Pasaules čempione pludmales volejbolā, Tīna Graudiņa, sarunā ar Andri Buli šova “Slavenības. Bez filtra” ietvaros atklāja, ka, lai gan viņa turpina gūt panākumus sportā, jau vairākus gadus viņa aktīvi plāno karjeru, kas sekos pēc profesionālās sportistes gaitām. Sportiste neslēpj, ka iespēju klāsts ir plašs, un viņa vēl meklē savu nākamo dzīves virzienu.
Graudiņa stāsta, ka viņa sāka gatavoties dzīvei pēc sporta jau krietnu laiku pirms pasaules čempiones titula iegūšanas. Viņa ir ieguvusi politikas zinātnes grādu, kas sniedz plašāku redzējumu karjeras iespējām ārpus sporta laukuma. Turklāt sportiste praktizējās Latvijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā, gūstot pirmo pieredzi starptautiskajā politikā un diplomātijā.
Viņa atzīst: "Es zināju, ka mans CV ir praktiski tukšs – protams, varu sarakstīt medaļas, bet reālajā dzīvē cilvēkiem tas īsti neinteresē. Man bija svarīgi izmantot laiku un iedēstīt sēklu nākotnei – vai tas ir bizness, sabiedriskais darbs vai sporta vadība."
Darbs ANO nodrošināja vērtīgu ieskatu ikdienas darbā, kur pavisam atšķirīgā ritmā norisinās dokumentu analīze, sagatavošana un starptautiskā sadarbība. Graudiņa arī atzīst, ka neliela atpūta no profesionālā volejbola bijusi noderīga. Šī pauze ļāva atgūt fiziskos un emocionālos spēkus, pavērot sportu no cita skatpunkta un ar jaunu enerģiju atgriezties sacensību laukumā.
"Tad, kad es biju paņēmusi pauzi no volejbola, man bija motivācijas uzplūdums – benzīns iet uz priekšu! Sāku domāt, vai tik man nevajag atkal paņemt kādu 3 mēnešu pauzi, lai sajustu to lielo enerģiju iet uz priekšu," viņa dalās pārdomās.
Pēc sportistes domām, šis svaigais skatījums arī palīdzēja sasniegt izcilos rezultātus, kas vainagojās pasaules čempiones titulā. Tīna pagaidām nesteidzas pieņemt stingru lēmumu par savu nākotnes karjeru.
"Tās opcijas ir tik daudz, ka man vajag pašai sevī ieklausīties," viņa norāda. Kamēr sportiste aktīvi turpina savu karjeru pludmales volejbolā, viņa nebaidās plānot arī tālāk par šī brīža turnīriem.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-2.6 °C



























































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)



























































































































































