Rīgas mēra pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks (NA), apturējis lēmumprojekta virzību par pašvaldībai piederošās SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārdošanu, pavēstīja viņa padomniece Inese Ozoliņa.
Ratnieks norāda, ka šis ir nozīmīgs jautājums rīdziniekiem, tāpēc tas jāizvērtē rūpīgāk un jāpārskata arī citi iespējamie scenāriji. Viņš uzsver, ka pašreizējais priekšlikums par 51% uzņēmuma akciju pārdošanu biržā ir tikai viens no variantiem, ko izstrādājis RNP ar piesaistītiem ekspertiem, un nepieciešama kvalitatīva izvērtēšana, lai lēmums būtu gan pašvaldības, gan iedzīvotāju interesēs.
"Šobrīd pirmšķietami rodas sajūta, ka šis ir uzņēmuma interesēs,"
pauda Ratnieks.
Ratnieks skaidroja, ka diskusijas par RNP nākotni Rīgas domē vēl nav noslēgtas. Viņaprāt, pirms jebkāda lēmuma virzīšanas svarīgi esot izvērtēt visus iespējamos risinājumus un saprast, kurš no tiem vislabāk atbilstu rīdzinieku un pašvaldības interesēm.
Politiķis pieļauj, ka gan uzņēmuma akciju kotēšana biržā, gan investoru piesaiste tiešā veidā varētu dot ieguvumus RNP sniegto pakalpojumu kvalitātei. Taču viņš kategoriski nepiekrīt situācijai, kurā tiek apspriests tikai viens iespējamais risinājums.
Rīgas vicemērs atgādināja, ka uzņēmuma piesaistītie eksperti ir izstrādājuši trīs dažādus scenārijus, taču dome tos pagaidām nav pilnībā izvērtējusi.
Iepriekš ziņots, ka RNP plānots reorganizēt par akciju sabiedrību, lai nodrošinātu akciju pārdošanu publiskajā piedāvājumā. Sākotnēji paredzēts pārdot kontrolpaketi – 51% akciju – Baltijas regulētajā vērtspapīru tirgū, pēc tam plānots pārdot arī atlikušās kapitāla daļas. Publiskais piedāvājums varētu tikt izteikts arī privātajiem ieguldītājiem, tiem piedāvājot līdz 15% akciju.
Ja plāns tiks īstenots, pašvaldības izšķirošā ietekme RNP tiktu pārtraukta līdz 2027. gada beigām, bet pilnībā līdzdalība tiktu pārtraukta līdz 2028. gadam. Pašreiz uzņēmums pilnībā pieder Rīgas domei, 2024. gadā tā apgrozījums sasniedza 80,57 miljonus eiro, kas ir par 8,55% vairāk nekā 2023. gadā, un peļņa bija deviņi miljoni eiro. RNP nodarbina aptuveni 2000 darbiniekus un pārvalda ap 3500 ēku.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3 °C











































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)













































































































































































