Lielbritānijas Kembridžas Universitātes pētnieki pēc 265 gadiem atvēruši vairāk nekā 100 vēstuļu, kas rakstītas 18. gadsimta Septiņgadu kara laikā, kad savā starpā konfliktēja arī Anglija un Francija.

Reklāma

Vēstules pārsvarā bija adresētas franču karakuģa "Galatea" jūrniekiem, taču kuģis, kas tās veda no Bordo uz Kvebeku, 1758. gadā krita britu gūstā un vēstules nekad nesasniedza adresātus. Papīru saini ar tekstiem bez militāras nozīmes nogādāja Londonā, un tas iegrima aizmirstībā britu Nacionālajā arhīvā, līdz par to ieinteresējās Kembridžas vēstures profesors Reno Morjē, kurš arī pirmais atvēris vēstules un kļuvis par to pirmo lasītāju. Morjē pētījumu par šo korespondenci otrdien publicējis Francijas žurnāls "Annales. Histoire, Sciences Sociales". 

Profesors norāda, ka vēstules ir unikāls materiāls, kas sniedz ieskatu dažādām sabiedrības šķirām piederošu 18. gadsimta jūrnieku un viņu ģimenes locekļu sadzīvē un attiecībās. Tur ir gan atzīšanās mīlestībā un ilgošanās, gan mātes bāršanās, ka dēls pārāk reti raksta. 59% gadījumu autores ir sievietes. Vēsturnieka ieskatā, vēstuļu saturs sagrauj stereotipu par to, ka karš attiecas tikai uz vīriešiem. Kamēr vīri bija karā, mājsaimniecību un īpašumu finansiālās un ekonomiskās problēmas bija jārisina sievām, kurām nācies pieņemt arī politiska rakstura izšķirošus lēmumus, aģentūrai AFP norādījis Morjē.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.