Televīzijas šova "Slavenības. Bez filtra" dalībniece Margarita Kolosova gatavojas doties gaisa ceļā uz Kazahstānu, lai apciemotu savu jauno paziņu Maksu. Lai gan viņai nākas izlemt, ko ņemt līdzi, daudz lielākas raizes latgalietei sagādā iespēja, ka viņa nespēs pārvarēt garo lidojumu emocionāli. Lidošana vienmēr ir bijusi viņas lielākais pārbaudījums.
Margarita detalizēti paskaidro, kādēļ gaisa transports viņā izraisa tik lielu trauksmi: “Es esmu pieradusi savā dzīvē visu kontrolēt. Ar mašīnu tu vari apstāties un izkāpt. Ar vilcienu – būs stacijas. Bet, kad tu iekāp lidmašīnā – tu izkāpt vairs nevari. Pilotam tu nevari pateikt: "Piebremzē, man šeit vajag izkāpt".”
Viņa atceras kādu nepatīkamu pārlidojumu no Norvēģijas uz Latviju, kas vēl joprojām ir spilgts atmiņā. Kopā ar brāli un bērniem viņa pavadīja gaisā aptuveni pusotru stundu. Margarita ar smiekliem stāsta, ka šī stunda un trīsdesmit minūtes pagājušas absolūtā sastingumā: "Es pusotru stundu neizkustējos ne no vietas. Bērni staigā pa lidmašīnu, bet man galvā – "neskrien, neizkustināsiet lidmašīnu"," viņa atzīst. Bailes bijušas tik intensīvas, ka viņa pat nav pamanījusi, ka ir nekontrolēti saķērusi blakussēdošā vīrieša kāju.
“Es skatos – mani pirksti balti, un es esmu ieķērusies celī nabaga vīrietim, kas blakus sēž! Es dodu 100%, ka viņam tur pēc tam zilumi bija. Es atvilku roku, saku: "Ai, piedodiet…", bet viņš tāds: "Nekas, nekas", stāsta Margarita.
Kaut arī ideja par šo braucienu radās vasaras beigās, lidojuma biļešu iegādi Margarita pastāvīgi atlikusi kopš augusta. Viņa trīs mēnešus esot atlikusi pirkumu, jo drosme pievīlusi: "Trīs mēnešus – saņemos, atrodu biļetes, nē. Atkal saņemos, atrodu biļetes, nē," skaidro viņa. Tomēr pirms dažām dienām radusies atziņa – ja viņa vēlreiz atliks ceļojumu, šogad Kazahstānu sasniegt neizdosies.
“Es vienkārši sapratu – ja atlikšu vēl, šogad neaizbraukšu. Vienkārši uzsitu – pērku,” atceras Margarita. Pēc biļešu iegādes viņa uzreiz informējusi Maksu. "Es uzrakstīju viņam, ka viss, biļete nopirkta. Viņš man jautā: "Nopietni, tu nopietni?" Es saku: "Jā!" Un fonā dzirdu bērnus: "Jā, jā tante Marga atbrauks!"" viņa atceras. Tagad atliekot vien saņemties, sakravāt mantas un uzsākt šo ceļu, kas solās būt gan fiziski, gan emocionāli smags pārbaudījums.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.4 °C










































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)












































































































































