3.2 °C
Mēnesi kopš Dzintara Dreiberga jaunākās spēlfilmas "Tīklā. TTT leģendas dzimšana" pirmizrādes tās seansus apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju kinoteātros un kultūras centros visā Latvijā. Filmas seansu izrādīšana uz lielajiem ekrāniem turpinās gan galvaspilsētā, gan reģionos. Kinodarbs guvis ne tikai plašu skatītāju atzinību, bet arī īpašu pagodinājumu no Latvijas Basketbola savienības (LBS) puses.
Latvijā 100 000 skatītāju robežu uz lielajiem ekrāniem līdz šim pārsniegušas tikai piecas filmas – “Straume”, “Dvēseļu putenis”, “Rīgas sargi”, “Likteņdzirnas” un “Svingeri”. Režisors Dzintars Dreibergs stāsta: “Pirmais mēnesis un pirmā dzimšanas diena. Lai gan saprotams, ka visaktīvāk cilvēki filmu devās skatīties valsts svētku laikā, priecē, ka skatītāju interese nav mazinājusies arī adventes periodā. Tas apliecina, ka filma nav tikai par sportu, patriotismu vai vēstures epizodi. Tās centrā tomēr ir īsts cilvēks, īsta komanda un īsts stāsts, kas spēj uzrunāt jebkurā brīdī.”
Novembra beigās Latvijas Basketbola savienība aizvadīja ikgadējo notikumu “Gada Balva basketbolā”. Ceremonijas ietvaros balvu “Gada ieguldījums” saņēma arī filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” režisors Dzintars Dreibergs. LBS uzsver, ka filma atgādinājusi, cik basketbols latviešiem ir svarīgs: “Basketbols Latvijā nevar sūdzēties par publicitātes trūkumu. Tomēr īpaši vērtīgi ir brīži un gadījumi, kad mums talkā ar savu jaudu un auditoriju nāk citu jomu lielmeistari, palīdzot paplašināt basketbola izplatības robežas. Kad vēlreiz un vēlreiz saprotam – basketbols latviešiem ir kas vairāk par vienkāršu spēli. Spēlfilmā “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” aizraujoši izstāstīts senais basketbola stāsts, uzrunājot dažādas paaudzes un iedvesmojot jaunos basketbolistus. Rūpīgi izpētīta tēma, tiekot līdz precizitātei detaļās un jauniem atklājumiem. Leģenda iedzīvināta reālos tēlos, un precīzi iezīmēts laikmeta konteksts. Labākais kinorežisors starp basketbola speciālistiem un labākais basketbola speciālists starp kinorežisoriem!”
Galvenās lomas atveidotāja Agnese Budovksa, kura atveido galveno varoni Dzidru Uztupi-Karamiševu, dalās pārdomās: “Tiem, kam tas laiks ir svešāks, reizēm ir grūti saprast Dzidras izvēles un situāciju, kurā viņa dzīvoja. Tieši tāpēc filma kļūst par ļoti labu sākumu sarunai. Cilvēki man raksta atsauksmes – katra no tām ir citāda. Mēdzu arī jautāt par to, kurš brīdis šķiet visaizkustinošākais filmā. Katram ir savs moments, kas pierāda, ka filma ar katru spēj rezonēt ļoti dažādos līmeņos.”
Filma balstīta uz patiesiem notikumiem par sieviešu basketbola komandas TTT izveidi padomju okupācijas gados. Komanda kļuva par pasaules līmeņa fenomenu, 18 reizes izcīnot Eiropas Čempionvienību kausu. Filmas centrā ir TTT pirmās komandas kapteines Dzidras Uztupes-Karamiševas stāsts, kura, dzīvojot aiz padomju dzelzs priekškara, klusībā cerēja satikt kara laikā emigrējušo brāli. Filmā piedalās arī Jēkabs Reinis, Evelīna Otto, Artūrs Skrastiņš, Artūrs Smoļjaņinovs, Rēzija Kalniņa, Gatis Gāga un citi Latvijā pazīstami aktieri.
Aptauja
Vai portāls Lasi.lv ir kļuvis par tavu ikdienu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
