6.2 °C
Novembrī samazinājusies visu pašlaik Saeimā esošo partiju popularitāte. Visizteiktākais kritums fiksēts "Jaunajai Vienotībai" (JV), liecina SKDS aptauja, ko pēc LTV pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS.
Reitinga augšgalā joprojām ir opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), taču arī tās atbalsts sarucis — no 9,5% oktobrī līdz 8,6% novembrī.
Lielākais kritums bijis JV —
ja oktobrī par to balsot bija gatavi 9,3% iedzīvotāju, tad novembrī jau tikai 8,3%. Neskatoties uz to, partija saglabājusi otro vietu popularitātes topā.
Atbalsts "Progresīvajiem" sarucis no 6,8% oktobrī līdz 6,6% novembrī, bet par Zaļo un zemnieku savienību gatavi balsot 5,6% aptaujāto (5,8% oktobrī).
Tāds pats — 5,6% — atbalsts fiksēts arī opozīcijā esošajam "Apvienotajam sarakstam" (iepriekš 6,5%) un Nacionālajai apvienībai (6,4% oktobrī).
Par "Stabilitātei" balsotu 3,8% respondentu, nedaudz vairāk nekā oktobrī (3,6%).
Savukārt Saeimā nepārstāvētā partija "Suverēnā vara" novembrī saņēmusi 4,8% atbalstu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar oktobra 4,4%.
Pārējo politisko spēku reitings nepārsniedz 2%.
Kopumā 27,6% respondentu nav zinājuši, par ko balsotu,
bet 15,4% aptaujāto norādījuši, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalītos.
Ja vēlēšanas notiktu tagad un iedzīvotāji rīkotos saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 5% barjeru pārvarētu astoņas partijas: JV, Zaļo un zemnieku savienība, "Progresīvie", LPV, Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts", "Stabilitātei" un arī "Suverēnā vara".
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1800 cilvēku, tā veikta no 21. novembra līdz 3. decembrim.
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
