Partly cloudy 1.4 °C
C. 05.12
Klaudijs, Sabīne, Sarma
SEKO MUMS
Reklāma
Projektējot ēku, īpaša uzmanība jāpievērš apbūves gabala īpatnībām un debespusēm.
Projektējot ēku, īpaša uzmanība jāpievērš apbūves gabala īpatnībām un debespusēm.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Pasīvās mājas būvniecībai izmantotie materiāli nodrošina mājās dzīvojošajiem komforta sajūtu ar minimālu resursu izmantošanu. Ēku sauc par pasīvu, ja tā atbilst noteiktiem standartiem un kritērijiem. Konsultē arhitekts, biedrības "Passive House Latvija" biedrs Ervīns Krauklis.

Reklāma

Vienkāršota un efektīva konstrukcija

Pēdējā gadsimta industriālās attīstības gaitā ir mainījusies ēku būvniecības tehnoloģijas, inženiertehnisko sistēmu nozīme un komforta nodrošināšana. XX gadsimtā celto ēku ārējās norobežojošās konstrukcijas nav nodrošinājušas pietiekamu siltumizolāciju, jo bieži izmantoti moderni materiāli: stikls, tērauds un betons. Komforta nodrošināšanas tehnoloģiju un iekārtu risinājumiem bijusi liela nozīme. 

Gadās, ka lielākās un sarežģīti būvētās ēkās vairākas sistēmas var strādāt vienlaikus, piemēram, apkures sistēma un dzesēšana, ventilācija un kondicionēšana, patērējot lielu enerģijas daudzumu un tomēr nenodrošinot vēlamo komforta līmeni ēkas lietotājiem.

Pasīvās mājas ir tehnoloģiski vienkāršākas, to plānošanai un būvniecībai izmanto piecus pamatprincipus: teicamu siltumizolāciju, trīskārtīgi stiklotus logus, konstrukciju gaisnecaurlaidību, termisko tiltu ietekmes samazināšanu, kā arī iespēju robežās izmanto saules siltumu, ņemot vērā mājas ģeogrāfisko novietojumu un debespuses, lielāko daļu logu ierīkojot dienvidu pusē.

Aptauja

Kurš ir galvenais faktors, lai pasīvā māja sasniegtu energoefektivitātes mērķus?

Latvijā un citviet aukstākos klimatiskajos apstākļos uzcelt pasīvās mājas kritērijiem atbilstīgu ēku ir mazliet sarežģītāk, jo ziemas ir bargākas nekā Centrāleiropā, kur attiecīgajam klimatam sākotnēji izstrādāti pasīvo māju kritēriji. Māja, kas atbilst šiem kritērijiem, ir vienkāršāk un lētāk uzturama. 

Arhitekts Ervīns Krauklis stāsta, ka pasīvās mājas celtniecības finansiālā atmaksāšanās jāmēra, izmantojot dzīves cikla aprēķinu metodes, jo jebkuras ēkas uzturēšanai regulāri jāiegulda līdzekļi. Centieni celtniecības gaitā ietaupīt bieži vien sadārdzina ēkas izmaksas, nekā dārgāki komponenti, kvalitāte un profesionāla attieksme. Bet lielāks sākotnējais ieguldījums laika gaitā atmaksājas, ietaupījumiem gadu no gada summējoties.

Lai novērstu ēkas pārkaršanu, pareizi jāizbūvē jumta pārkares un jāuzstāda fasādes žalūzijas. Iekštelpu žalūzijas nav efektīvas.

Pasīvās mājas pamatprincipi

Šādas mājas koncepcija cieši saistīta ar cilvēka komfortam nepieciešamo apstākļu nodrošināšanu, nevis prioritāri energoefektivitātes uzlabošanu. Ēkā, kas celta, ievērojot pasīvās mājas pamatprincipus, tiek nodrošināta laba ventilācija un mikroklimats visu gadu, vienmērīga gaisa temperatūra neatkarīgi no laika apstākļiem. Pasīvo māju pamatprincipi noteikti Pasīvo māju institūta pētniecības rezultātā.

Teicama siltumizolācija ir pasīvo māju pamats. Tai jābūt blīvai, bez spraugām, lai novērstu aukstuma tiltus. 

Sienu siltumcaurlaidības koeficients (U vērtība) nepārsniedz 0,15 W/m2K – siltumenerģijas zudumi uz vienu kvadrātmetru loga virsmas ir mazāki par 0,15 vatiem pie viena Kelvina grāda starpības. Bieži sastopamo daudzdzīvokļu māju, kurās mēdz būt paaugstināts gaisa mitrums un pelējums jeb “slimās būves sindroms,” U vērtība svārstās 1–1,2 W/m2K robežās.

