6 °C
Šo rotu var padarīt apjomīgāku, kombinējot dažādus materiālus.
Materiāli
- Dažāda lieluma un izmēra pērles un fliteri
- Pērļošanas diegs
- Pērļošanas adata
- Auduma sagataves
- Piespraužu pamatnes adata
- Polsterējums
Darba gaita
Vispirms izvēlas piespraudes krāsu un formu, kam attiecīgi veido sagataves. Tām iekšpusē ievieto atbilstoši izmēram stingrāku un biezāku materiālu. Un pa virsu izvēlas virsējo, redzamo audumu, piemēram, samtu. Virskārtai audumu ņem lielāku, lai var nolocīt malas, kuras apņem apakšējo biezo materiālu.
Pēc izvēlētās kompozīcijas sāk piešūt pieskaņotas krāsas un dažāda lieluma, formas un izmēra pērles un fliterus. Kad lielākie laukumi aizpildīti, tad nepieciešamības gadījumā piepilda ar sīkākām pērlītēm nelielos laukumus.
Pēc piespraudes izrotāšanas ne mazāk svarīga ir arī apakšējās daļas apdare un nostiprināšana. Tādējādi veido piespraudes polsterējumu ar mīkstāku materiālu, piemēram, sinteponu. Piespraudes apakšējai daļai piemeklē pieskaņotas krāsas materiālu, kuram uz iekšpusi rūpīgi noloka maliņas un piešuj ar sīkiem dūrieniem pie rotātās daļas.
Lai piespraudi varētu aktīvi lietot, tai apakšējā daļā pa vidu vai nedaudz augstāk piešuj piespraudes pamatnes adatu.
Ja izmanto tikai viena izmēra pērlītes, piespraude ir plakana.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV dārza darbu kalendāra vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem LASI.LV atlasītus rakstus par dārza, dabas, recepšu tematiku.
Ko tu saņemsi:
🌱 Noderīgus padomus par dārza un mājas kopšanu, aktuālo dārza darbu kalendāru
🍏 Sezonālas un veselīgas receptes
🐾 Ieteikumus par mājdzīvnieku aprūpi
🌿 Stāstus par Latvijas dabu un vidi
⚖️ Praktisku informāciju par tiesībām un ikdienas jautājumiem
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
