krīzi un katastrofālu inflāciju, kas tirgošanos ar Čehoslovākiju padarīja papildus pievilcīgu. Čehoslovākijas uzņēmēji izrādīja interesi par vienu no populārākajām Latvijas eksportprecēm – liniem, kam pēckara Eiropā bija laba konjunktūra un kā tirgū pietrūka. Pirmo Latvijas linu simt tonnu partiju paredzēja nosūtīt 1924. gada janvārī. Otra ejošākā Latvijas prece bija sviests, bet trešā – dzīvi gaļas liellopi un cūkas. 1923. gada decembrī prese apgalvoja, ka nedēļā Prāgā no Latvijas pienākot 10–25 dzelzceļa vagoni ar mājlopiem. Tikmēr no Čehoslovākijas regulāri ieveda lauksaimniecības mašīnas un audumus. "Vispārīgi mūsu tirgotāji uzstājas še Čehoslovākijā ļoti solīdi un atstāj pie šejienes fabrikantiem, kā izveicīgi tirgotāji, vislabāko iespaidu," dažus mēnešus pirms līguma stāšanās spēkā rakstīja "Latvijas Vēstnesis".

Jēkabpils Vēstnesis, 1923. gada 9. novembrī

Izrīkojumi. Svētdien, 4. novembrī š. g. jaunatremontētajā Salas pagasta nama zālē notika pirmā teātra izrāde, 3 cēlienu farss "Tikumīgais uzdzīvotājs". Slikta laika dēļ publikas bija ļoti maz un uz publiku gaidot izrāde tika iesākta tepat divas stundas vēlāk nekā bija publicēts. Spēlēja vietējie diletanti zem Aukmaņa kunga režijas un izrāde noritēja bez kādiem starpgadījumiem. Lugas darbība aktieriem pateicīga, bet tomēr daudz vietas tika pārspīlētas. Tas sevišķi jāsaka par titullomas (Makša Zvirbuļa) tēlotāju, kurš kautrīgo un vientiesīgo vecpuisi Maksi iztēloja par kaut ko plānprātiņam līdzīgu. Diezgan apmierinoši tika nospēlētas Upmala un Riemaņa lomas. Sevišķi skaisti tēloja un ieguva publikas nedalītu piekrišanu Valda. Viņas mīmika un plastiskie žesti dažās vietās bija lieliski. Upmala kundzei pavisam trūka zalondāmas elegances, sevišķi izrunā un mīmikā. Ria-Rai arī varēja būt straujāka, jo neizcēla kinoaktrises temperamentu. Pavāji tēlots tika arī Gulbis, sevišķi tanīs vietās, kur palīgā tika ņemts spieķis. Ludziņa daudz no sava iespaida zaudēja ar to, ka visam kungu personālam bija zalonlugai nepiemēroti kostīmi, ko par dāmām nevar teikt, un tamdēļ kontrasts bija sevišķi stipri sajūtams. Lugas puslīdz labo iespaidu galīgi sabojāja Pormaļa kungs ar savām deklamācijām, kuras bij zem katras kritikas. Vecajai dziesmu grāmatai radniecīgie panti tika tik nožēlojamā, monotonā balsī priekšā lasīti, ka publika izgāja no pacietības un vārda pilnā nozīmē deklamatoru nosvilpa no skatuves.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.