Reklāma
Reklāma
Logiem jābūt kvalitatīviem, un stiklojuma starplikas nedrīkst pārnest siltumu. Tie jāiebūvē pareizi, lai ap logu ailām neveidotos termiskie tilti.

Trīskārtīgs stiklojums samazina siltuma zudumus. Izmanto triju stiklu paketes ar selektīvo stiklu – iekšējais un ārējais stiklojuma slānis pret paketes iekšpusi noklāts ar īpašu pārklājumu, aizturot siltuma virzību no telpas iekšpuses uz āru. Starp stikliem ir pildīta inerta gāze, visbiežāk argons. Latvijas klimatiskajiem apstākļiem stikla U vērtība vēlama ne augstāka par 0,5–0,52 W/m2K, nodrošinot, ka –20 oC stikla virsmas temperatūra nebūs zemāka par 17 grādiem. Pasīvās mājas standarti paredz, ka stikla U vērtība nedrīkst pārsniegt 0,8 W/m2K – atbilstīgi Centrāleiropas klimatam.

Ar gaisa caurlaidības testu nosaka gaisa noplūdes apjomu.

Ēkas konstrukcijām jābūt labam blīvējumam, lai novērstu aukstā gaisa ieplūdi un siltā gaisa izplūdi. Jāizmanto kvalitatīvi, nebojāti un pareizi savienoti būvmateriāli. Ēkas konstrukcijas gaiscaurlaidība nepārsniedz 0,6 ēkas būvtilpumus (m3) vienas stundas laikā pie 50 Pa spiediena starpības (līdzvērtīgi 8–9 m/s vēja spiedienam).

Jāveido pārdomāti, noslēgti savienojumi, lai neveidotos termiskie tilti, ko novērš, piemēram, lentveida pamatu vietā izbūvējot plātņveida pamatus.

Mehāniskā ventilācijas sistēma nodrošina svaigā āra gaisa uzsildīšanu ar izlietoto silto gaisu, abiem nesajaucoties, ar siltummaiņas starpniecību. Ventilācijas siltumatgūšanas efektivitāte nedrīkst būt zemāka par 75%, lai svaigais gaiss, kuru piegādā telpām, nebūtu pārāk auksts. Iekārta nedrīkst patērēt vairāk par 45 Wh (vatstundām) elektroenerģijas uz kubikmetru apstrādātā gaisa. Īpaša uzmanība pareizi izbūvētai ventilācijai jāpievērš sabiedriskajām ēkām, piemēram, skolām, bērnudārziem, tirdzniecības centriem.

Patēriņu ierobežojumi un mājas uzbūve

Pasīvās mājas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 15 kWh/m2 gadā, un maksimālā dzīvojamās platības apkures slodze nepārsniedz 10 W/m2.

Šādai mājai nepieciešama mazākas jaudas apkures iekārta nekā tradicionālajai privātmājai – vidēji piecas reizes mazāka jauda. Apkuri gada aukstajos mēnešos var nodrošināt pat ar nelielu malkas krāsni. Kurināmā patēriņš un krāsns efektivitāte atšķiras no ēkas izmēra, piemēram, 120–220 m2 mājas apkurināšanai nepieciešami aptuveni 3 steri jeb 3 m3 krautas malkas.

Vasarā ēka nedrīkst pārkarst – gaisa temperatūra nedrīkst pārsniegt 25 oC ilgāk par 10% no kopējā gada garuma. Optimizējot māju, Latvijas klimatiskajos apstākļos pārkaršanu var pilnībā novērst, piemēram, ar pareizi izbūvētām jumta pārkarēm, fasādes žalūzijām un citiem risinājumiem.

Reklāma
Reklāma

Pasīvo māju konstrukcijas neatšķiras no tradicionālajām ēkām, un nav ierobežojumu materiālu izvēlē. Ja konkrēto ēku iekļauj ilgtspējības kritēriju kopumā, piemēram, projektā, saņemot līdzfinansējumu celtniecībai, izmantojamos materiālus var noteikt, balstoties uz citiem saistošiem noteikumiem, kas katram projektam tiek plānoti individuāli. Ervīns teic, ka kļūdas visbiežāk tiek pieļautas, ieklājot tvaika izolācijas slāni, kur veidojas kondensāts un tiek bojātas konstrukcijas. Pareizi pārbūvējot, arī vecu ēku var izveidot atbilstīgi pasīvo māju kritērijiem. Pārbūves izdevīgums atkarīgs no ēkas tehniskā stāvokļa, apjoma un ieguldāmā darba. Īpaši izdevīgi tas ir publiskā lietojuma ēkām.

