6.2 °C
Eiropas Komisija (EK) sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju, norādot uz nepilnībām Modernizācijas direktīvas prasību ieviešanā nacionālajos tiesību aktos. Latvijai nosūtīts oficiāls paziņojums, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.
Modernizācijas direktīva, kas spēkā ir kopš 2020. gada, paredz grozījumus vairākās patērētāju tiesību aizsardzību regulējošās direktīvās — Negodīgas komercprakses, Patērētāju tiesību, Negodīgu līguma noteikumu un Cenu norādīšanas direktīvā. Grozījumu mērķis ir panākt to, lai uzņēmumiem piemērotās sankcijas par pārkāpumiem būtu efektīvas un atturošas. EK ieskatā Latvija nav korekti transponējusi prasības par sodiem gadījumos, kad tiek pārkāpti patērētāju tiesību, negodīgu līguma noteikumu vai cenu norādīšanas noteikumi.
Latvijai divu mēnešu laikā jāsniedz skaidrojums un jāinformē EK par veiktajiem pasākumiem trūkumu novēršanai.
Oficiālais paziņojums ir pirmais posms pārkāpuma procedūrā. Ja atbildes nebūs pietiekamas, EK var nosūtīt argumentētu atzinumu — procedūras nākamo posmu. Pēc tā saņemšanas valstij atkal divu mēnešu laikā jānorāda, kā nodrošināta direktīvas prasību ieviešana vai valsts tiesību aktu atbilstība ES normām.
Ja arī tad netiks veikti nepieciešamie soļi, EK var lemt par vēršanos pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā
un, ja nepieciešams, ierosināt finansiālas sankcijas.
EK informē, ka šī ir daļa no jaunās pārkāpumu lietu paketes, ar kuru Komisija uzrauga ES tiesību pareizu piemērošanu dalībvalstīs. Vienlaikus EK slēgusi 84 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām valstīm ir atrisinātas.
Aptauja
Cik bieži tu ieej sociālajos tīklos un cik aktīvi tajos iesaisties?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