Pasīvajai mājai īpaši svarīga kvalitatīva mehāniskā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju.

Sertificēšana un pārbaude

Ēkas būvniecība atbilstīgi pasīvās mājas standartiem ir saimnieku brīvprātīgs lēmums. Pirms sertificēšanas jāsagatavo detalizēts būvprojekts ar ventilācijas un apkures sistēmas plānojumu, izmantoto materiālu datu lapām un atbilstības deklarācijām. Būvniecības process jāfotografē, lai eksperti varētu salīdzināt projekta un realizētā objekta atbilstību.

Celtniecības laikā jāveic gaisa caurlaidības (Blower Door) tests, kas norāda gaisa noplūdes apjomu. Pārbauda termiskos tiltus atbilstīgi izbūvētajiem savienojumiem un sistēmām. Testu rezultāti kopā ar enerģijas bilances aprēķinu, kas veikts pasīvo māju programmatūrā, jāuzrāda sertifikācijas laikā. Sertificēšanu veic Pasīvo māju institūta akreditēti speciālisti.

Privātmāju sertificēšana orientējoši izmaksā 1500–2000 eiro. Atkārtotas pārbaudes nav vajadzīgas, līdz ēkai neveic kapitālo remontu. Periodisks monitorings un darbības kontrole noder apkures un karstā ūdens sistēmai, lai pārliecinātos par to pareizu darbību.

Pasīvās mājas sertificēšanai nepieciešamie dati sniedz precīzu informāciju par ēkas tehnisko uzbūvi tās īpašniekiem, saimniekiem un potenciālajiem pircējiem ilgi pēc celtniecības.

Der zināt!

Primārās enerģijas patēriņam jābūt mazākam par 120 kWh/m2 gadā. Šis standarts noteikts, lai samazinātu jaudīgu elektroierīču pārlieku izmantošanu, tādēļ elektriskā apkure nav piemērota ierīkošanai pasīvajā mājā, un to nesertificē.

Pieredze

Būvēta pēc pasīvās mājas standartiem

Lai māja tiktu sertificēta, pietrūka pavisam nedaudz – par 2021. gadā celto māju Ķekavas novada Rāmavā stāsta tās īpašnieks Ervīns Pelsis, SIA Build4Future vadītājs. Tā atbilst A+ energoefektivitātes klasei un izpildījumā ir uzlabota un līdzīga Ervīna celtajai mājai Iecavā, kas 2020. gadā atzīta par vienu no energoefektīvākajām ēkām Latvijā.

Māja Rāmavā.

Māja celta, ievērojot gandrīz visus pasīvās mājas pamatprincipus. Atsevišķi rādītāji pat ir ievērojami labāki, nekā noteikts pasīvās mājas standartā. Celtniecībai izmantoti Pasīvo māju institūta Institute sertificēti materiāli, koka/alumīnija durvis un logi, kvalitatīvi siltumizolācijas materiāli, ventilācija ar rekuperāciju. Māja celta uz siltinātiem plātņveida pamatiem. Ervīns uzsver, ka īpaši svarīgi konstrukcijā pareizi iestrādāt logu mezglus, lai novērstu siltuma zudumus un aukstuma tiltus, tāpēc savai mājai izvēlējies I2 Pasīvo māju institūta logus. Mājas novietojuma dēļ daļa logu vērsti arī uz ziemeļiem. Karstākā laikā māju pret pārkāršanu pasargā ar fasādes žalūzijām, kas nepieciešamas mājām bez jumta pārkares. Ervīns savai mājai šādas žalūzijas nav uzstādījis.

Saimnieks atzīst, ka vislielākais ietaupījums redzams saņemtajos komunālo maksājumu rēķinos un ēkas uzturēšanas izmaksās. Ar gāzi apkurinātās mājas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ir aptuveni 38 kWh/m2, bet pasīvās mājas sertificēšanai tas nedrīkst pārsniegt 15 kWh/m2 gadā. Starpības izlīdzināšanai būtu vajadzīgas lielākas investīcijas būvniecības laikā. 160 m2 dzīvojamās platības mājas celtniecības izmaksas 2021. gadā sasniedza ap 230 000 eiro. Lai māja pilnībā atbilstu pasīvās mājas standartiem, izmaksas būtu lielākas. Projektu īstenot palīdzējis pasīvo māju inženieris Jānis Vanags.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit
DĀRZS DABA
Reklāma